Latvijā
Krišjānis Kariņš Eiropas Parlamentā (EP) pirmo reizi tika ievēlēts 2009. gadā no partijas “Jaunais laiks”. Vēlāk tā pārtapa par “Vienotību”. Un 2014. gadā Kariņš startēja jau no tās saraksta ar ceturto numuru, ar kādu arī iekļuva Eiropas Parlamentā.
Jautājumā par atsevišķas Eiropas Savienības armijas izveidošanu politisko partiju kanidātiem uz Eiropas Parlamentu (EP) ir atšķirīgs viedoklis. Vairums kanidātu Latvijas Televīzijas organizētās debatēs atzina, ka šādas armijas izveide nav nepieciešama, jo lieki dublēs NATO funkcijas.
Latvijas Televīzija (LTV) trešdien, 15. maijā, rīko diskusiju “Izvēlies nākotni” - Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates. Kam uzticēt iespēju turpmākos piecus gadus Latviju pārstāvēt Eiropas Parlamentā.
Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēžu zālē Briselē no pulksten 22.00 līdz 23.20 (pēc Latvija laika) notiek Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja amata vadošo kandidātu debates.
Malta tradicionāli ir valsts ar vienu no augstākajām aktivitātēm Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kaut dalība vēlēšanās valstī nav obligāta. Visur – gan medijos, gan uz ielas – dominē galvenokārt tikai abas galvenās partijas: centriski kreisie leiboristi un centriski labējie nacionālisti. Neviena trešā partija iepriekšējā EP nav iekļuvusi. Kritiķi uzskata, ka abu partiju prioritāte ir nevis laba politika, bet cīņa par palikšanu pie varas. Taču jaunā paaudze dod cerību par sistēmas maiņu.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās vairāk nekā 90 tūkstošiem Latvijas jauniešu būs iespēja pirmo reizi doties pie vēlēšanu urnām un izteikt savu viedokli. Lai jaunieši izprastu vēlēšanu būtību, Eiropas Parlamenta birojs Latvijā jau trešo gadu rīko izglītojošus pasākumus, kas notiek visos reģionos. Vēlēšanu ģenerālmēģinājumu noslēgums Vidzemē aizvadīts Cēsīs.
Paziņojumus par Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iecirkņiem varētu nesaņemt aptuveni puse vēlētāju, Latvijas Radio minēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Bērziņa. Precīzo skaitli, cik paziņojumu nav nonākuši adresātu rokās, noskaidrot nav iespējams. Par šo nolaidību vēlēšanu paziņojumu piegādātājam ir piemērots līgumsods, bet sūtīt vēstules atkārtoti visiem iedzīvotājiem nav plānots. Pārbaudi par notikušo sācis arī Valsts drošības dienests.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu aģitācijai Latvijas partijas patlaban deklarējušas kopumā 608 751 eiro tēriņus, no kuriem lielāko daļu - ap 72% - izlietojušas trīs partijas - "Saskaņa", "Attīstībai/Par!" un Latvijas Krievu savienība (LKS), liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegtā informācija.
Pirms šī gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām daudzu politikas vērotāju skatieni ir pievērsti tam, ka arvien vairāk sāk izkristalizēties atšķirīgie viedokļi Eiropas austrumu, rietumu, ziemeļu un dienvidu valstīs. Tā kā politisko skatuvi Eiropas dienvidos cenšas monopolizēt brīžiem eiroskeptiskie itāļi, nedaudz novārtā ir palikusi Portugāle, kas tradicionāli ir tikusi uzskatīta par vieno no Eiropas Savienībai labvēlīgāk noskaņotajām valstīm. Lai arī eirozonas krīzes laikā tika piedzīvota smaga ekonomiskā lejupslīde, vairums portugāļu atzīst, ka dzīve Eiropas Savienībā tomēr ir labāka, nekā savulaik ārpus tās.
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzdevis atrisināt problēmu, ka daudziem vēlētājiem nav atnākušas vēstules ar informāciju par vēlēšanu iecirkni, kur jābalso Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.