Covid-19 pandēmija parādījusi, ka pašreizējās sistēmas valstu gatavības globālās epidēmijas draudiem novērtēšanai nav pietiekami efektīvas. Atsevišķām valstīm "teicamniecēm" ar solīdiem veselības aprūpes sistēmu budžetiem un jaudīgiem resursiem reakcija uz pandēmiju nebūt nav bijusi vislabākā. Un otrādi – dažas viduvēju vērtējumu saņēmušās valstis spēja operatīvi līdz minimumam samazināt kaitējumu.
Pusgada laikā, kamēr turpinās Covid-19 pandēmija, zinātnieki par jauno koronavīrusu uzzinājuši daudz. Šā drauda globālais un nāvējošais raksturs kļuva par katalizatoru, kas paātrināja zinātnisko pētījumu procesus. Tomēr galvenie jautājumi par vīrusu SARS-Cov-2, tostarp par tā izcelsmi, joprojām ir bez atbildes.
Covid-19 daudzus pārsteidza ar bieži vien ļoti atšķirīgajiem simptomiem, ko saslimušie izjuta. Zinātnieki visā pasaulē turpina pētīt – kāpēc tā un vai vīruss pārslimušajiem rada arī kādas ilgtermiņa veselības problēmas. Dānijas zinātnieki nākuši klajā ar secinājumu, ka daudziem saslimušajiem pat pēc izveseļošanās no Covid-19 saglabājas līdzīgi simptomi kā pēc smadzeņu satricinājuma.
Jāņu svinētājiem būtu jālejuplādē mobilā lietotne "Apturi Covid", šādu vēstījumu videouzrunā sociālajā tīklā "Facebook" paudis Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.