Pat izskan pieņēmumi, ka Tokijā notiks nevienam nevajadzīgas olimpiskās spēles, tomēr klātienē redzētais ļauj droši apgalvot pretējo. Olimpiskās spēles ir acīmredzami sen gaidīti un loloti svētki pašiem galvenajiem dalībniekiem – sportistiem – un līdz ar viņiem arī līdzjutējiem, jo kvēlākie fani savus favorītus atbalstīs pat īsti nepamodušies laikā, kad pirmie rīta gaiļi Latvijā vēl saldi snaudīs uz laktas.
Neapšaubāmi, ka olimpiskās spēles Tokijā būs sarežģītas, turklāt visiem – gan sportistiem un rīkotājiem, gan medijiem, kas centīsies vērienīgo forumu parādīt interesantāk un aizraujošāk.
Atlētiem gatavošanās posmā arvien ir pietrūcis pilnvērtīgu sacensību, bet rīkotājiem jāspēj improvizēt, atkāpjoties no pašu iepriekš izstrādātiem risinājumiem,
kam teorijā plānotā efektivitāte izrādījusies krasi atšķirīga praksē, piemērojot to desmitiem tūkstošu cilvēku. Žurnālistiem, kas ieradušies spēles atspoguļot klātienē, jāspēj pielāgoties milzumam stingrāku un ļoti laikietilpīgu prasību, kas dažbrīd savelkas Gordija mezgla cienīgā murskulī.
Tajā pašā laikā mērojot ceļu uz Tokiju, LSM.lv pārliecinājās, ar kādu aizrautību un pozitīvi uzlādētām emocijām uz spēlēm devās visdažādāko valstu sportisti, treneri un viņu palīgi, bez kuriem lidmašīnā tukšas paliktu teju vai visas vietas. Ceļā no Amsterdamas uz Tokiju satikās atlēti, kam nekas nešķita par grūtu un smagu. Ar prieku un kūsājošu enerģiju pretim gaidāmajiem startiem devās Argentīnas šāvēju komanda, lai gan ceļš apkārt pusei pasaules viņiem paņēma ne mazumu spēka, turklāt piespiežot rēķināties ar striktiem nosacījumiem ierasties ne agrāk kā piecas dienas pirms starta un pāris dienu pēc savu sacensību noslēguma doties mājās.
Arī olimpiskajā ciematā jārēķinās, ka dažādi pavērsieni var būt ik brīdi.
Latvijas sportisti dzīvo ēkā līdzās Baltijas kaimiņiem, Polijas, Čehijas, Slovākijas un bēgļu komandai. Pēc Čehijas delegācijā sportistam konstatētās inficēšanās ar Covid-19 latvieši izvairās no braukšanas liftā, lai augstākā stāvā dzīvojošos kaimiņus satiktu retāk. Vairāk tiek lietoti dezinfekcijas līdzekļi, un pozitīvu noskaņojumu komandā stiprina arī apstāklis, ka visi pašlaik Tokijā esošie delegācijas dalībnieki ir vakcinēti pret Covid-19.
Funkcionāriem un žurnālistiem populārs sarunu temats ir Japānas spēja efektīvi sarīkot olimpiskās spēles pandēmijas ietekmētā nestabilā situācijā. Rīkotāju publiska kritika īsti nav dienaskārtībā, tomēr neizslēdzot atziņu, ka, uzņemoties sarežģītā situācijā sarīkot par gadu pārceltas spēles, uz rīkotāju pleciem gulstas arī viss atbildības slogs.
Ja organizatori stingri pieturētos pašu sākotnēji izstrādātiem un dažkārt krietni novēloti precizētiem noteikumiem, reti kurš rakstošais Latvijas medijs šoreiz būtu ticis līdz Tokijai, turklāt vēl ar drošu pārliecību par iespējām atbilstoši darboties uz vietas.
Pēc ierašanās Tokijas lidostā formalitāšu kārtošanā pavadītas padsmit stundas nav nekas tāds, ar ko mediju lokā varētu kādu pārsteigt, bet 5–6 stundas ir ierasta norma.
Rīkotājiem vismaz formāli cenšoties ievērot visus teorētiskos uzstādījumus, ikvienam mediju darbiniekam jāatceras par sevi regulāri iesniegt dažādus datus vai uzzināt svarīgu informāciju vismaz 10 lietotnēs un vietnēs. Tas viss papildus nelielam haosa elementam, kas olimpiskajās spēlēs allaž ir klātesošs pasākuma vēriena dēļ.
Japāņi Tokijā olimpisko spēļu straujo tuvošanos uzņem ar smaidu un austrumniecisku mieru, lai arī dažādas aptaujas rāda, ka puse valsts iedzīvotāju labprātāk svētkus svinētu citreiz, bet otrā pusē ne visi ir karsti vērienīgā sporta notikuma atbalstītāji. Protestētāju pie olimpiskajiem objektiem nav, bet arī sveicienus no malas olimpieši var sagaidīt reti.
Skeptiķi ne bez pamata var norādīt uz olimpisko spēļu nostāšanos uz tirgus vērtību ceļa, kur griežas miljardiem dolāru vērti līgumi, un tas ir svarīgi pat Japānas mēroga ekonomikai.
Sportistiem tikmēr jau pēc pāris dienām Tokijā līs prieka un vilšanās asaras, vieni kāps uz olimpiskā pjedestāla, citi piedzīvos piecus gadus būvētu sapņu un ambīciju sabrukumu. Pasaules izcilākie olimpiskie atlēti ir pelnījuši patiesu līdzjušanu un izdarīs visu, lai līdz pat 8. augustam ar labākajiem rezultātiem iepriecinātu gan sevi, gan mājās palikušos atbalstītājus.
Tokijas debesskrāpju kvartālos agri satumstošos vakaros mirdz neskaitāmas uguntiņas, bet vēl mazliet jāpaciešas, līdz uzzināsim, kam atspīdēs spožais olimpiskais zelts, bet kam šoreiz būs lemta neuzkrītošā fona loma.