Dāniete Joana bija gatavojusies skriet maratonu, bet tagad pēc Covid-19 pārslimošanas viņu jau ilgstoši vajā bezspēks un grūtības koncentrēties.
“Šobrīd man vienkārši jābūt pozitīvai, un to es arī cenšos darīt. Bet man ir tāls ceļš ejams. Es jūtu, ka kaut kas vienkārši nav labi ar manu ķermeni,” atzina Joana.
Orhūsas Universitātes slimnīcas Dānijā veiktais pētījums liecina, ka trešdaļa Covid-19 pacientu sešas nedēļas pēc pārslimošanas izjūt atmiņas zudumu, garšas un ožas zudumu, nogurumu un problēmas koncentrēties. Tie ir simptomi, kas parasti sastopami pēc smadzeņu satricinājuma.
“Šī ir globāla parādība, tā nav tikai Dānijā. Tas tiek aprakstīts visur pasaulē. Tā ir šīs slimības izpausme. Kāpēc daži cilvēki cieš no šīm smagākām slimības blakusparādībām, bet citiem tās ir ļoti nelielas vai to nav vispār, tas ir ļoti svarīgas jautājums, kas jāpēta,” atzina Infekcijas slimību profesors Jenss Lundgrēns.
Arī britu ārsti pēta, kāpēc daļai cilvēku, kam ir bijis vīruss, var būt ilgtermiņa sekas – ilgstošs plaušu bojājums, kā arī nogurums, kognitīvi traucējumi un nemiers.
Sūzanna, kas piedzīvojusi komu un no slimnīcas izrakstīta aprīlī, joprojām darbā nespēj atgriezties.
“Ja bijusi ilgāka uzturēšanās slimnīcā, bijis smagāks Covid-19 un nepieciešamība pēc intensīvas terapijas vai skābekļa, tad šie pacienti veido grupu, kuriem simptomi, visticamāk, ilgs sešas nedēļas un ilgāk,” norādīja Notingemas Universitātes elpceļu medicīnas profesore Šarlote Boltona.
Dažiem Covid-19 slimniekiem plaušās trīs mēnešus pēc izrakstīšanas no slimnīcas notiek autonoms rētu veidošanās process.
“Mēs neesam pārliecināti, kāpēc tas notiek, protams, ka tam ir ģenētiska nosliece, un šķiet, ka tas ietekmē gados vecākus vīriešus, kas ir tā pati grupa, kuri arī vissmagāk cieš no Covid-19 pneimonijas. Tāpēc mēs uztraucamies, - ja pacientam tas attīstās trīs līdz sešu mēnešu laikā, tā var uzvesties kā idiopātiska plaušu fibroze,” sprieda Notingemas Universitātes eksperimentālās medicīnas profesors Gisli Jenkinss.
Un no tās parasti triju gadu laikā cilvēki mirst.
Ārsti un zinātnieki turpina pētīt, kādas negaidītas ilgtermiņa sekas Covid-19 var radīt gan pacientiem, gan veselības dienestiem. Lai gan lielākā daļa cilvēku atveseļojas, dažiem, īpaši gados vecākajiem, Covid-19 var izraisīt smagākas slimības, tai skaitā pneimoniju un nāvi.
KONTEKSTS:
Samazinoties saslimstībai ar Covid-19, Eiropas valstis pakāpeniski mazina noteiktos ierobežojumus. No 15. maija atļauts atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus no Lietuvas un Igaunijas, kā arī uz Lietuvu un Igauniju. Iekšējās robežas pamazām atver arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju pērnā gada nogalē. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
