Rēzeknē rinda pēc sertifikātiem
Rēzeknes domes iedzīvotāju apkalpošanas centra speciāliste Anželika Cvetkova pēc kārtējā izdrukātā Covid-19 sertifikāta nodošanas klientam atzina, ka, pieaugot vakcinēto cilvēku skaitam, pieaug arī gan pilsētas, gan arī Rēzeknes novada iedzīvotāju skaits, kuri vēlas vakcinēšanās sertifikātu saņemt papīra formā.
„Slodze mums ir liela. Vidēji dienā mēs izsniedzam 60–70 sertifikātus, neskaitot visus pārējos apmeklētājus, kas nāk saņemt citus pakalpojumus. Mums sertifikātu izsniegšana ir papildu pienākums,” stāstīja Cvetkova.
Normatīvie akti paredz, ka saņemt sertifikātu par vakcinēšanos pret Covid-19 vai pārslimošanu var medicīnas iestādēs vai pašvaldības klientu apkalpošanas centros. Taču ne visi ģimenes ārsti Rēzeknē piedāvā pakalpojumu saviem pacientiem. Kā pastāstīja Rēzeknes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Marita Zeltiņa, arī slimnīcā pašlaik izdrukāt sertifikātu var tikai noteikta iedzīvotāju grupa.
„Slimnīcā ir iespējams izdrukāt Covid-19 sertifikātu pacientiem, kuri vakcīnas ir saņēmuši slimnīcas vakcinācijas punktā. Nevienam nav ticis atteikts,” norādīja Zeltiņa.
Tā kā pašlaik Rēzeknes pašvaldība Covid-19 sertifikāta papīra formā saņemšanu nodrošina tikai vienā vietā pilsētā – tas ir domes Iedzīvotāju apkalpošanas centrā, pašlaik uz sertifikāta saņemšanu izveidojusies gara rinda. Kā sacīja Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Saskaņa"), pašlaik pieteikušies cilvēki izdrukāto sertifikātu varēs saņemt tikai pēc trim nedēļām.
„Šobrīd mums rinda ir līdz 12. janvārim. Kopumā 3296 cilvēki jau ir saņēmuši sertifikātus pilsētas domē. Diezgan liels skaits. Uz sertifikāta saņemšanu var pieteikties domes darba laikā. Labāk telefoniski, un tad jums ierādīs to laiku, kad atnākt un saņemt sertifikātu,” stāstīja pilsētas vadītājs.
Bartaševičs uzsvēra, ka pašlaik joprojām daudziem iedzīvotājiem, it īpaši laukos, izdevīgāk sertifikātu izdrukāt nevis kaimiņu pagastā, bet gan Rēzeknē. Tāpēc, viņaprāt, arī Rēzeknes domes Iedzīvotāju apkalpošanas centrā ir radušās tik lielas rindas.
„Ja pagastos rindu nav, tad acīmredzami jāpadomā, kāpēc cilvēki pulcējas šeit. Novada iedzīvotāji izvēlas par sertifikāta izņemšanas vietu pilsētu. Bet novadam šeit ir administratīvā ēka, ir darbinieki, kas var šo pakalpojumu nodrošināt.
Mēs neatsakāmies apkalpot novada iedzīvotājus, taču tagad ir tas brīdis, kad novadā vajadzētu padomāt par sertifikātu izsniegšanu pilsētā,” sacīja Bartaševičs.
Rēzeknes novadā Covid-19 sertifikātu var izdrukāt piecos Klientu apkalpošanas centros. Kā atklāja Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja vietniece Ērika Teirumnieka, pagastos uz sertifikāta izdrukāšanu rindu nav un apmēram 30% iedzīvotāji, kuri vēlas izdrukāt sertifikātu papīra formā, ir citu pašvaldību, tostarp arī Rēzeknes pilsētas, iedzīvotāji.
„Pamatā ir dzīvā rinda. Pašreiz tā situācija ir tāda, ka apmeklētāju skaits mazākajos centros ir kaut kur pieci līdz seši cilvēki dienā, bet Viļānos – 15 līdz 20 cilvēku dienā. Pagastos tiek apzināti cilvēki, un tad tiek organizēts autobuss, un cilvēki tiek atvesti uz Klientu apkalpošanas centriem. Un es pat nevaru pateikt, kāpēc tiek teikts, ka novada cilvēki apgrūtina pilsētas Klientu apkalpošanas centra darbu,” sacīja Teirumnieka.
Politiķi lemj, kādā veidā varētu atvieglot gan Rēzeknes, gan novada iedzīvotājiem iespēju izdrukāt papīra formā Covid-19 sertifikātu. Pašlaik Rēzeknē uz to ir jāgaida vismaz trīs nedēļas.
Sertifikāts arī potēšanas punktā
Nacionālais veselības dienests saņem iedzīvotāju zvanus par to, kā un kur saņemt Covid-19 sertifikātus, ja nav pieejams internets. Pašlaik ir 214 klientu apkalpošanas vietas Latvijā, kur var saņemt izdrukātu sertifikātu.
NVD pārstāve Evija Štālberga Latvijas Radio norādīja, ka situācija katrā klientu apkalpošanas vietā varētu atšķirties, tāpēc sertifikātus izsniedz arī vietās, kur saņemta vakcīna pret Covid-19. Taču par citiem veidiem, kā pie sertifikāta tikt, dienests nedomā.
“Es aicinātu, ja tas ir seniors vai kāds cits cilvēks ar ierobežotām iespējām [saņemt sertifikātu], lūgt savu radinieku, tuvinieku, sociālā darbinieka palīdzību šī jautājuma risināšanā. Var zvanīt uz mūsu bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 un noskaidrot, kuri ir cilvēka dzīvesvietai tuvākie klientu apkalpošanas centri,” pastāstīja Štālberga.
Neaizmirst par cilvēkiem bez interneta
Latvijas Interneta asociācijas vadītāja Ina Gudele kritizē ilgo gaidīšanu pēc Covid-19 sertifikātu izdruku saņemšanas. Joprojām ir daļa cilvēku, kas nelietos internetu, un par šo daļu nedrīkst aizmirst, norāda speciāliste
“Es varētu teikt, ka tas ir briesmīgi. Jautājums, kāpēc ir šīs rindas. Jo principā ieiet sistēmā klienta klātbūtnē, paņemot viņa datus, un izdrukāt sertifikātu – tas, protams, prasa kādu laiku, bet tās ir maksimums piecas minūtes uz vienu cilvēku. Es domāju, ka šajā gadījumā pašvaldība varētu, zinot, ka šāda veida pakalpojums tagad ir nepieciešams, noorganizēt atsevišķu cilvēku, kas varētu šo darbu veikt. Trīs nedēļas gaidīt – tu jau gaidi divas nedēļas, kad tev tas sertifikāts stājas spēkā pēc potēšanās un tad vēl trīs nedēļas… Tas ir pusotrs mēnesis, kas cilvēkiem ir svarīgs,” sacīja Gudele.
Taujāta par alternatīvām tehnoloģijām sertifikāta saņemšanai, Gudele norādīja uz “Gulbja laboratorija” rasto risinājumu: “Pēc svītrkoda var ātri izdrukāt savas analīžu atbildes jebkurā analīžu ņemšanas punktā. Jautājums, kāpēc nevarēja noorganizēt tieši tādā pašā veidā arī sertifikāta izdrukāšanu.”
Tāpat viņa ieteica pēc izbraukuma vakcinācijas Covid-19 sertifikātus sūtīt pa pastu: “Ir jau vēl sarežģītāki gadījumi, kad pie vecāka gada gājuma cilvēkiem dodas vakcinēt uz viņu dzīvesvietu, tad viņiem ir jāpiegādā sertifikāts kaut vai pa pastu papīra veidā. Jo valsts iestādes papīra vēstules sūta vēl krietni vairāk un vēl nenozīmīgākos gadījumos.”
Tas pamatā esot komunikācijas jautājums. “Šajā ziņā attieksme vienmēr ir primāra. Attieksme veidojas no vadītāja. Es esmu redzējusi dažas pašvaldības un valsts institūcijas, kur tas notiek ļoti labi. Un bez šaubām, ka ir arī pašvaldības un valsts institūcijas, kur tas notiek nepietiekošā līmenī. Ir pašvaldības, kur joprojām vēlas strādāt pa vecam, un tad, kad ir brīvdienas vai kaut kādi ierobežojumi, tad viss ir slēgts, nekas nestrādā. Ir jāmāca vadītājiem, ka mainās laikmets,” sacīja Gudele.
