2022. Tomam Auniņam ir ražas novākšanas gads. Februārī viņš saņēma "Zelta mikrofonu" par mūziku izrādei "Asins kāzas". Aprīlī uz lielajiem ekrāniem iznāca brāļu Ābeļu filma "Nemierīgie prāti", kur Auniņš ir galvenajā lomā. Viņa rakstītā mūzika šogad skan Mārča Lāča filmā "Revolūcija", Kristīnes Krūzes izrādē "Sliktie ceļi" un arī Matīsa Kažas filmā "Neona pavasaris". Vasarā nofilmējies galvenajā lomā arī Andreja Ēķa un Zanes Zustas seriālā "Tarakāni tavā galvā", kas rudenī nonāks pie skatītājiem. Plānā arī filmas "Banāns upē" pirmizrāde. Gada otrā puse sola atnest vēl citus jaunumus. Bet tikmēr, 29. augustā, iznākusi Auniņa elektroniskās mūzikas antoloģija "Electronic Music Tracks 2016–2020".
Autora ziņas
Nedēļas nogalē, kad Latvijā notika visdažādākie pasākumi, atliek aizvērt acis, ticēt veiksmei, ar pirkstu braukt pa sarakstu un galu galā izvēlēties īsto. Šajā sestdienā, 20. augustā, mana izvēle krita uz festivālu "Kartupeļpalma 55" Salaspilī. To organizē mūzikas žurnālists Uldis Rudaks, un vasarā festivāla "Kartupeļpalma" pasākumi norisinājās arī Liepājā un Cēsīs.
Latvijas elektroniskā mūzika pasaulē ir zināma un atzīta, bet, paradoksāli, pašā Latvijā par to zina maz. Iespējams, tas ir saistīts ar mūzikas patēriņa tradīcijām, šauro auditoriju. Lai uzsāktu savu elektroniskās mūzikas ceļu, noder to piedzīvot dzīvē – pasākumā, kas bieži ir saistīts ar mūsdienu mākslu vai arī notiek pagrīdē. Labs sākums būs arī paņemt vienu, pēc apraksta saistošāko albumu un atvēlēt vakaru, lai to noklausītos. Ieteikt Latvijas elektroniskās mūzikas ierakstus aicinājām Latvijas elektroniskās mūzikas māksliniekus un žanram pietuvinātus cilvēkus.
Elektroniskā mūzika ir individuāla, eksperimentāla, izpausmēs un instrumentos skrien laikam pa priekšu, tāpēc plašai auditorijai nav viegli kategorizējama un bieži paliek andergroundā. Tādēļ lūdzām ieteikt trīs nozīmīgus Latvijas elektroniskās mūzikas ierakstus pašiem elektroniskās mūzikas māksliniekiem un žanram pietuvinātiem cilvēkiem, lai iepazītu pašmāju elektronisko mūziku visā tās daudzveidībā.
Grupa "Sudden Lights" šogad maijā izdeva trešo studijas albumu "Miljards vasaru", ar kuru piesaka nobriedušāku skanējumu, un plašākai auditorijai albums būs atpazīstams, pateicoties radio singliem – "Klusumi", "Laternas", "Siltas vasaras ēnā". Vasaru pavadījuši, aktīvi koncertējot, 10. septembrī grupa atklās Raimonda Paula mūzikas lielkoncertu Daugavas stadionā, bet 8. oktobrī svinēs albuma iznākšanu paši savā lielajā koncertā "Hanzas peronā". Sarunā grupas vokālists Andrejs Reinis Zitmanis atklāj albuma tapšanas procesu un stāsta, kā tik jaunā vecumā iegūt nopietnu, mērķtiecīgu skatu uz dzīvi un mūziku.
Valmieras vasaras teātra festivālā 6. augustā notiks lielformāta koncerts "Citu dziesmu svētki", kura repertuāru veidos latviešu alternatīvās, nekomerciālās mūzikas dziesmas. Tās aranžējuši komponisti Jēkabs Nīmanis, Platons Buravickis, Emīls Zilberts, Oskars Herliņš, Edgars Mākens un Sabīne Ķezbere, bet izpildīs koris un pūtēju orķestris "Rīga". Izjautājām koncerta režisoru Mārtiņu Meieru par koncerta "Citu dziesmu svētki" ieceri.
Mūzikas stili ir tikai etiķetes, galvenais ir attieksme – ja sekojam šādam uzskatam, tad panki un reperi ir daudz līdzīgāki, nekā sākumā varētu šķist. Piedāvājam trīs latviešu albumu apskatu, kurus pavisam noteikti var klausīties vienu pēc otra, veidojot vienu stāstu. Klausāmies "PND" ierakstu "Nenosaukts", rolanda če "visurgājēju" un Stepa albumu "Slikc sunc".
"Positivus" festivāla otrā diena Lucavsalā pulcēja lielu skaitu apmeklētāju, kā galvenos viesus piedāvājot šobrīd pasaulslavenus māksliniekus – reperus Megan Thee Stallion un A$AP Rocky. Latvijas mūzikas kontekstā svarīgi pieminēt, ka uz festivāla lielās skatuves šajā dienā kāpa arī latviešu reperis ansis.
Latviešu ģitārists Edgars Rubenis šogad izdevis albumu "Slow Lightning", kuru veido septiņi viņa sarakstīti blūzi un regtaimi. Koncertā albuma skaņdarbi rada īpašu pieklusinātu un pietuvinātu atmosfēru. Šķiet, pasaule uz brīdi apklust un uzmanīgi klausās. Sarunā mūziķis stāsta par aktuālo albumu, tāpat atskatāmies uz viņa daiļradi kopumā no pašiem pirmsākumiem – pirmās ģitāras.
"Tas var izklausīties vienkārši, bet – jo vairāk tu dziesmas sarakstīsi un palaidīsi izplatījumā, jo lielākas ir izredzes kādai no dziesmām "vinnēt loterijā"," saka britu dziesminieks Passenger jeb Maikls Deivids Rozenbergs, kuru plašāka publika pazīst pateicoties hitam "Let Her Go". Dziesminieks 21. jūnijā uzstāsies koncertzālē "Palladium".
Trimdas latvietis Ilmārs Dzenis ir viens no latviešu mūziķiem, kurš ir ieguvis kulta statusu un ietekmējis vairāku paaudžu klausītāju un mūziķu uzskatus par to, kā jāskan mūzikai. Viņš ir viens no stūrakmeņiem latviešu šlāgermūzikai. Dzeņa mūzika ir šķietami nevainīgas ziņģes ar prātā viegli paliekošām melodijām, kas jo īpaši septiņdesmito gadu Latvijā bija asprātīga protesta forma ar Rietumu izcelsmi, tādēļ aizliegta. Latvijas Televīzijā tapusi dokumentālā filma "Ilmārs Dzenis. Es atkal gaidu tevi Floridā".
"Kino ir prakses lieta. Jo vairāk tev ir iespēja praktizēt, jo vairāk tu vari attīstīt savas iemaņas. Kaut kā reizēm tiek pieņemts, ka jau pirmajai filmai ir jābūt ģeniālai, bet kino ir meistarība, kuru ar katru filmu tu slīpē arvien vairāk," pārliecināta jaunā kino režisore Elza Gauja, kas sevi jau pieteikusi ar pilnmetrāžas dokumentālo filmu "Tikmēr Lucavsalā", gaida pirmizrādi spēlfilmai "Mamma vēl smaida", bet nu ar skatītāju TV ekrānos satikusies Gaujas īsfilma "Profesors un Gena".
Reperis Arturs Skutelis 13. maijā izdeva albumu "Jā", par kuru pats mūziķis teic: "Šis ir viens no retajiem albumiem, kurā es tiešām nebaidos izskatīties komiski un mazliet ironiski paskatos gan uz sevi, gan uz kultūru un industriju. Šeit cīņa un pašironija ir motīvi, kas viens otram ir visai tuvi un savstarpēji pārklājas, bet tas noteikti nav protesta cīņas albums." Albumu šajā piektdienā, 20. maija vakarā, Skutelis prezentēs koncertzālē "Palladium".
Igaunija jau 33 gadus var lepoties ar lielāko džeza festivālu Baltijā "Jazzkaar", kas šogad notika laika posmā no 24. aprīļa līdz 1. maijam. Festivāla muzikālā programma tiek būvēta ļoti uzmanīgi, cienot gan pavisam klasiskas džeza izpausmes, aizraujot ar avangardu, parādot džeza ieplūšanu pasaules un populārajā mūzikā. Līdzās mūzikai festivāls piedāvā arī bagātīgu mākslas programmu.