ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija lēš, ka laikposmā no 1990. līdz 2020. gadam atmežošanas rezultātā pasaulē zaudēti 420 miljoni hektāru mežu – platība, kas pārsniedz ES teritoriju. ES patēriņš atbildīgs par aptuveni 10% no pasaules atmežošanas. Vairāk nekā divas trešdaļas no tā veido palmu eļļa un soja.
"Lai gan problēma nav visnozīmīgākā Eiropas Savienībā, mēs tomēr esam atbildīgi par vairāk nekā 10 procentiem no globālās mežu izciršanas, jo mēs importējam daudz preču no valstīm, jo īpaši no tropu apgabaliem, kur meži tiek nodedzināti, lai ražotu tādu produkciju kā soja, liellopi, arī kakao, palmu eļļa un tā tālāk," stāstīja ziņotājs Kristofs Hansens, EP deputāts no Luksemburgas.
Eiropas Parlaments 2020. gada oktobrī lūdza Eiropas Komisiju (EK) nākt klajā ar tiesību aktiem, lai apturētu ES izraisīto pasaules mežu izciršanu. Vēlāk EK nāca klajā ar priekšlikumiem, bet EP deputāti šonedēļ Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā pieņēma nostāju likumdošanas sarunām par regulu un sāks sarunas ar dalībvalstīm par tiesību akta galīgo redakciju.
Nevienai valstij vai precei nebūs pilnībā aizliegta piekļuve ES tirgum, tomēr uzņēmumiem, kas laiž produktus bloka tirgū, būs pienākums veikt pienācīgu pārbaudi, lai novērtētu riskus piegādes ķēdē.
Regula uzliks par pienākumu uzņēmumiem pārbaudīt, vai to pārdotās ievestās preces nav ražotas uz atmežotiem vai degradētiem zemes gabaliem. Tas sniegs patērētājiem garantijas, ka viņi ar preču iegādi neveicina mežu, tostarp neaizstājamu tropu mežu, iznīcināšanu. Tādējādi tiks mazināta ES iesaiste klimata pārmaiņu veicināšanā un bioloģiskās daudzveidības samazināšanā.
Pamatojoties uz pārredzamu novērtējumu, EK sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāklasificē valstis vai to reģioni zema, standarta vai augsta riska grupās. Uz produktiem no zema riska valstīm attieksies mazāk pārbaudes pienākumu.
Pašlaik regula attiecas uz liellopu gaļu, kakao, kafiju, palmu eļļu, soju un koksni, precēm, kas satur šos produktus vai ražotas no dzīvniekiem, kas ar šiem produktiem baroti. Savukārt Eiropas Parlaments vēlas regulā iekļaut arī citus izstrādājumus.
"Tagad esam pievienojuši citus produktus, kas jau bija iekļauti EK ietekmes novērtējumā. Un tas ietver arī gumiju, kukurūzu, palmu eļļu, kaučuku. Mēs esam pievienojuši arī dažus produktus, kuriem netika veikts ietekmes novērtējums, proti, citus gaļas produktus, piemēram, cūkgaļu, aitas un kazas gaļu, arī drukātā papīra izstrādājumus un kokogles," stāstīja EP deputāts Hansens.
Deputāti aicinājuši EK veikt tālāku analīzi, kuri produkti vēl sarunu procesa laikā varētu tikt iekļauti sarakstā, un deputātu ieskatā tas varētu būt arī cukurs.
EP deputāti arī uzstāj, lai produkti nebūtu ražoti uz zemes gabaliem, kas atmežoti pēc 2019. gada 31. decembra – par vienu gadu agrāk, nekā to rosina EK. Tāpat eiroparlamentārieši vēlas pievienot papildu prasības finanšu iestādēm, lai to darbība neveicinātu mežu izciršanu.
EP deputāti vēlas, lai uzņēmumi pārbaudītu arī to, vai preces tiek ražotas saskaņā ar starptautiskajos tiesību aktos paredzētajiem cilvēktiesību noteikumiem un ievērojot pamatiedzīvotāju tiesības.
"Komisija ir noteikusi saskaņotību ar nacionālajiem atmežošanas likumiem, bet mēs zinām, ka nacionālie likumi var būt daudz vājāki par starptautiskajiem standartiem. Un tas ir ļoti svarīgi, un, es domāju, ka Brazīlija ir ļoti spilgts piemērs tam. Mums ir jāpārliecinās, ka tiek ņemtas vērā arī starptautiski atzītās pamatiedzīvotāju īpašumtiesības. Jo mums ir jāpārliecinās, ka tur, kur pamatiedzīvotāji dzīvo mežos, mēs neredzam meža izzušanas un iznīcināšanas fenomenu un katastrofu."
Hansens pauda cerību, ka arī citas lielās ekonomikas ļoti cieši skatās uz ES soļiem un galu galā varētu doties tajā pašā virzienā, un ES ar šo tiesību aktu varētu būt paraugs un iedvesmot citus.
