Sporta ziņas

Rīgas Ziemas kausa 4.posms autosprintā

Sporta ziņas

Latvijas futbola Virslīga. RFS 1:2 "Valmiera FC"

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Jāatlaiž treneri, jāatbrīvo bērni? Finanšu robs sporta skolu sistēmā

Iesaistīto bērnu skaita pieaugums iecērt finanšu robu sporta skolu sistēmā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ministru kabinets pērn 21. decembrī apstiprināja izmaiņas sporta skolu finansēšanas kārtībā, kas bija kā auksta duša daudziem sporta skolu vadītājiem. Jaunā kārtība mazināja audzēkņu kopējā skaita nozīmi finansējuma saņemšanā, priekšplānā izvirzot treniņu grupu skaitu.

ĪSUMĀ:

  • Jaunā sistēma ieviesta individuālo un komandu sporta veidu finansēšanas izlīdzināšanai
  • Sporta skolām pietrūcis laika sagatavoties izmaiņu ietekmei
  • Finanšu robus pielāpa pašvaldības, bet uz citu izdevumu rēķina
  • Naudas trūkumu skaidro ar iesaistīto bērnu skaita būtisku pieaugumu, kam nav paredzēts papildu finansējums
  • Problēmas risinājumam lūgs valstij papildus piešķirt 3 miljonus eiro

Piemēram, basketbola skolā “Rīga” radies vairāk nekā 148 000 eiro liels iztrūkums. Bērnu un jauniešu basketbola skolas “Rīga” direktors Guntis Šēnhofs sarunā ar Latvijas Televīziju teica, ka viņam būtu jāizliek uz ielas vismaz 150 audzēkņu un jāatlaiž 10–12 treneri.

Jaunais piegājiens izdevīgāks bijis individuālajiem sporta veidiem, bet iesitis pa kabatu komandām, kur vienā grupā ir liels audzēkņu skaits.

Izmaiņas veiktas, lai izlīdzinātu atšķirības individuālo un komandu sporta veidu finansēšanā un mazinātu kārdinājumu vienu un to pašu audzēkni pierakstīt vairākos sporta veidos.

Ja grupā ir vienāds skaits audzēkņu un vienāds stundu skaits, tad treneris ar savu grupu sporta skolai ienes vienādu valsts finansējumu, bet līdz šim bija būtiskas atšķirības, paskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

"Šobrīd 20 vai 18 cilvēku grupa futbolā sporta skolai ienes tikpat lielu finansējumu cik, piemēram, divpadsmit cilvēku grupa vieglatlētikā," uzsvēra Severs.

Jaunos aprēķinus sporta skolas saņēmušas dažas dienas pirms gadu mijas, līdz ar to sagatavoties finansējuma svārstībām nav bijis laika.

Basketbola skolas “Rīga” finanšu robu uzņēmusies aizpildīt Rīgas dome.

"Rīgas dome šo robu aizpildīja par 90%, bet – uz kā rēķina?," teica Šēnhofs. "Jautājums ir atrisināts tikai līdz mācību gada beigām vai sezonas beigām. Aizpildīja, noņemot finansējumu vasaras nometnēm, noņemot finansējumu inventāram, sacensībām un tā tālāk. Tā ir kvalitāte."

Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes vadītāja Diānas Zaļupe norādīja, ka sistēmā kopumā treneru algām trūkst trīs miljoni eiro. Viņas vadītajā Limbažu sporta skolā iztrūkums ir 57 000 eiro.

"Kaut vai Limbažos – mums trūkst piecu treneru slodžu," pastāstīja Zaļupe. "Pašvaldība mums tās nosegs, bet tas atkal ir uz kaut kā cita rēķina. Tātad mums paliks mazāk naudas sporta inventāram, arī treniņnometnēm un sacensību braucieniem." 

Valsts dotācijas treneru algām saņem 89 sporta izglītības iestādes 38 pašvaldībās. Zīmīgi, ka tieši pusei pašvaldību valsts finansējums jaunās kārtības rezultātā palielinājies, bet otrai pusei – samazinājies. 

Izglītības un zinātnes ministrija iztrūkumus skaidro ar to, ka sportojošo bērnu skaits pieaug straujāk nekā valsts finansējums nozarei. Pēdējo divu gadu laikā, par spīti pandēmijai, sporta skolu sistēmā ienākuši nepilni 5000 jaunu audzēkņu. 

Pieaugumu galvenokārt veido privātās sporta skolas, kas izpildījušas kritērijus valsts finansējuma saņemšanai. Lai arī pedagogu darba samaksas likmes aug, piesaistīt no valsts budžeta papildu līdzekļus augošajam audzēkņu skaitam IZM neizdodas jau gadiem ilgi. 

"2017. gads bija pēdējais, kad valsts piešķīra papildus finansējumu audzēkņu skaita palielinājumam," pastāstīja Severs. "Pēdējos četrus gadus valsts finansējums sporta skolu sistēmai ir audzis tikai tik daudz, cik aug pedagogu darba samaksas likme."

Jaunā sistēma nav sliktāka, bet pat labāka un pilnveidotāka, taču problēma ir naudas trūkums,

uzskata Zaļupe. Viņas vadītā Sporta izglītības iestāžu direktoru padome tuvākajā laikā plāno vērsties premjera Krišjāņa Kariņa vadītajā Nacionālajā sporta padomē ar lūgumu piešķirt trūkstošus trīs miljonus eiro treneru darba samaksai. Šāda roba aizlāpīšana ar pašvaldību budžetiem nozīmētu vēl lielākus vecāku ieguldījumus, jo naudu treneru algām pašvaldības gatavojas rast, samazinot finansējumu sacensībām, nometnēm un inventāram.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti