Covid-19 pandēmijas dēļ pasaules tūrisma nozare pagājušogad negūto ieņēmumu dēļ zaudējusi 1,3 triljonus ASV dolāru. Arī šobrīd gandrīz trešdaļa no visiem tūrisma galamērķiem pasaulē joprojām ir slēgti.
Vakcinācija pret Covid-19 ir ne tikai veselības, bet arī ekonomikas atdzīvināšanas jautājums, tāpēc ir vitāli svarīgi paaugstināt vakcinācijas tempu par katru cenu, intervijā Latvijas Radio pauda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Latvijas Universitātes vadītā pētniecības projekta “reCOVery-LV” pētnieku komandas aicina visus interesentus piedalīties publiskajā diskusijā “Covid-19: zāles ekonomikas ārstēšanai un hroniskās slimības riski”. Diskusija notiks piektdien, 5.martā no plkst. 10.00 līdz 13.00 un tiks translēta tiešsaistē LSM.lv.
2020. un 2021. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanai atcels izdevumu ierobežojumu 80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, atteiksies no prasības uzņēmumu valdes locekļiem maksāt IIN un sociālo nodokli no minimālās algas, ja uzņēmumā nav bijis neviena darbinieka ar vismaz minimālo algu, informēja Finanšu ministrija.
Valdība ceturtdien vēl nelēma par lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm, kaut arī tas bija paredzēts.
2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu Covid-19 ietekmē būtiski samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi.
Valsts budžeta deficīts 2021. gadā palielināsies no plānotajiem 1,2 miljardiem eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz indikatīvi 2,9 miljardiem eiro jeb 9,4% no IKP. Savukārt valsts parāds šogad varētu sasniegt 50% no IKP, tā liecina Finanšu ministrijas prognozes. Tas nozīmē, ka no naudas, kuru valsts tērē, vairāk nekā katrs ceturtais eiro ir aizņemta. Latvijā rekordaugsts budžeta deficīts – 9,6% no IKP – bija 2009. gadā, kas bija pēc pašas smagākās ekonomiskās krīzes. Cik tālu ar valsts atbalstu Covid-19 krīzē skartajiem varam vēl atļauties kāpināt gan valsts ārējo parādu, gan budžeta deficītu?
Pēc pirmajām pārrunām ar Eiropas Komisijas (EK) ekspertiem ir skaidrs, ka Latvijas iesniegtais projektu pieteikums Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem vēl būs pamatīgi jāpapildina. Pašlaik atšķiras redzējums par reformu īstenošanu un to rezultātu atskaiti pa gadiem.
Atļaujot strādāt manikīra, pedikīra meistariem, frizieriem un podologiem, mainījusies kārtībā, kā tie var pieteikties dīkstāves pabalstam.
Eksperti arvien aicina iedzīvotājus neceļot bez ārkārtējas nepieciešamības, starptautiskie pārvadājumi uz trešajām valstīm ir aizliegti kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, bet vēl vismaz līdz ceturtdienai ir spēkā valdības noteiktais, ka pat no citām Eiropas Savienības valstīm Latvijā drīkst ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ. Tomēr vietējās tūrisma kompānijas ar atjautīgu pieeju sākušas tirgot ceļojumus, lidmašīnās aicinot sēsties Igaunijā vai Lietuvā. Vai šis tirgus segments sāk atdzīvoties, un kas jāņem vērā nepacietīgajiem ceļotājiem?