Galvenais iemesls, kādēļ arvien plašāk tiek apspriests jautājums par Eiropas Savienības kritiskās infrastruktūras aizsardzību, ir gāzesvada "Nord Stream" sabotāža. Šis un vēl citi atsevišķi incidenti izgaismojuši, cik ievainojama un grūti aizsargājama kritiskā infrastruktūra var būt gan sauszemē, gan zem ūdens.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sacīja: "Sabotāžas akti pret "Nord Stream" cauruļvadiem ir parādījuši, cik neaizsargāta ir mūsu kritiskā infrastruktūra. Cauruļvadi un zemūdens kabeļi savieno Eiropas iedzīvotājus un uzņēmumus visā pasaulē. Tie ir finanšu tirgu un globālās tirdzniecības glābšanas riņķi. Un tie ir būtiski tādiem pakalpojumiem, kā, piemēram, mūsdienīga veselības aprūpe vai enerģētika. Zemūdens optiskās šķiedras kabeļi nodrošina 99% no globālās interneta plūsmas. Un tagad pirmo reizi mūsdienu vēsturē šī infrastruktūra ir kļuvusi par mērķi. Tātad uzdevums, kas mums priekšā, ir skaidrs.
Mums ir labāk jāaizsargā savas pasaules ekonomikas savienojumi."
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vērsa uzmanību uz jauniem tiesību aktiem, kas stāsies spēkā 2024. gadā. To mērķis ir noteikt un labāk aizsargāt kritisko infrastruktūru. Tomēr tiek uzsvērts, ka pēdējo notikumu ēnā rīcībai jāseko jau tagad. Eiropas Komisija tādēļ piedāvājusi piecu punktu plānu, kura galvenie virzieni ir sagatavotība, reaģēšana un starptautiskā sadarbība.
Iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone skaidroja: "Par laimi, daudzas lietas jau tiek īstenotas, bet tas, ko mēs uzsveram šeit, ir jauno direktīvu ieviešana ātrāk, nekā paredzēts. Sagatavotības ziņā ir nepieciešams atbalstīt dalībvalstis infrastruktūras aizsardzībā un kritiskās infrastruktūras testu īstenošanā. Prioritāte būtu jāpiešķir trīs nozarēs: enerģētikā, digitālajā infrastruktūrā, transportā un kosmosā. Dalībvalstis jau īsteno stresa testus. Tagad mēs tās atbalstīsim ar koordināciju, ekspertiem un pieredzes apmaiņu.
Reaģēšanas sadaļā jau darbojas civilās aizsardzības mehānisms, ko valstis var izmantot, lai reaģētu uz uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai."
Lai Eiropa būtu labāk sagatavota, būtu nepieciešama ne tikai labāka koordinācija starp dalībvalstīm un ar bloka kaimiņvalstīm, bet arī sadarbības stiprināšana ar NATO. Uz NATO kā būtisku palīgu norāda daudzi. Alianse jau pastiprinājusi flotes klātbūtni Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā, lai aizsargātu savu zemūdens infrastruktūru.
"Tas, ko var darīt Eiropas valstu flotes, ir – parādīt savu klātbūtni, parādīt, ka tās ir aktīvas savas kritiskās infrastruktūras tuvumā, kā mēs to redzam no Norvēģijas puses. Ja tu parādi savu klātbūtni, tas var būt atturošs elements," uzsvēra Vācijas Aizsardzības un stratēģisko pētījumu institūta zinātniskais līdzstrādnieks Julians Pavlaks.
Tomēr vairāki Eiropas Parlamenta deputāti šonedēļ notikušajās debatēs īpaši izcēla nepieciešamību aizsargāt ne tikai zemūdens cauruļvadus un kabeļus, bet arī sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūru laikā, kad Eiropa cenšas rast un nodrošināt alternatīvas Krievijas gāzei. Tam piekrita Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Margaritis Shins.
"Es jums piekrītu, ka, ņemot vērā uzsvaru uz sašķidrināto dabasgāzi kā alternatīvu enerģijas avotu Krievijas gāzei, jā, mums ir jādara vairāk. Problēma ir tāda, ka mums joprojām jāsagaida, kad dažās mūsu dalībvalstīs parādīsies jaunie LNG termināļi. Tikmēr citās valstīs par termināļiem ekspertīze jau ir veikta. Ņemot vērā, ka mēs tagad būvējam šos termināļus, mums ir lieliska iespēja padarīt tos drošus jau sākuma stadijā," stāstīja Shins.
Brūkingsas institūta ASV un Eiropas centra vadītāja Konstance Štelcenmillere laikrakstā "Financial Times" izteikusies, ka sabotāžas akti turpināsies. Pēc viņas domām, Krievija uzskata, ka sabotāžai ir daudz labāka ieguvumu un izmaksu attiecība nekā kodolieroču izmantošanai. Uzbrukumus fiziskajai un digitālajai infrastruktūrai ir grūti novērst, tie grauj uzticību valdībām un parāda Rietumu sabiedrību plaisas un ievainojamību.
KONTEKSTS:
27. septembrī Dānijas un Zviedrijas varasiestādes izplatīja informāciju, ka dienu iepriekš konstatēti bojājumi "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" gāzes cauruļvados Baltijas jūrā netālu no Bornholmas salas. Bojājumi atklāti uzreiz vairākās vietās, un tas liecina, ka notikušais, visticamāk, ir diversija, nevis vienkāršs negadījums.
"Nord Stream" projekts tika asi kritizēts, jo tā pretinieki uzskatīja, ka tas palielina Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm un nodrošina Maskavai politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.
Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
