ĪSUMĀ:
- Neviena cita ātrslidotāja Latvijā bez Haralda Silova nav, cerības uz citu disciplīnu sportistu pārkvalificēšanos
- Izmaiņas valsts naudas balvu noteikumos paredz obligātu atbalstu jaunajiem sportistiem
- Ātrslidotājs Haralds Silovs necer uz speciālu ledus halli, bet pietrūkst arī pielāgotas infrastruktūras
- Pašreizējais modelis neliedz valsts finansējumu saņemt sporta veidā vienīgajam augstas klases sportistam
Par Silova panākumu valsts Latvijas Slidošanas asociācijai (LSA) piešķīra vairāk nekā 35 tūkstošu eiro naudas balvu sporta veida attīstībai. Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Silovu, kurš izrādīja ļoti lielu interesi, veidoja specializētas nometnes jaunajiem sportistiem, tai skaitā arī iesaistot skrituļslidotājus, Latvijas Televīzijai pastāstīja LSA ģenerālsekretāre Inese Jesse.
"Vasarā bija divas nometnes, cik atceros, kur tika veidota atlase, un pēc tam viņi ziemā vairāk brauca uz nometnēm un sacensībām," teica Jesse. "Tāpat tika organizēta inventāra iegāde, protams, ne jauna."
Četrus gadus vēlāk Silovs joprojām ir Latvijā ātrslidošana vienīgā iesaistītā persona. Tas daļēji veicināja IZM pērn veiktos grozījumus noteikumos par naudas balvu piešķiršanu. Sporta federācijas iepriekš gandrīz visu naudas balvu sporta veida attīstības veicināšanai atvēlēja sasniegumu guvušajam sportistam, bet jauno sportistu sagatavošanai novirzīja tikai nelielu daļu līdzekļu vai pat nemaz. Tādēļ 2021. gada nogalē piešķirto naudas balvu līgumos ar sporta federācijām ir noteikts, ka
jauno sportistu sagatavošanai turpmāk novirzāmi ne mazāk kā 50% naudas balvas sporta veida attīstības veicināšanai.
Latvijas Slidošanas asociācijā atzīst, ka neviena cita talanta ātrslidošanā šobrīd nav, taču cer, ka kāds no šorttrekistiem vai skrituļslidotājiem varētu sporta veidu Latvijā turpināt. Galvenais iemesls kadru nabadzībai ir piemērotas infrastruktūras neesamība.
"Šorttrekam mums ir pieejamas divas halles, kur to var darīt. Divas stabilas halles, kur tiek ievēroti drošības pasākumi un laukuma izmēri tam atbilst," pastāstīja Jesse. "Savukārt ātrslidošanai mums diemžēl nav ne halles, pat ne āra laukuma."
Savukārt Silovs uzsvēra, ka
pasaulē ir piemēri labu ātrslidotāju izaudzināšanā arī bez ātrslidošanas laukumiem, bet Latvijā sarežģīta situācija ir arī ar citu infrastruktūru.
"Mums šobrīd ir tik bēdīgi, runāšu vairāk par Rīgu, ka arī ar skrituļslidām īsti nav kur. Arī ar velosipēdu nav kur droši izbraukt," paskaidroja Silovs.
Apjumtas ātrslidošanas ledus arēnas celtniecība Latvijā ir utopija, apzinās Silovs. Viņš uzskata, ka plats solis attīstības virzienā būtu daudzfunkcionāli brīvdabas sporta objekti, ap kuriem būtu pienācīgs skrituļslidošanas aplis.
"Es uzskatu, ka ir iespējams praktizēt ātrslidošanu. Arī ņemot vērā to, ka laukums ir kaimiņzemē Tallinā," paskaidroja Silovs. "Ir dažādas nometnes, kur var braukt trenēties, startēt sacensībās. Jā, varbūt tas iesākumā nebūs ideāli, bet, es domāju, tas būtu pietiekoši, lai izveidotu konkurētspējīgu junioru izlasi, kas tālāk var cīnīties arī par augstākām vietām."
Pašmāju ātrslidošanas stāvoklis neveicina Silova karjeru, taču atrašanās Latvijas Olimpiskajā vienībā ļāva viņam kā individuālam sportistam turēties pasaules elitē.
Silova panākumi lielā mērā ir valsts sporta finansēšanas pašreizējā modeļa nopelns, jo citi naudas sadales kritēriji viņam kā faktiski vienīgajam sporta veida iemiesotājam neatstātu iespējas pastāvēt.
Arī IZM uzskata, ka Latvijā bez ātrslidošanas attīstībai piemērotas infrastruktūras atbilstošs ir esošais finansēšanas modelis, kas, neskatoties uz nodarbojošos skaitu vai sporta veida izplatību, paredz iespēju sportistam, kurš guvis starptautiskus panākumus, saņemt valsts atbalstu treniņu nodrošināšanai un dalībai sacensībās.
Slidošanas sporta veidu attīstību Latvijā kavējoši faktori LSA ieskatā
LSA apvieno gan daiļslidotājus, gan šorttrekistus, gan ātrslidotājus. Biedrības gada pārskatā pie organizācijas darbību kavējošiem faktoriem kā viens no punktiem trīs gadus pēc kārtas ir norādīts sporta bāzu trūkums Rīgā šorttrekistiem un daiļslidotājiem. Ātrslidotāji nav pat pieminēti, un šāds mazs piemērs netieši atbild uz jautājumu par ātrslidošanas lomu un perspektīvām Latvijā.
Arī pirms Silova ātrslidošanai bija visai kolorīta loma Latvijas olimpiskajā saimē. Piemēram, ātrslidotājas Ilondas Lūses treneris Uldis Kurzemnieks Latvijas sporta vēsturē iegājis ar to, ka olimpisko sacensību laikā aizmidzis.
Silovs dalībai Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs ir pirmā rezervista statusā.