Somijā ir garas un aukstas ziemas, tāpēc neizbrīna, ka aptuveni trešdaļa valstī patērētās enerģijas tiek novirzīta ēku apkurināšanai un ūdens uzsildīšanai. Laikā, kad Eiropa piedzīvo vēsturiski augstākās energoresursu cenas, somi nopietni domā par to, kā taupīt enerģiju.
Somijas valdība pirmdien uzsāk informatīvu kampaņu ar nosaukumu "Par grādu zemāk", kuras mērķis ir panākt, lai vismaz 75% valsts iedzīvotāju šoziem samazinātu savu enerģijas patēriņu. Kampaņas veidotāji aicina ne tikai samazināt gaisa temperatūru telpās un saīsināt dušā pavadīto laiku, bet arī ierobežot elektropreču izmantošanu, retāk lietot automašīnas un samazināt braukšanas ātrumu.
Kampaņai piesaistītie energoefektivitātes eksperti apgalvo, ka, samazinot istabas temperatūru tikai par vienu grādu, mājsaimniecība samazinātu enerģijas patēriņu par aptuveni 5%. Bet plašāki taupības pasākumi ļautu samazināt enerģijas patēriņu par 10%–20%.
Pēdējo reizi līdzīga kampaņa Somijā notika pagājušā gadsimta 70. gados, kad pasaule pieredzēja augstas naftas cenas. Toreiz valdība aicināja samazināt gaisa temperatūru mājokļos un ierobežoja braukšanas ātrumu uz autoceļiem līdz 80 kilometriem stundā. Tas palīdzēja Somijai samazināt naftas patēriņu par vairāk nekā 10% gadā, raksta Somijas sabiedriskais medijs "Yle".
Francijas valdība pagājušajā nedēļā iepazīstināja ar apjomīgu energoefektivitātes plānu, kura mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu ne tikai gaidāmajā ziemā, bet arī ilgtermiņā, lai ierobežotu klimata pārmaiņas, sacīja Francijas premjerministre Elizabete Borne.
"Taupība ir uzspiedusi sevi kā nepieciešamību. Esam izvirzījuši sev mērķi nākamo divu gadu laikā samazināt enerģijas patēriņu par 10%. Mēs īstenojam gan vispārējus, gan mērķtiecīgus pasākumus, lai panāktu enerģijas ietaupījumu neatkarīgi no tā, vai tā ir apkure, apgaismojums vai elektroierīces. Mēs izmantojam visas sviras. Enerģijas patēriņa samazināšanai ir jābūt vērstai uz ilgtermiņu. Šis nav kaut kas, ko mēs darām vienu sezonu, tas ir jauns domāšanas un rīcības veids," paziņoja Borne.
Plāns paredz, ka sabiedriskās ēkas varēs apkurināt tikai līdz 19 grādiem pēc Celsija skalas, sabiedriskajās ēkās arī nebūs pieejams karstais ūdens. Publiskajos baseinos ūdens temperatūra būs jāsamazina par vienu grādu, bet sporta zālēs gaisa temperatūru samazinās par diviem grādiem. Savukārt Francijas Alpu kūrortos samazinās pacēlāju ātrumu un ierobežos mākslīgā sniega ražošanu.
Augstās enerģijas cenas nopietni satrauc arī Dienvideiropas valstu iedzīvotājus, tāpēc viņi rīkojas, lai samazinātu izdevumus. Viens no vienkāršākajiem taupības veidiem ir ieskrūvēt ekonomiskās spuldzes.
Tā rīkojās arī Grieķijas galvaspilsētā Atēnās dzīvojošā pensionāre Pandora Panagiotopulu. "Mans pēdējais elektrības rēķins bija 250 eiro. Agrāk es maksāju 60–70 eiro. Tāpēc es sāku domāt, ko varu darīt, lai samazinātu elektrības rēķinu. Es pie citām mājām redzēju gaismas, kas deg visu nakti, bet no rīta automātiski izslēdzas. Es nopirku tādas arī savai privātmājai. Šādas gaismas ir īpaši noderīgas tagad, kad vakaros un naktīs ielas ir tumšas, jo pašvaldība izslēdz apgaismojumu, lai samazinātu elektrības patēriņu," sieviete pastāstīja telekanālam "Euronews".
Grieķijā šogad strauji ir pieaudzis pieprasījums pēc apkures sistēmām, kas izmanto saules enerģiju, stāstīja šajā nozarē strādājošais Tanasis Hristu.
"Pieaug pieprasījums pēc saules kolektoriem ūdens sildīšanai un māju apkurei. Pieaugums ir par aptuveni 20–30 procentiem, salīdzinot ar pagājušo gadu. Šo sistēmu cenas saglabājas stabilas, vismaz pagaidām," sacīja Hristu.
Spānijā šogad ir uzplaucis saules paneļu bizness. Daudzi uzņēmumi un mājsaimniecības, cerot samazināt izmaksas par elektrību, uz savu ēku jumtiem steidz ierīkot saules baterijas. Galvaspilsētas Madrides iedzīvotājs Hoakins Saess pauda, ka viņam lēmums uzstādīt saules paneļus ir atmaksājies. "Tie saražo elektrības apjomu, ar ko pietiek manai mājai, un mans elektrības rēķins ir nulle eiro. Vasarā tiek saražots elektrības pārpalikums, bet šis pārpalikums tiek glabāts virtuālajā baterijā," Saess pastāstīja ziņu aģentūrai AP.
No Eiropas Parlamenta tribīnes regulāri ir izskanējuši aicinājumi Eiropas iedzīvotājiem dzīvot taupīgāk. Taču arī pati institūcija ir gatava ekonomēt. Turpmāk parlamenta ēkās Briselē un Strasbūrā ceturtdienu vakaros izslēgs apkuri, bet pirmdienu rītos to atkal ieslēgs. Apkuri izslēgs arī svētku brīvdienās. No pirmdienas līdz ceturtdienai termostati būs noregulēti tā, lai Eiropas Parlamenta ēkās gaisa temperatūra nepārsniegtu 19 grādus pēc Celsija. Savukārt vasarā telpas nedrīkstēs atdzesēt zemāk par 25 grādiem pēc Celsija. Šie pasākumi ļaušot ietaupīt vairāk nekā 2 miljonus eiro gadā.
