Viss rakstīts bukmeikeru kladītēs. Trīs novērojumi par Eirovīziju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Eirovīzijas dziesmu konkurss, šķiet, ir viens no apspriestākajiem notikumiem Latvijas mūzikas dzīvē. Ja apspriests – var sacīt, ka svarīgs. Ko Eirovīzijai šogad piedāvās citas dalībvalstis?

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Esot mūzikas apskatniecei, protams, Eirovīzijas dziesmu konkurss ik gadu ir manā redzeslokā. Visas ap konkursu saistītās peripetijas uztveru kā labu komēdiju. Ir interesanti pamanīt dažādas detaļas, kas raksturo līdzīgo un atšķirīgo. Galu galā gaume ir ļoti subjektīvs jēdziens, bet tieši tādēļ mums tas ir tik aizraujošs sarunu un strīdu temats – laika kavēklis.  

Skandāli ir visur!

Sāksim ar “sulīgāko”. Samantas Tīnas dziesma “The Moon Is Rising” izsauca neviennozīmīgu pašmāju publikas reakciju, bet mierinājumam jāsaka – skandāli apvij arī citu valstu Eirovīzijas dziesmas. Piemēram, Kipras pārstāves Elenas Sagrinu dziesma “El Diablo”, raisot diskusijas par to, cik ētiski ir dziedāt par to, ka sirds ir atdota velnam (el diablo). Dziesmu kritizēja Kipras baznīca, tika izveidota petīcija un savākti 11 tūkstoši parakstu par dziesmas atsaukšanu. Valdības atbilde bija diplomātiska –

respekts pret vienas grupas reliģiskiem uzskatiem ir vienlīdzīgs respektam pret mākslinieciskās izpausmes brīvību.

Arī Ziemeļmaķedonijas pārstāvim Vasilam nācās skaidrot savas dziesmas "Here I Stand" videoklipu, kurā kritiķi bija saskatījuši Bulgārijas karoga krāsas. Bulgārijai un Ziemeļmaķedonijai ir sarežģītas sociālpolitiskas attiecības, un mūziķim ir arī Bulgārijas pilsonība. Patiesībā "Here I Stand" videoklipā redzamajam mākslas darbam ir reliģisks raksturs, lai gan krāsas ir līdzīgas, Bulgārijas karogā tās ir horizontālas, nevis vertikālas. Drošs paliek nedrošs – šis pārprotamais kadrs vēlākā montāžā tika izgriezts, bet dziedātājs publiski uzsvēra, ka ir mūzikas vēstnesis, neskatoties uz reliģiskiem, politiskiem, rases, orientācijas un citiem aspektiem. 

Angļu vai dzimtā valoda?

Šogad Portugāle, kas Eirovīzijā piedalās jau kopš 1964. gada, pirmo reizi startēs, izpildot dziesmu tikai angļu valodā. Grupa “The Black Mamba” izpildīs kompozīciju “Love Is on My Side”. Dziesmas portugāļu valodā ir nesušas dažādus rezultātus, spilgtākais panākums – 2017. gada Salvadora Sobrala uzvara ar dziesmu "Amar pelos dois" (labi, noslēgumā viņš tomēr pantiņu angliski nodziedāja). 

2021. gada Eirovīzijā izskanēs dziesma arī dāņu valodā – “Øve os på hinanden”, ko izpildīs duets “Fyr & Flamme”. Dāņu valoda pēdējo reizi Eirovīzijā bija dzirdama 1997. gadā. Angļu valodu var uzskatīt par popmūzikas valodu, tomēr tādas lielvalstis ar dziedāšanas tradīcijām kā Francija un Itālija izsenis izvēlas dziedāt nacionālajā valodā. 

Valodas faktors ir ļoti svarīgs – rada piederības sajūtu un, kas svarīgāk, ļauj saprasties savā starpā.

Tomēr mūzikas kontekstā valoda ir tikai viens no elementiem, kas veido kopējo vēstījumu. Tātad, jo spēcīgāki būs arī citi elementi (mūzika, vizuālais izskats, skatuves harisma, kopējā leģenda, izcelsmes valsts utt.), jo mazāk svarīgi būs dziedāt angļu valodā. Manuprāt, labs piemērs ir Itālija, kur notiek slavenais Sanremo mūzikas festivāls (pirmais notika 1951. gadā), un tas ir piecus gadus vecāks par Eirovīziju (pirmais konkurss 1956. gadā) Tāpat jāpiemin opermūzikas tradīcijas, kur itāļu valodai ir svarīga loma – tas viss noņem spiedienu dziedāt angļu valodā, jo Itālija jau savu spēku mūzikā ir pierādījusi, un viņi to turpina pašapzinīgi iznest. Līdzīgi ar piemēriem varētu raksturot arī Francijas izpildītāju pašapziņu. Kamēr

zemēm, kurām mūzikas tradīcija no popmūzikas standartiem atšķiras un mūzikas nozare vēl ir attīstības procesā, protams, dziedāšana angļu valodā ir svarīga komunikācijas daļa.

Jāatzīmē, ka šogad uz Eirovīzijas skatuves dzirdēsim arī spāņu, ukraiņu, serbu, krievu un horvātu valodas – pilnā dziesmas garumā vai vienā pantiņā, šādi iezīmējot konkursa daudzveidību.

Mode atgriežas un rodas no jauna

Katru gadu tiek diskutēts, vai ir viena konkrēta formula, pēc kuras rakstīt dziesmu, lai tā uzvarētu Eirovīzijā? Stratēģijas ir dažādas:

  • Var mēģināt integrēt etnomūzikas un tautas mūzikas elementus, ko prasmīgi izmanto Austrumeiropas un Dienvideiropas dalībvalstis. Piemēram, Krievijai – Manižas dziesma “Russian Woman” apvieno tradicionālās dziedāšanas elementus ar hiphopu. Savukārt Ukrainas pārstāvji “Go_A” dziesmā  “Shum” piedāvā mūsdienīgu pavasara rituāldeju. Arī Nīderlandi pārstāvošais Žangu Makrojs dziesmā “Birth of a New Age” izmanto Dienvidamerikas etnomūzikas elementus.

  • Var cerēt, ka nostrādās klasiskas vērtības, piemēram, dramatiska balāde, kā Spānijas pārstāvja Blasa Kanto dziesma “Voy a quedarme”, Ziemeļmaķedonijas pārstāvja Vasila kompozīcija “Here I Stand”, Slovēnijas dziedātājas Anas Sokličas “Amen”. Dziesmu uzskaitīšanu varētu turpināt, jo šī ir populāra taktika, kas labi ļauj izcelt solistu balss iespējas.

  • Var mēģināt sekot līdzi aktuālajai modei popmūzikā, piemēram, radot dziesmu, kuru vēlāk labi var remiksēt deju mūzikas vajadzībām (ļoti populāra izvēle). Ja arī dziesma nav ieturēta elektroniskās deju mūzikas stilistikā, tās vēstījums būs saistīts ar aicinājumu dejot. Šajā jautājumā zinošs ir Lielbritānijas pārstāvis Džeimss Ņūmens – viņš kā autors veiksmīgi sadarbojies ar “Rudimental”, Kalvinu Harisu, Arminu van Burenu. Eirovīzijā viņš startē ar dziesmu “Embers” . Arī Rumānijas pārstāve ROXEN, kas Eirovīzijā izpildīs dziesmu “Amnesia”, ir zināma kā elektroniskās deju mūzikas izpildītāja. Atzinīgi novērtēti ir Lietuvas pārstāvji “The Roop” ar dziesmu “Discoteque”. Ar dziesmu “Last Dance” konkursā Grieķiju pārstāvēs Stefanija. Ar dejojamu dziesmu elektro-svinga sajūtā Maltu pārstāvēs Destinija. Šajā sadaļā iederas arī Samantas Tīnas dziesma “The Moon is Rising”. 

  • Var pieaicināt profesionālus Eirovīzijas dziesmu autorus un izveidot perfektu Eirovīzijas produktu. Piemēram, šī gada Polijas pārstāvis Rafals ar dziesmu “The Ride”, Moldovas Natālija Gordijenko “Sugar” un Igaunijas Uku Suviste ar “The Lucky one”. Manuprāt, šī ir ļoti garlaicīga stratēģija, kas balstās uz klišeju ražošanu. Populārajā mūzikā klišejas ir vajadzīgas, jo tās ļauj aptvert plašu klausītāju loku, bet tomēr pienāk brīdis, kad arī veiksmīgākie dziesmu rakstītāji savu "dziesmu vācelīti" ir izsmēluši.

  • Var mēģināt izveidot 2021. gada hitu. Tas labi izdodas Zviedrijai – arī šī gada pārstāvis   Tusse ar dziesmu “Voices” jau ir pārspējis vietējos rekordus, saņemot Platīna statusu. Jaunas tendences var saklausīt arī Austrālijas priekšnesumā – šoreiz Eirovīzijā uzstāsies art-pop māksliniece Montaigne ar dziesmu “Technicolour”’. Protams, jāizceļ arī Islande, kuru ar dziesmu “10 years” pārstāv kolorītais kolektīvs “Daði & Gagnamagnið”. Viņi arī bez dalības pusfinālā un uzvaras konkursā jau ir ieguvuši starptautisku atpazīstamību. 

Lai kādu stratēģiju arī izvēlētos, dažkārt šķiet, ka galu galā viss ir rakstīts zvaigznēs jeb bukmeikeru kladītēs.

Tomēr šī gada Eirovīzijai, manuprāt, var piemērot arī teicienu – mode atgriežas ik pēc 20 gadiem.

Itālijas pārstāvju “Måneskin” roka dziesmā “Zitti e buoni” saklausāmais atsaucas uz 2000. gadu garāžroka estētiku un glamroka vizuālo šarmu. Somijas pārstāvju grupa “Blind Channel” ar dziesmu “Dark Side” atdod godu nu-metālam. Sanmarīno pārstāve Senita izpildīs dziesmu “Adrenalina”, kas sarakstīta kopā ar amerikāņu reperi Flo Rida, tās uzbūve un kopējā ieturēta noskaņa liek atcerēties divtūkstošajos gados ļoti aktuālo dziedātāju Dženiferu Lopesu. Beļģijas pārstāvji  “Hooverphonic” ir ambientā popa / triphopa grupa, kas darbojas kopš 1995. gada. Un viņu dziesmā “The Wrong Place” var saklausīt 2000. gadu popmūzikas iezīmes.

Nostalģija bieži nostrādā labāk par jauno, karsto un aktuālo, jo nostalģija rezonē ar emocijām, kas saistītas ar mūsu atmiņām.  

Šogad ikgadējais Eirovīzijas dziesmu konkurss dalībniekus pulcēs Roterdamā un skatītāji konkursam varēs sekot līdzi 18., 20. maijā – pusfinālos un 22. maijā – finālā. Samanta Tīna ar dziesmu “The Moon is Rising” piedalīsies otrajā pusfinālā 20. maijā un uzstāsies ar kārtas numuru 15. Turam īkšķus!

Iepazīsti Eirovīzijas dalībniekus

 

KONTEKSTS:

2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls notiks 22. maijā, bet pusfināli – 18. maijā un 20. maijā. Konkursa organizatori izstrādājuši vairākus scenārijus, lai nodrošinātu konkursa norisi dažādos epidemioloģiskajos apstākļos.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ 2020. gada Eirovīzijas konkurss tika atcelts. Bija plānots, ka tas notiks Roterdamā, jo 2019. gadā Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā uzvarēja Nīderlandes pārstāvis Dunkans Lorenss ar balādi "Arcade", izcīnot Nīderlandei tiesības rīkot nākamo konkursu. Nīderlande šīs tiesības realizēs šogad.

Eirovīzijas noteikumi nosaka, ka 2021. gada gada konkursā var piedalīties 2020. gadā izvirzītie valstu pārstāvji, taču ne ar pērn uzvarējušo dziesmu. Uz Roterdamu dosies arī Latvijas nacionālā atlases konkursa “Supernova” 2020. gada uzvarētāja Samanta Tīna ar dziesmu "The Moon is Rising". Viņa piedalīsies konkursa otrajā pusfinālā 20. maijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti