Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Top skaņu performance ''Meklētājs''. Tās vēstnesis videoklips "Blue day"

Labrīt

Gadu darbojas kustība "#PaliecMājās": brīvprātīgie cer mazināt pašvaldību vēso attieksmi

Inna Šteinbuka: Vakcinācijas temps jāpalielina ekonomikas pilnvērtīgai funkcionēšanai

Šteinbuka: Vakcinācija pret Covid-19 ir arī ekonomikas atdzīvināšanas jautājums

Vakcinācija pret Covid-19  ir ne tikai veselības, bet arī ekonomikas atdzīvināšanas jautājums, tāpēc ir vitāli svarīgi paaugstināt vakcinācijas tempu par katru cenu, intervijā Latvijas Radio pauda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Nav runa tikai par veselību un mirstības mazināšanu, runa ir par ekonomikas pilnvērtīgu funkcionēšanu; kamēr daļa ekonomikas ir mākslīgā komā, nevar cerēt iziet krīzes un atteikties no valsts atbalsta, pauda Šteinbuka.

Savukārt lielas sabiedrības daļas vakcinācija ļautu atgriezties pie normālas situācijas.

Šteinbuka gan atzina, ka pašlaik makroekonomiskā bilde nav tik slikta, iekšzemes kopprodukts pērn samazinājies par 3,6%, kas ir mazāk nekā prognozētie 6%–7%; eksporta apjomi pērn 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gadu, pieauguši, arī budžeta rādītāji ir labāki par prognozēto,

Taču vairāki pakalpojumu sektori nefunkcionē jau ilgstoši, sektori ir atkarīgi no valsts atbalsta, bet vakcinācijas rādītāji ir ļoti zemi, norādīja Šteinbuka,

Iepriekš Fiskālās disciplīnas padome norādīja, ka sniegtais atbalsts atpaliek no plānotā, bet tagad valdībai ir “vēlme atbalstīt vairāk un vairāk, tad rodas jautājums, vai valdība nevarētu iekrist otrā galējībā”, sacīja Šteinbuka.

Plaši atbalsti ģimenēm ar bērniem un pensiju saņēmējiem mazinās spriedzi, bet nemazinās nevienlīdzību, norādīja Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka valdībai nevajadzētu tagad atbalstīt sektorus, kas nav cietuši Covid-19 krīzē, tā būtu politiska rīcība, un ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo mēs nezinām, kā iziesim no krīzes.

Viņa arī brīdināja, ka pašlaik vēl nav redzama reāla bezdarba aina, bet, kad valsts atbalsts beigsies un sāksies bankroti, to varēs ieraudzīt pilnā apmērā.  

Tāpēc arī Eiropas Komisija mudina nepārtraukt atbalstu par ātru, bet neatbalstīt nozares, kas nav cietušas, jo tas nebūtu prātīgi, norādīja Šteinbuka.

KONTEKSTS:

Līdz šim Eiropas Savienībā reģistrētas trīs vakcīnas pret Covid-19, ko izstrādājuši uzņēmumi “BioNTech/Pfizer”“Moderna” un “AstraZeneca”.

Latvija ir pieteikusies uz septiņu ražotāju – “BioNTech”/”Pfizer”, “Moderna Biotech Spain”, “AstraZeneca”/Oksfordas Universitāte, “Janssen” (“Johnson&Johnson”), “CureVac”, “Novavax” un “Valneva” izstrādātām vakcīnām.

Ieskaitot potes, par kuru iegādi valdība lēma 4. martā, kopumā Latvija rezervējusi 7,69 miljonus vakcīnu devu pret Covid-19. Tā kā katram cilvēkam vajadzīgas divas devas, ar tām var sapotēt 3,8 miljonus iedzīvotāju. Eiropas Savienībā ir vienošanās, ka neizpotētās vakcīnas atvēlēs valstīm, kurām vakcīnas nav tik pieejamas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt