Sadaļas Sadaļas

Kvalificētu strādnieku trūkums Latgalē liek tos meklēt ārzemēs

Latgalē vēsturiski ir vislielākais bezdarba līmenis valstī. Taču tajā pašā laikā daudzi uzņēmēji sūdzas par kvalificētu strādnieku trūkumu. Lai arī Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzsver, ka pēdējos gados darbu atrod ne tikai speciālisti un apmācības pabeiguši cilvēki, bet arī ilgstošie bezdarbnieki, līdz uzņēmumiem lielākoties nonāk strādnieki, kuri vēl papildus jāapmāca pašam darba devējam, bet darbiniekus ar pieredzi un augsti kvalificētus strādniekus uzņēmumi meklē pat ārzemēs. 

Kvalificētu strādnieku trūkums Latgalē liek tos meklēt ārzemēsIveta Čigāne

Akciju sabiedrība "Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca" ir lielākais uzņēmums Baltijas valstīs, kas remontē un modernizē dzelzceļa ritošo sastāvu un iekārtas, kā arī izgatavo rezerves daļas. Kā atklāja uzņēmuma valdes locekle Nataļja Petrova, pašlaik uzņēmumā trūkst kvalificētu un pieredzējušu darbinieku.

“Galvenā problēma, ar ko saskaras arī mūsu uzņēmums, ir kvalificētu darbinieku piesaiste. Galvenokārt trūkst inženiertehniskā personāla – inženieru, konstruktoru, tehnologu. Un, protams, kvalificētu atslēdznieku un virpotāju,” pastāstīja Petrova.

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, kurā strādā vairāk kā 600 cilvēku, meklē kvalificētus strādniekus ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. “Mēs cenšamies atrast darbiniekus gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs un izmantojam darbaspēku arī no tā saucamajām trešajām valstīm: Ukrainas, Krievijas,” norādīja Petrova.

Darbaroku trūkumu izjūt arī pārtikas nozarē. Uzņēmumā “Vecā maiznīca”, kas atrodas gan Rēzeknē, gan Ludzā, strādā 230 cilvēki un, kā atzina uzņēmuma vadītājs Jevgenijs Lukašenoks, regulāri uzņēmumā ir 5 līdz 7 darba vakances. Uzņēmējs stāstīja, ka bieži vien NVA programmas apmācības izgājušie darbinieki darba vietā ir jāapmāca no jauna.

“Mēs esam spiesti tepat darba vietā apmācīt pie mums atnākušos darbiniekus. Apmācītu strādnieku, it īpaši pavāru un konditoru – nav, kaut gan pēc statistikas datiem Nodarbinātības valsts aģentūra gadā sagatavo ļoti daudz šādu speciālistu. Es zinu, ka bija metinātāju, pavāru, konditoru kursi, taču darba tirgū viņi neparādās. Tagad ir izveidojusies pastāvīgo studentu kategorija, kuri apmeklē dažādus kursus, saņem pabalstus, bet tālāk tā lieta arī nekustas,” stāstīja Lukašenoks.

Runājot par kopējo situāciju nodarbinātības jomā Latgalē, novada uzņēmējdarbības centra vadītājs Andris Kucins atklāja, ka

pēdējo triju gadu laikā darbinieku un pie tam kvalificētu darbinieku problēma ir aktuāla daudzās uzņēmējdarbības nozarēs.

Viņš skaidroja: “Īpaši, ja runājam par rūpniecības sektoru, un kā piemēru varētu minēt metālapstrādi, jo Latgales reģiona divās lielākajās pilsētās – Rēzeknē un Daugavpilī – metālapstrādes sektors ražo trešo daļu no visa ražošanas apjoma. Loģiski, ka nepieciešami ne tikai izglītoti darbinieki, jo uzņēmumiem nav laika pašiem sagatavot speciālistus. Līdz ar to uzņēmumi meklē strādniekus jau ar darba pieredzi. Tas, protams, rada grūtības. Līdz ar to ir arī dažas jomas, kur uzņēmumi atbilstoši esošajai likumdošanai meklē sev darbiniekus arī ārvalstīs. Piemēram, metinātājus. Tās ir bijušas NVS valstis: Baltkrievija, Krievija, Ukraina.”

Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) darbojas 19 uzņēmumi, kuros strādā gandrīz 1300 darbinieki. Rēzeknes SEZ pārvaldniece Krista Freiberga uzskata, ka pašlaik galvenais uzdevums ir panākt sadarbību starp uzņēmējiem un izglītības iestādēm, lai darba devējs darbinieku varētu atrast tepat vietējā vidē.

“No nodarbinātajiem 1273 cilvēkiem aptuveni 48% ir Rēzeknes pilsētas iedzīvotāji, 39% ir Rēzeknes novada iedzīvotāji un pārējie ir no citām pašvaldībām. Mūsu stratēģiskais plāns šim un nākamajam gadam ir veidot trīspusēju sadarbību starp izglītības iestādēm, uzņēmumiem un pašvaldību un SEZ pārvaldi, lai mēs pēc iespējas vairāk piesaistītu vietējos speciālistus,” atzīmēja Freiberga.

Kā akcentēja Valsts nodarbinātības aģentūras Rēzeknes nodaļas vadītāja Ināra Ducsaliete, Latgalē piedāvāto vakanču skaits ir gana plašs, taču darba dēvēji aizvien biežāk meklē cilvēkus ar darba pieredzi, ar jaunāko tehnoloģiju zināšanām.

“Uz šo brīdi Daugavpilī ir reģistrētas 744 brīvas darbavietas, Rēzeknes filiālē – 443, Balvos – 154 , Preiļos – 97, Ludzā vēl mazāk – 43. Darba devēji uzskata, ka ir zināma veida šķēršļi, lai varētu atrast darbinieku, ir bezdarbnieku zemais motivācijas līmenis, nevēlēšanās strādāt. Bieži vien ir tā, ka ir atbilstoša profesija, bet cilvēks negrib strādāt un viss.

Tāpat ir arī kvalificēta darbaspēka trūkums. Nereti ir tā, ka darba meklētāju izglītība, prasmes, darba pieredze un kvalifikācija neatbilst darba devēja prasībām. Sevišķi tas attiecas uz metālapstrādi, kokapstrādi, mēbeļu ražošanu,” sacīja Ducsaliete.

Tajā paša laikā pēc statistikas datiem pērn ap 2000 Rēzeknes filiālē reģistrēto bezdarbnieku iekārtojās darbā, starp tiem 430 bija ilgstošie bezdarbnieki, un gandrīz 700 cilvēku vecumā 50 gadi un vairāk, kā arī pirmspensijas vecumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt