Tās ir mums visiem pazīstamas vērtības kā draudzība, brīvība, mīlestība, kas raisa mūsos plašu emociju gammu.
Grāmata ir arī par tiem apstākļiem, ko atnesusi un atņēmusi dzīve: par “Prāta Vētru” stāsta viņiem nozīmīgi cilvēki, ir Mumiņam veltīta nodaļa, tiek runāts par panākumiem un raksturiem.
Grāmatu var lasīt arī no vidus, jo katrai lielajai nodaļai ir savas apakšnodaļas, kas pašas par sevi ir kā īsstāsti, bet labāk tomēr lasīt secīgi – no sākuma līdz beigām, izbaudot laika attīstību no Jelgavas 1. ģimnāzijas līdz 60 000 skatītājiem Mežaparkā.
Grāmatas valoda ir raita un stāstoša, rada klātbūtnes sajūtu, it kā pati piedalītos sarunā, un atraisa pašas atmiņas. Tā, piemēram, es atceros – 1999. gadā “Prāta Vētra” izdeva albumu “Starp divām saulēm” un kādā no glancētajiem žurnāliem kā brīvā laika pavadīšanu bija minējuši futbola spēlēšanu un Salvadora Dalī “Ģēnija dienasgrāmatas” lasīšanu. Atceros, grāmatu tūliņ uzmeklēju arī savu vecāku grāmatplauktā. Bērnībā Dalī rakstītais šķita kā komiska pasaka, bet laika gaitā grāmata kļuvusi par vienu no maniem iecienītākajiem darbiem, no kura gūt iedvesmu. Paldies, “Prāta Vētrai”!
Mums katram ir savs “Prāta Vētras” stāsts – grupas mūzika bija iemesls iemācīties latviešu valodu, bijusi kāzu pirmais valsis, labākā dziesma 18. novembrī vai, kā izrādās, arī iemesls tetovējumam. Variantu ir ļoti daudz! Varbūt tādēļ grāmatā “Prāta Vētras” mūzika “ieskanas” starp rindām, ļaujot katram klausītājam saglabāt viņa stāstu.
“Daudzas dziesmas tu centies noķert aiz astes, bet ir tādi patiesības brīži, kad kaut kas piedzimst pats no sevis, tu to nekļūdīgi jūti,” grāmatā saka Renārs Kaupers.
Grupas diskogrāfijas analīzei varētu veltīt atsevišķu izdevumu.
Vai grāmata dod atbildi, kāda ir “Prāta Vētras” panākumu atslēga? Jā, tā varētu teikt. Protams, konkrēta formula, kuru kādai citai grupai atkārtot, netiek atklāta, taču, izlasot grāmatu, katram būs savi secinājumi. Grāmatas vāka anotācija nemelo – mūziķi tik tiešām runā atklāti, vaļsirdīgi un ir paškritiski. Arī grāmatas viesi pasaka, kā patiesībā jutušies par vienu otru grupas lēmumu. Galu galā, lai kādas slavenības “Prāta Vētras” mūziķi būtu, arī viņi tomēr ir tikai cilvēki.
