RSU profesore: «Moderna» un «Pfizer» vakcīnas – abas labas. Vai viena tomēr labāka?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Jo ilgāks laiks paiet kopš tā brīža, kad augsta riska grupu pārstāvji (medicīnas darbinieki, seniori utt.), kā arī citas sabiedrības grupas dažādās pasaules valstīs pabeidza pilnu vakcinācijas kursu, jo lielāka rodas interese par to, cik tad ilgstoša ir vakcīnu sniegtā aizsardzība un cik efektīvas tās ir ilgtermiņā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta jaunajām jeb ziņneša/informācijas RNS – iRNS (no angļu valodas mesendžera RNS – mRNS vai mRNA) vakcīnām, ar kurām kā speciālisti, tā sabiedrība saistīja īpašas cerības. Tieši šī iemesla dēļ, ka "Pfizer/BioNTech" un "Moderna" vakcīnu pamatā ir viena un tā pati ‘mRNA platforma’ un arī sākotnējie klīniskie pētījumi uzrādīja ļoti līdzīgu efektivitāti pret simptomātisku Covid-19 norisi: 95% – "Pfizer/BioNTech", 94% – "Moderna", tās tika uzskatītas par vairāk vai mazāk ekvivalentām.

Septembrī ir publicēti vairāku pētījumu dati, kas sniedz detalizētāku ieskatu abu šo vakcīnu – "Moderna" un "Pfizer/BioNTech"  efektivitātē. [2,3,4,5]

KONTEKSTS: Sabiedrības vakcinācijas darba grupa rekomendē pirmo pošu pret Covid-19 veikšanai iedzīvotājiem no 25 gadu vecuma prioritāri izmantot “Spikevax” (“Moderna") vakcīnas. Īpaši tas attiecas uz senioriem. Tāpat rekomendēts astoņas nedēļas pēc “Janssen” pirmās devas saņemšanas veikt balstvakcināciju primāri ar mRNS vakcīnām (“Spikevax” (“Moderna”) vai “Pfizer-BioNTech” ražoto vakcīnu “Comirnaty”). Šajā rakstā skaidrojam “Spikevax” (“Moderna”) vakcīnas efektivitāti.

 

Vienā no šiem pētījumiem, kura dati nesen publicēti prestižajā "The New England Journal of Medicine", tika izvērtēta vakcīnu efektivitāte reālās dzīves apstākļos. [2] Pētījumā kopumā 25 ASV štatos piedalījās gandrīz 5000 veselības aprūpes darbinieki – daļa no viņiem bija Covid pozitīvi ar simptomiem (n=1482), daļa – negatīvi (n=3449). Retrospektīvi tika salīdzināts šo darbinieku vakcinācijas statuss. Pētījums atklāja, ka "Pfizer/BioNTech" vakcīnas efektivitāte bija 88,8%, kurpretim "Moderna" vakcīnai – 96,3%.

Arī pētījumā, ko publicējis ASV Slimību kontroles un profilakses centrs, pierādīts, ka četru mēnešu laikā pēc otrās devas saņemšanas "Pfizer/BioNTech" vakcīnas efektivitāte hospitalizācijas novēršanā samazinājusies no 91% līdz 77%. Savukārt "Moderna" vakcīna šādā pašā laikā periodā nav uzrādījusi nekādu efektivitātes samazinājumu.

Šādas efektivitātes rādītāju atšķirības tālāks pieaugums varētu ietekmēt diskusijas revakcinācijas jautājumos – ASV atbildīgās federālās iestādes jau šobrīd izvērtē "Pfizer/BioNTech" vakcīnas trešās devas nepieciešamību dažādām augsta riska grupām, t.sk., senioriem. Arī zinātnieki, kuri sākotnēji bija skeptiski attiecībā uz ziņotajām "Moderna" un "Pfizer/BioNTech" vakcīnu atšķirībām, kļūst aizvien pārliecinātāki, ka atšķirība ir samērā maza, taču reāla.

"Mūsu sākotnējais pieņēmums bija, ka mRNA vakcīnas funkcionē līdzīgi, bet tad mēs tomēr sākām pamanīt atšķirības,"

laikrakstā "The New York Times" konstatē Natālija Dīna (Natalie Dean), biostatistiķe pētniecības tradīcijām bagātajā Emorija Universitātē (Emory University) Atlantā. [1] "Tā nav liela atšķirība, bet tomēr vērā ņemama." Vienlaikus gan šī speciāliste, gan citi zinātnieki uzsver, ka identificētās vakcīnu efektivitātes atšķirības ir nelielas un reālās dzīves apstākļu ietekme – neskaidra, jo abas vakcīnas aizvien ir ļoti efektīvas smagas slimības gaitas un hospitalizācijas novēršanā. Turklāt, pēc N. Dīnas domām, skaidrs ir viens – pētījumu rezultātus var ietekmēt dažādi faktori, piemēram, teritorija, kurā veikts pētījums, vakcinētās populācijas vecums, imunizācijas laiks un intervāls starp abām vakcīnas devām. Moderna vakcīnas gadījumā intervāls starp pirmo un otro devu ir četras nedēļas, savukārt "Pfizer/BioNTech" vakcīnas gadījumā – trīs.

"Jā, atšķirība izskatās tiešām reāla. Tā, iespējams, atspoguļo abu vakcīnu sastāva atšķirības,"

laikraksts "New York Times" citē arī Džonu Mūru, virusologu no Veila Kornella Medicīnas koledžas Ņujorkā [1]. "Bet, ja tā padomājam, cik liela nozīme šai atšķirībai ir reālajā pasaulē?" Viņaprāt, cilvēkiem, kuri vakcinējušies ar Pfizer, nav pamata justies tā, it kā viņi būtu saņēmuši sliktāku vakcīnu. "Pfizer/BioNTech" vakcīna prioritārajām grupām – senioriem un veselības aprūpes speciālistiem – bija pieejama vairākas nedēļas pirms "Moderna" vakcīnas. Cilvēkiem gados imunitāte krītas straujāk, tāpēc efektivitātes samazinājums grupā, kurā ir lielāks gados vecāku cilvēku īpatsvars, var radīt nepatiesu priekšstatu, ka "Pfizer/BioNTech" vakcīnas sniegtās aizsardzības samazinājums ir straujāks.

Šobrīd ir iegūti arī dati no novērošanas pētījumiem, kas veikti dažādās vietās – Katarā, Meijo klīnikā Minesotā, vairākos citos ASV štatos, kā arī dažādās respondentu grupās – veselības aprūpes speciālistu, hospitalizēto kara veterānu un vispārējā populācijā. "Moderna" efektivitāte pret smagu slimības gaitu šajos pētījumos svārstījās no 92%-100%, "Pfizer/BioNTech" rādītājiem atpaliekot par 10-15 procentpunktiem.

Daudz krasāka abu vakcīnu atšķirība ir to efektivitātē, aizsargājot pret inficēšanos un saslimšanu kopumā.

Abām vakcīnām šī iedarbība laika gaitā samazinājās, jo īpaši pēc vīrusa delta varianta parādīšanās, tomēr "Pfizer/BioNTech" vakcīnas rādītājos ir lielāks kritums. Divos pēdējā laikā īstenotajos pētījumos "Moderna" vakcīna uzrādīja par vairāk nekā 30 procentpunktiem augstāku efektivitāti aizsardzībā pret saslimšanu.

Dažos pētījumos ir atklāts, ka "Pfizer/BioNTech" vakcīnas radītie antivielu līmeņi ir par trešdaļu vai pat pusi zemāki nekā tie, kas iegūti, vakcinējoties ar "Moderna". Tomēr pēc Dr. Mūra domām, šādu atšķirību var vērtēt kā nebūtisku, jo antivielu līmeņu atšķirība arī starp veseliem cilvēkiem var būt pat vairāk kā simtkārtīga. [1]

"Es domāju, ka galu galā starp "Moderna" un "Pfizer" vakcīnām tomēr pastāv kaut neliela, tomēr reāla atšķirība," laikrakstam "New York Times" atzīst Dr. Džefrijs Vilsons, Virdžīnijas Universitātes imunologs un terapeits, viena iepriekšminētā pētījuma līdzautors.

"Augsta riska populācijās tā var izrādīties būtiska, tāpēc būtu labi, ja cilvēki šajā jautājumā iedziļinātos. "Pfizer" vakcīna ir liels āmurs, bet "Moderna" vakcīna – kārtīgs veseris." [1]

 

Un tomēr, pēc ārsta Mūra domām – abas vakcīnas stabili aizsargā pret smagu slimības gaitu un hospitalizāciju, īpaši par 65 gadiem jaunāku cilvēku populācijā. Zinātnieki iesākumā rēķinājās ar 50% vai 60% augstu vakcīnu efektivitāti. "Mēs to būtu uzskatījuši par lielisku rezultātu un jutušies laimīgi," skaidro ārsts. "Bet tagad mēs diskutējam, vai dažus procentpunktus lielā atšķirība "Moderna" un "Pfizer" vakcīnu efektivitātē uzskatāma par būtisku."[1]

Proti, neatkarīgi no tā, vai šī nelielā atšķirība starp abām vakcīnām pastāv vai ne, skaidrs, ka tās, līdzīgi kā visas parējās Eiropas Zāļu aģentūras reģistrētās vakcīnas, būtiski pasargā no smagas gaitas un hospitalizācijas.

Papildu informācija.

Pagājušajā gada vidū vakcīnu ražotājiem vajadzēja izraudzīties vakcīnas aktīvās vielas optimālo devu. "Pfizer" kompānijas lēmums bija 30 mikrogrami, savukārt "Moderna" vakcīnas gadījumā – 100 mikrogrami. "Moderna" vakcīnā tiek izmantotas lipīdu nanodaļiņas, kas spēj organismā ‘nogādāt’ lielāku aktīvās vielas devu. "Moderna" vakcīnas ražotāji trešajai jeb revakcinācijas devai piedāvā vakcīnu, kas satur 50 mikrogramus aktīvās vielas.

Vēres:

1.Moderna vs. Pfizer: Both Knockouts, but One Seems to Have the Edge. Saite uz avotu šeit

2. Effectiveness of mRNA Covid-19 Vaccine among U.S. Health Care Personnel. T. Pilishvili, R. Gierke, K.E. FlemingDutra, J.L. Farrar, N.M. Mohr, D.A. Talan, A. Krishnadasan, K.K. Harland, H.A. Smithline, P.C. Hou, L.C. Lee, S.C. Lim, et al. Saite uz avotu šeit.

3. Comparison of two highly-effective mRNA vaccines for COVID-19 during periods of Alpha and Delta variant prevalence. Arjun Puranik, Patrick J. Lenehan, Eli Silvert, Michiel J.M. Niesen, Juan Corchado-Garcia, John C. O’Horo, et al. Saite uz avotu šeit.

4. Comparison of SARS-CoV-2 Antibody Response by Age Among Recipients of the BNT162b2 vs the mRNA-1273 Vaccine. Nathan E. Richards, MD; Behnam Keshavarz, PhD; Lisa J. Workman, BA; et al. Saite uz avotu šeit

5. Comparison of SARS-CoV-2 Antibody Response Following Vaccination With BNT162b2 and mRNA-1273. Deborah Steensels, PharmD, PhD; Noella Pierlet, MSc; Joris Penders, MD, PhD; et al. Saite uz avotu šeit

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti