Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) piešķirti gandrīz 1,6 miljoni eiro, lai sniegtu atbalstu skolēniem, mazinot Covid-19 pandēmijas radīto seku ietekmi uz mācību satura apguvi un iesaisti izglītībā. Piešķirtais finansējums ļaus nodrošināt papildu individuālas konsultācijas un atbalstīt bērnu individuālās kompetences, informēja ministrijā.
Pirms vairākām dienām, 27. oktobrī, Latvija kļuva par vienu no tām valstīm, kur visā Covid-19 pandēmijas vēsturē bijusi augstākā saslimstība ar koronavīrusu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Rus.LSM.lv vētīja, kuras valstis vēl ir šajā sarakstā un kā tās tur nokļuvušas.
Latvijā dzīvojošiem un pret Covid-19 vakcinētajiem iedzīvotājiem virs 60 gadu vecuma no šī gada novembra līdz 2022. gada marta beigām maksās ikmēneša pabalstu 20 eiro mēnesī, lai Covid-19 izplatības laikā valstī veicinātu vakcinēšanos pret saslimšanu ar šīs infekcijas izraisītu slimību. Labklājības ministrija ir apkopojusi būtiskākos sabiedrības jautājumus par šo pabalstu un kopā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) ir sagatavojusi uz tiem atbildes.
Jo ilgāks laiks paiet kopš tā brīža, kad augsta riska grupu pārstāvji (medicīnas darbinieki, seniori utt.), kā arī citas sabiedrības grupas dažādās pasaules valstīs pabeidza pilnu vakcinācijas kursu, jo lielāka rodas interese par to, cik tad ilgstoša ir vakcīnu sniegtā aizsardzība un cik efektīvas tās ir ilgtermiņā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta jaunajām jeb ziņneša/informācijas RNS – iRNS (no angļu valodas mesendžera RNS – mRNS vai mRNA) vakcīnām, ar kurām kā speciālisti, tā sabiedrība saistīja īpašas cerības. Tieši šī iemesla dēļ, ka "Pfizer/BioNTech" un "Moderna" vakcīnu pamatā ir viena un tā pati ‘mRNA platforma’ un arī sākotnējie klīniskie pētījumi uzrādīja ļoti līdzīgu efektivitāti pret simptomātisku Covid-19 norisi: 95% – "Pfizer/BioNTech", 94% – "Moderna", tās tika uzskatītas par vairāk vai mazāk ekvivalentām.