Latvijā
Latvijā trešdien sākas iepriekšējā balsošana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Iespēja balsot iepriekš būs jebkurā iecirknī noteiktā laikā. Savukārt jau trešdienas rītā iespēja balsot iepriekš bija ieslodzījuma vietās. Turklāt līdz šim vēlēšanām pieteikušies vairāk nekā puse balsstiesīgo - 1357.
Tas, ka daļa iedzīvotāju nesaņēma paziņojumus ar informāciju par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, nav pietiekams iemesls iekšlietu ministra Sanda Ģirģena ("KPV LV") pieprasījumam. Tā šodien lēma Saeimas Pieprasījumu komisija, ar balsu vairākumu noraidot opozīcijas pieprasījumu. Taču ar to problēmas nav galā. Lai sniegtu iedzīvotājiem pēc iespējas plašāku informāciju, vēlētājiem tika nosūtīti paziņojumu Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), kas izraisīja Valsts datu inspekcijas iebildumus.
Viens no mērķiem iepriekšējā balsošanā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ir arī iecirkņu savstarpējās sadarbības izmēģināšana pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Bērziņa.
Pēdējos gados uz Itāliju dodas arvien mazāk un mazāk cilvēku, tomēr politiķu retorikā robežas tiek pieminētas bieži. Itālijas vicepremjera Mateo Salvīni jaunākais paziņojums ir likumprojekts, kas paredz sodīt migrantu un bēgļu glābēju kuģus ar 5500 eiro par katru izglābto. Eksperti gan norāda – ierosinājums drīzāk saistāms ar vēlēšanu tuvumu un par likumu nekļūs, jo ir nelikumīgs. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, uz ko Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās jāatbild Itālijas vēlētājiem, būs migrācija.
Šodien ir pirmā diena, kad ir atvērti Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iecirkņi un katrs no mums jau šodien no plkst. 17.00 līdz 20.00 var nobalsot par sev piemērotāko sarakstu. Kopā šajās vēlēšanās startē 16 saraksti ar 246 kandidātiem.
Latvijā šodien sākas iepriekšējā balsošana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Iepriekšējā balsošana šodien iespējama no plkst.17 līdz plkst.20, savukārt ceturtdien no plkst.9 līdz plkst.12, bet piektdien no plkst.10 līdz plkst.16.
„Vēlēšanas, kurām nevajadzēja notikt” – tā britu medijos dēvē 23. maijā notiekošās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Apvienotā Karaliste (AK) 29. martā no Eiropas Savienības (ES) neizstājās, tādēļ kopīgi ar ES tika panākta vienošanās, ka izstāšanās termiņš tiek pagarināts līdz šī gada 31. oktobrim. 7. maijā britu valdība apstiprināja, ka ES parlamenta vēlēšanas notiks. Britiem kopā ar valstī dzīvojošajiem ES pilsoņiem jāievēl 73 eiroparlamenta deputāti, kas pārstāvēs 12 Apvienotās Karalistes (AK) vēlēšanu apgabalus.
Spānijas premjers Pedro Sančess ir kļuvis par Eiropas sociāldemokrātu zvaigzni. Viņa uzvara nesenajās Spānijas parlamenta vēlēšanās deva jaunu impulsu sociāldemokrātiem arī citās valstīs. Un tagad Sančess cer, ka viņš varēs izmantot šo brīdi, lai palielinātu Spānijas ietekmi Eiropā.
Gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas Radio raidījums “Krustpunktā” rīkoja diskusiju ciklu par Eiropai un Latvijai svarīgiem tematiem – katrā no četrām diskusijām par kādu no aktuālajiem tematiem piedalījās vairāki dažādu partiju sarakstu līderi.
Lietuvā Eiropas Parlamenta vēlēšanās notiks vienā dienā ar prezidenta vēlēšanu otro kārtu, kas tradicionāli nodrošināja lielu balsotāju aktivitāti. Tajā pašā laikā prezidenta vēlēšanas aizēno EP priekšvēlēšanu kampaņu, un arī partiju cīņā pārāk lielas intrigas nav.