Velsa deklarācija - Baltijas valstu balsts visgrūtākajā brīdī
Seriālā "Sarkanais mežs" Rūdolfs Silarājs, vervējot galveno varoni Vitoldu, solīja iespēju cīnīties par neatkarīgas Latvijas atjaunošanu. Seriāla notikumu darbības brīdi 1949. gada vasarā šādam solījumam bija pamats – lielākā daļa starptautiskās sabiedrības ārpus Dzelzs priekškara neatzīst Baltijas valstis kā PSRS sastāvdaļu de iure. Tomēr uzreiz pēc okupācijas šāda pozīcija nebija garantēta. Starptautisko atbalstu Baltijas valstu valstiskuma saglabāšanā liela nozīme bija ASV nelokāmai nostājai.
Spiegu gabals un koru konkurss. Aizvadītā gada spilgtākie kultūras notikumi Latvijas Televīzijā
2019. gads Latvijas Televīzijā (LTV) bijis neviennozīmīgs – sabiedrisko mediju, arī Latvijas Televīzijas, finansējums ir hroniski nepietiekams, īslaicīgs un atkarīgs no politiķu labvēlības, tomēr paveikts ir daudz. Nacionālā kino balva “Lielais Kristaps” pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal tika pasniegta kategorijā “Labākā TV filma vai seriāls”, LTV gada griezumā tapušas jaunas filmas un arī jauni kultūras raidījumi.
Apkopoti 19 spilgtākie «Sarkanā meža» citāti
Lai arī daudzsēriju filma “Sarkanais mežs” jau pāris nedēļas kā noslēgusies, piedāvājam spilgtākos filmas citātus, kas varoņu gaitām un raksturiem piešķīra kā ironiju, tā vieglu apcerību. Iespējams, tie nefolklorizēsies kā izteikumi no citām latviešu filmām, tomēr tie precīzi ieskicē “Sarkanā meža” noskaņu un, iespējams, iedrošinās to noskatīties arī tos, kuri vēl nav saņēmušies.

12. sērija «Sprādziens»

Skatīties

11. sērija «Aktieris»

Skatīties
Sarkanie, zaļie, mūsējie, svešie. Recenzija par LTV daudzsēriju filmu «Sarkanais mežs»
Jauno LTV divpadsmit sēriju filmu par partizānu pretošanos okupācijai sauc “Sarkanais mežs”, veco (2002. gads) Marjus Ivaškeviča romānu par partizānu pretošanos okupācijai – “Zaļie”. Grāmatu no jauna izdeva 2018. gadā, kad Lietuva, tāpat kā Latvija un Igaunija, svinēja neatkarības simtgadi, un par autoru kārtējo reizi cita pēc citas tika iesniegtas sūdzības, piemēram, prokuratūrā – par tautas varoņu, “mežabrāļu”, gaišo tēlu aizskaršanu un simpatizēšanu čekistiem, citās instancēs – ar prasību atņemt Ivaškevičam valsts prēmiju. Ar “Sarkano mežu” skandālu nebūs, bez variantiem.
Kas bija «dīpīši»? Latviešu trimdas sākums pēc Otrā pasaules kara
Noslēdzoties Otrajam pasaules karam, vairāk nekā 12 miljoni eiropiešu piespiedu kārtā atradās ārpus savas dzimtās valsts. Starp šiem 12 miljoniem bija arī 120 000 latvieši, kuri, bēgot no padomju okupācijas, bija nonākuši Vācijā, Austrijā, Dānijā un Zviedrijā. Birokrātiskā terminoloģijā nodēvēti par pārvietotajām personām (displaced persons), tā dēvētie ‘’dīpīši’’ bija mokošā neziņā par savu tālāko nākotni - jauna dzīve Rietumos vai piespiedu atgriešanās okupētajā Latvijā.
Kā un kāpēc sākās Aukstais karš?
Līdz 1945. gada 8. maijam trīs sabiedrotos – Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Lielbritāniju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību (PSRS) – vienoja kopējais mērķis – nacistiskās Vācijas sakaušana. Bet ko darīt tālāk: kādai būtu jābūt turpmākajai Eiropas attīstībai, un kā veidot attiecības starp liberālajām demokrātijām un padomju lielvalsti?

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt