Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iepriekšējās nobalsošanās Latvijā savu izvēli izdarīja 11,15% no balsstiesīgajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija no 955 vēlēšanu iecirkņiem (kopumā 955 iecirkņi).
Valsts drošības dienests (VDD) ir saņēmis pirmos signālus par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu norisē, aģentūra LETA noskaidroja VDD.
24. maijā – Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu trešajā iepriekšējās balsošanas dienā – ir atjaunota iespēja vēlētājiem balsot jebkurā iecirknī. Vēlēšanu iecirkņi piektdien bija atvērti līdz plkst.20.
Lietuvieši svētdien, 26. maijā, dosies pie balsošanas urnām, lai izvēlētos, kurš stāsies Daļas Grībauskaites vietā un būs nākamais Lietuvas prezidents. Par augsto amatu cīnās bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte un ekonomists Gitans Nausēda. Viņi uzvarēja prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā pirms pāris nedēļām. Latvijas Radio Viļņā tikās ar Šimonīti un Nausēdu, lai skaidrotu viņu nostājas starptautiskajā politikā – par Eiropas Savienību, par drošību, par Krieviju. Abi uzskata, ka Baltijas valstīm ir jāsadarbojas ciešāk un saskaņotāk.
Saskaņā ar aptauju rezultātiem, Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amata kandidāta no sociālistu bloka Fransa Timmermansa Darba partija guvusi labākos panākumus Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Nīderlandē. Uzrunā pēc šīs informācijas publiskošanas viņš paziņoja, ka iedzīvotāji pauduši vēlmi pēc citādas Eiropas Savienības.
Saeima ceturtdien, 23. maijā, lielā steigā vienojās un atbalstīja opozīcijas iesniegtos Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu likuma grozījumus, kas paredz iepriekšējā balsošanā piektdien, 24. maijā, pagarināt vēlēšanu iecirkņu darbu līdz plkst. 20. Tikmēr Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) informēja, ka šajās vēlēšanās neturpinās izmēģinājuma projektu, kas iepriekšējā balsošanā ļautu vēlēt jebkurā iecirknī.
Eiropas Savienībā (ES) ceturtdien turpinās balsošana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Šodien tās notiek Nīderlandē un arī Lielbritānijā. Tā kā vēlēšanas Apvienotajā Karalistē tika sarīkotas ļoti īsā laikā, daudziem vēlētājiem nācies saskarties ar problēmām. Tā, piemēram, tiesības balsot ir liegtas tūkstošiem cilvēku - citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu.
Iespēju Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nobalsot pirms oficiālās vēlēšanu dienas izmantojuši 4,34% vēlētāju jeb aptuveni 61 000 cilvēku. Neraugoties uz tehniskajām problēmām, kuru dēļ otrajā iepriekšējās balsošanas dienā vēlēt varēja tikai savā vēlēšanu iecirknī, nobalsojušo īpatsvars ir lielāks nekā EP vēlēšanās 2014.gadā.
Bijušais CVK vadītājs Arnis Cimdars uzskata, ka tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas problēmas, kuru dēļ ceturtdien, 23. maijā, iepriekšējā nobalsošanā Eiropas Parlamenta vēlēšanās iedzīvotāji nevarēja vēlēt ne savos iecirkņos, ir laba mācība pirms 2022. gadā gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.