Toreiz “Vienotība” kļuva par skaidru vēlēšanu uzvarētāju, iegūstot pusi jeb četrus no astoņiem Latvijai atvēlētājiem mandātiem.
Kariņš eiroparlamentārieša amatu pameta šā gada janvārī, lai kļūtu par Latvijas valdības vadītāju. Viņa vietā stājās iepriekšējās Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs.
Skandāli
Aizvadīto piecu gadu laikā Kariņa vārds ne ar kādiem būtiskiem skandāliem nav saistīts.
Darbs EP - formālie amati, dalība grupās, ziņojumi, paveiktie darbi utt.
Kariņš strādāja Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, Ekonomikas un monetāro lietu komitejā, kā arī divās speciāli izveidotajās komitejās. Viena no tām pētīja ar dīzeļdzinēju izmešu skandālu saistītos jautājumus. Otra nodarbojās ar skaļiem naudas atmazgāšanas gadījumiem un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Vienā no šīs komitejas sēdēm tika izvērtēta arī situācija ap “AB LV” bankas krahu.
Jau tad iezīmējās Kariņa domstarpības ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāju Pēteru Putniņu. Toreiz Kariņam šķita, ka Putniņš pārāk izvairīgi atbild uz viņa jautājumu par to, kādēļ FKTK nav aizvērusi “AB LV” banku, ja jau ASV Finanšu ministrijas ziņojumā viņiem nebija nekā jauna.
Tomēr ir arī kritiķi, kuri apgalvo, ka Kariņam nevajadzēja tik asi publiski izteikties par mūsu valsts banku uzraugiem. Tas esot negatīvi ietekmējis Latvijas tēlu. Šie cilvēki ir pārliecināti, ka Kariņš uz šī skandāla esot mēģinājis veidot savu politisko karjeru.
No otras puses, vēlme attīrīt Latvijas banku sektoru no netīrās naudas kļuva arī par vienu no Kariņa valdības prioritātēm. Un tas ļāva viņam iekļūt izdevuma “Politico” publicētajā 40 nozīmīgāko šī sasaukuma deputātu sarakstā.
Arī nevalstiskā organizācija “Vote Watch” 2017. gadā Kariņu ir ierindojusi 19. vietā starp visiem Eiropas Parlamenta deputātiem. Viņš ir vienīgais no Baltijas, kurš iekļuva 70 ietekmīgāko eiroparlamentāriešu sarakstā.
Kariņš pats uzskata, ka Eiropas Parlamentā viņam bija izdevies iegūt zināmu autoritāti un līdz ar to ietekmēt savas politiskās grupas domāšanu vairākos jautājumos.
“Konkrēti divi nāk prāta. Tās ir direktīvas pret naudas atmazgāšanu. Pie divām pēdējām es dabūju strādāt. Un elektrotirgus dizaina regula un direktīva,” norādīja Kariņš.
Abi jautājumi bija sarežģīti, un to apspriešana ilga vairākus gadus.
“Jo atvērsies vairāk elektrības tirgus Eiropā, jo mūsu patērētājiem galā būs garantētas vislētākās cenas, jo brīvāks tirgus nozīmē lielāku konkurenci, kas vienmēr ir lētākas cenas,” sacīja Kariņš.
Tāpat Kariņš bija potenciālais dīzeļdzinēju skandāla komitejas vadītājs. Tomēr beigās šo amatu ieguva nīderlandiešu deputāte no Sociāldemokrātu grupas Katlīna van Brempta.
Gandrīz visu sasaukuma laiku Kariņš ir bijis Latvijas delegācijas vadītājs Eiropas Tautas partijas grupā. Tā ir politiskā frakcija, kurā strādā “Vienotības” deputāti. Nacionālās delegācijas vadītāja amats nozīmē, ka Kariņam bija daļēji jākoordinē pārējo trīs deputātu pozīcijas un balsojumi. Pēc viņa aiziešanas šos pienākumus ir pārņēmis Kārlis Šadurskis.
Par Alekseja Loskutova darbu Eiropas Parlamentā spriest ir pāragri. Viņš ir nonācis eiroparlamentārieša krēslā brīdī, kad bija palikuši vien trīs aktīva darba mēneši.
Turklāt Loskutovam nebija iespējas mainīt arī komitejas, kurās viņš strādā. Aprīlī, uzstājoties plenārsēdes debatēs pēc Kariņa uzrunas par Eiropas nākotni, Loskutovs mēģināja vilkt paralēles starp sevi un premjeru.
“Mums ar jums ir dažas kopīgas lietas, savulaik vadot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, un jūs strādājāt kā referents naudas atmazgāšanas jautājumos. Zinām, kas ir netīra nauda un kāda ir tās nozīme. Un, ja man būtu dota tāda iespēja, nākamajā parlamentā es uzrunātu kolēģus un visu sabiedrību efektīvi vērsties gan pret naudas atmazgāšanu, turpinot jūsu iesākto, gan vērsties pret korupciju,” sacīja Loskutovs.
Finanses
Krišjānis Kariņš ir aktīvi ziedojis savai partijai “Vienotība”. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja dati liecina, ka vidēji Kariņš partijai ir devis naudu divreiz gadā. Pērn viņš ir ziedojis 4500 eiro, bet 2017. gadā - aptuveni 7500 eiro. Nedaudz virs 7000 eiro viņš ziedoja arī 2016. gadā.
Gan “Vienotībai”, gan “Jaunajai Vienotībai” 700 eiro pērn ir ziedojusi arī ilggadējā Kariņa padomniece Ieva Zīberga.
Loskutovs savai partijai ir ziedojis diezgan maz – piecu gadu laikā kopumā viņš tam ir atvēlējis aptuveni 1500 eiro.
Palīgi
Kariņa birojā Briselē strādāja divi pilna laika palīgi – Edijs Ostrovskis un Dagnija Mediņa. Mediņa palika strādāt arī pie Loskutova.
Savukārt Rīgā pie Kariņa strādāja četri cilvēki. Daļa no viņiem turpina darbu pie Loskutova, kuram Rīgā šobrīd ir trīs palīgi.
Saikne ar saviem vēlētājiem - tikšanās, soctīkli utt.
Gan Loskutovs, gan Kariņš aktīvi izmanto sociālos tīklus. Kariņam ir arī sava mājaslapa. Tāpat Kariņa palīgi ir aktīvi organizējuši dažādus konkursus un viktorīnas Latvijas reģionālajos laikrakstos un privātajās raidstacijās. To uzvarētāji varēja apmeklēt Briseli un iepazīties ar Eiropas Parlamenta darbu. Tas ir iespējams, jo katrs deputāts par Eiropas Parlamenta līdzekļiem var uz Briseli atvest 110 cilvēkus gadā.
Bet par spīti šīm aktivitātēm pastāv arī uzskats, ka Kariņš aizvadīto gadu laikā Latvijā nav bijis īpaši redzams un neesot pietiekami skaidrojis mūsu valsts iedzīvotājiem citur Eiropā notiekošos procesus.
Viņa komanda tam nepiekrīt, vien piebilstot, ka Kariņš ir devis priekšroku runāt par savas jomas jautājumiem, nevis komentēt vispārējos politiskos procesus.
