«Sarkanajā mežā» svinības par godu Cēsu kauju gadadienai: smalkās frakas un rubīna kaklarotas

“Sarkanā meža” desmitās sērijas centrālais notikums ir svinības par godu Cēsu kauju 30. gadadienai sūtņa Kārļa Zariņa Londonas rezidencē 1949. gadā. Tieši Latvijas sūtņa Londonas rezidence ir kļuvusi par vienu no galvenajiem sērijās atveidotajiem mežabrāļu atbalsta centriem ārpus padomju varai pakļautās Latvijas teritorijas. Vēstnieka rīkotajās svinībās piedalās arī uz Londonu atbraukušais Leons, Zariņu pāris, Velta un daudzi citi prominenti viesi.

Par vienu no emocionālākajiem brīžiem kļūst Zariņu meitas Annmarijas deklamētā Rūdolfa Blaumaņa balāde “Tālavas taurētājs”, kas ir viens no sarežģītākajiem šāda veida darbiem latviešu literatūrā. Neraugoties uz to, Annmarijas tēla atveidotāja, žurnālistes Ilzes Jaunalksnes meita Elza Marta Ziļeva ar uzdevumu tika galā spīdoši.

Sievišķība pēckara gados

Pēckara gados sievietes vēlējās izskatīties skaistas un sievišķīgas – modē nāca izcelta krūšu daļa un ciešāki vidukļi, augstas apkaklītes, kuplas un bagātīgas svārku daļas, elegantas cepures un cimdi. Tērpu izvēlē lielā mērā dominēja tā saucamais “new look” stils, kas sevišķi aktuāls kļuva 40. gadu beigās, to radot un attīstot modes namam “Dior”.

Arī “Sarkanā meža” tērpu māksliniece Evija Džonsone stāsta, ka svinību ainās galvenajām varonēm un masu skatu dalībniecēm izvēlējās elegantas kleitas ar garu svārku daļu un izteiksmīgus aksesuārus.

Tomēr nedrīkstēja aizmirst, ka daudzsēriju filmā atveidotais laiks ir pirmie gadi pēc Otrā pasaules kara, un bija jāievēro līdzsvars starp emigrantu dzīves pieticību un krāšņumu.

Turklāt svinību ainu dalībniekiem bija jāizskatās gana slaidiem, tādējādi demonstrējot gana trūcīgo, askētisko dzīvesveidu, kas būtu pretējs pārticīgajam pirmskara laikam.

Rubīna kaklarota

Aurēlijas Anužītes-Lauciņas atveidotās Zariņa kundzes svinību tērpu pašuva no jauna, bet lielākoties tērpus iznomāja. Vīriešu frakas un viesmīļu tērpus izvēlējās, ievērojot kontrasta principu, lai apkalpojošais personāls atšķirtos no galveno lomu aktieriem un citiem “viesiem”. Lielu vērību Džonsone pievērsa Veltas svinību kleitai un īpaši piemeklēja kleitas jostas sprādzīti.

Savs stāsts ir arī Veltas kaklarotai un auskariem. Džonsone stāsta, ka rubīna kaklarotu noskatījuši kādā antikvariātā, kura saimnieki bijuši gana atsaucīgi un ļāvuši to aizņemties četras reizes. Tās vērtība ir aptuveni 800 eiro, savukārt rubīna auskarus sagādāja “Sarkanā meža” grimētāja.

Lēkājošās bizes

Producente Arta Ģiga par ainu stāsta, ka tajā Annmarijai abas bizītes ir glīti novietotas kleitas priekšpusē, bet filmēšanas gaitā tās ikreiz bijis jāsakārto, jo tām paticis “lēkāt no vienas puses uz otru”. Eleganto kleitu jaunā aktrise filmēšanas starplaikos nomainījusi pret ērtāku apģērbu, lai kleitu nenosmērētu un varētu brīvi pavadīt laiku "Dauderos" – Kārļa Ulmaņa vasaras rezidencē, kur noritēja svinību filmēšana.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti