“Man kā komponistam nākotne vienmēr ir klātesoša, jo es strādāju apmēram gadu uz priekšu. Viss, ko es rakstu, tas nenotiks tagad, rīt, parīt. Tas notiks pēc ilgāka laika,” saka Ņujorkā dzīvojošais latviešu komponists Krists Auznieks.
Autora ziņas
Reperis ansis ir viens no cienītākajiem māksliniekiem Latvijas hiphopā, kuru novērtē ne vien šī žanra klausītāji, bet arī plašāka publika un ar cita formāta vārda mākslu saistītie. Pagājušā gada oktobrī izdotais albums “Liela māksla” momentāni iemantoja popularitāti un ir atzīts par “Gada albumu” gan “Zelta mikrofonā”, gan “Austras balvā”.
Jūlija izskaņā Rīgā, kultūrtelpā “Hanzas perons”, notiks festivāls bez distances “Var! Būt!”, kur divas dienas un naktis uzstāsies kā latviešu, tā arī ārzemju mūziķi. 30. jūlijā uz skatuves kāps igauņu grupa "Ewert and The Two Dragons".
“Tu jau vari mēģināt paredzēt, kā būs, bet realitāte tā vai tā noliek visu pa vietām,” saka reperis Edavārdi, kurš šī gada maijā izdevis albumu “Ekosistēmas”.
Klausāmies dziesmas un albumus latviešu valodā, kas pieskaras cilvēka būtībai, mākslas darba dzimšanai un citiem filozofijas jautājumiem.
Pirms 20 gadiem reperis Ozols sāka savu solokarjeru un izdeva albumu “Cieņa un mīlestība”. Viņš ir viens no hiphopa aizsācējiem Latvijā, un savas karjeras laikā Ozols ir ieviesis arī citas dažādas ielas jeb urbānās kultūras tendences un vēl joprojām saglabā spēju iet aktuālajam laikam līdzi, bet svarīgākais - uzticību pats sev.
Ģitārists, komponists Rihards Lībietis maija beigās kopā ar savu orķestri “Rihards Lībietis Orchestra” izdeva 12 kompozīciju albumu “Willful Blindness”. Telefonsarunā apspriedām gan padarītā darba pēcgaršu, gan to, kā instrumentālai mūzikai izskanēt plašākā auditorijā.
Šogad Līgo svētki ir atnesuši piecu dienu garas brīvdienas. Esam sagatavojuši piedāvājumus, kā īsināt laiku, kad viss ir izrunāts, apēsts un izdziedāts.
“Austras balva” ikgadēji apkopo gada ietvaros izdotos albumus, primāri novērtējot albumu kvalitāti. Šogad, ņemot vērā īpašos apstākļus, “Austras balvas” nominanti tika izziņoti vasaras sākumā un desmit albumu vietā tika izvēli divpadsmit.
Viens no dziesmas galvenajiem uzdevumiem izsenis ir bijusi viedokļa paušana. Protesta himna, smalka satīra, konkrēta laika raksturojums vai poētisks padoms labākai dzīvošanai. Latvijas populārā mūzika sevī nes dažādus politiskos laikus – kad dziesma bija teju vienīgais izteiksmes veids atšķirīgu uzskatu paušanai, tā kļuva par Atmodas laika himnu, bet vēlāk – par instrumentu sabiedrības kritikai un notikumu analīzei. Protams, ja runājam par politisko dziesmu, kā pirmās prātā ieskanas dziesmas, kas radītas laikā līdz deviņdesmitajiem gadiem, bet arī mūsdienās politika un sabiedrības problēmas iedvesmo mūziķus izstāstīt savu skatījumu.
26. maijā 80 gadu jubileju svin izcilais latviešu komponists Imants Kalniņš, kura talants kāpj pāri stilu, žanru un ideju robežām. Kā nezinātājam vislabāk iepazīties ar komponista mūziku, LSM.lv jautāja dažādu paaudžu klausītājiem, mūziķiem, kuri ar Kalniņa daiļradi ir ciešā saistībā.
Mūzika, māksla primāri ir universāla emociju valoda un tikai tad stils, forma, standarts. Kur rodas šīs emocijas? Kāpēc viena mūzika mūsos rezonē līdz sirds dziļumiem, cita – atstāj vienaldzīgu? Uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem atbildes var iegūt, lasot mūziķu biogrāfijas. Un arī Alīnas Katrānes-Šilingas grāmata “Prāta Vētra. Meklēt vienam otru” ļauj atgriezties laikā, atcerēties Latvijas populārās mūzikas notikumus, bet, galvenais, iepazīties ar tām vērtībām, kas ir “Prāta Vētras” pamatos.
Eirovīzijas dziesmu konkurss, šķiet, ir viens no apspriestākajiem notikumiem Latvijas mūzikas dzīvē. Ja apspriests – var sacīt, ka svarīgs. Ko Eirovīzijai šogad piedāvās citas dalībvalstis?
Eirovīzijas dziesmu konkursā Islandi ar dziesmu “10 years” pārstāvēs kolektīvs “Daði og Gagnamagnið”, kas ir draugu un ģimenes apvienība.
Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu “Discoteque” Lietuvu pārstāvēs poproka grupa “The Roop”, kas interneta mūzikas straumēšanas dienestos ir viena no populārākajām Lietuvas grupām.
Eirovīzijas dziesmu konkursā Ziemeļmaķedoniju ar dziesmu “Here I stand” pārstāvēs Vasils.
Eirovīzijas dziesmu konkursā Īriju ar dziesmu “Maps” pārstāvēs dziedātāja un dziesmu autore Leslija Roja.
Eirovīzijas dziesmu konkursā Igauniju ar dziesmu “The Lucky One” pārstāvēs dziedātājs Uku Suviste.
Eirovīzijas dziesmu konkursā Gruziju ar dziesmu “You” pārstāvēs dziedātājs Tornike Kipiani.
Eirovīzijas dziesmu konkursā Vāciju ar dziesmu “I Don't Feel Hate” pārstāvēs dziedātājs Jendriks.
Eirovīzijas dziesmu konkursā Grieķiju ar dziesmu “Last Dance” pārstāvēs dziedātāja Stefanija.
Eirovīzijas dziesmu konkursā Maltu ar dziesmu “Je Me Casse” pārstāvēs dziedātāja Destinija (Destiny).
Eirovīzijas dziesmu konkursā Moldovu ar dziesmu “Sugar” pārstāvēs dziedātāja Natālija Gordijenko, kas sevi pierādījusi arī kā dejotāju un pianisti.
Eirovīzijas dziesmu konkursā Norvēģiju ar dziesmu “Fallen Angels” pārstāvēs TIX – viens no Norvēģijas populārākajiem māksliniekiem.
Eirovīzijas dziesmu konkursā Poliju ar dziesmu “The Ride” pārstāves dziedātājs RAFAŁ jeb Rafals Bžozovskis, kurš ir populārs TV šovu vadītājs un dziedātājs.
Eirovīzijas dziesmu konkursā Somiju ar dziesmu “Dark Side” pārstāvēs grupa “Blind Channel”.
Eirovīzijas dziesmu konkursā Franciju ar dziesmu “Voilà” pārstāvēs dziedātāja Barbara Pravi.
Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu “Zitti E Buoni” Itāliju pārstāvēs grupa “Måneskin”.
Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu “The Moon Is Rising” Latviju pārstāvēs dziedātāja Samanta Tīna.
Eirovīzijas dziesmu konkursā Izraēlu ar dziesmu “Set Me Free” pārstāvēs dziedātāja Edena Alene.
Eirovīzijas dziesmu konkursā Dāniju ar dziesmu “Øve Os På Hinanden” pārstāvēs duets “Fyr & Flamme”.
2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu “Love Is On My Side” Portugāli pārstāvēs grupa “The Black Mamba”.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
