Covid-19 ierobežošanas stratēģisko plānu Ministru kabinetā pieņēma tikai pagājušajā nedēļā pēc tam, kad runas par haotiskajiem lēmumiem sākās gan pašā valdībā, gan arī Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka šāds plāns vajadzīgs. Novēlotā rīcība atgādināja par valdības atslābumu zemākas saslimstības laikā, kā arī izgaismoja premjera un veselības ministres atšķirīgo nostāju par atbildībām.
Gan Latvijā, gan Slovēnijā dzīvo aptuveni divi miljoni iedzīvotāju. Taču Slovēnijā Covid-19 uzliesmojis daudz smagāk. Tur šonedēļ ik dienu atklāts pusotrs līdz pat divarpus tūkstoš jaunu gadījumu, kas ir daudz vairāk nekā Latvijā. Arī hospitalizēto un mirušo skaits daudz lielāks. Ieviesta komandantstunda un citi ierobežojumi.
Andris Šutka ir viens no jaunajiem Latvijas zinātniekiem. Pēdējos gados Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) viņš pievērsies pētījumiem, kas saistīti ar ūdens attīrīšanu ar aktīvu dzelzs un kalcija savienojumu. Covid-19 pandēmija viņam likusi saprast, ka šo savienojumu varētu izmantot arī kā antibakteriālu pārklājumu durvju rokturiem vai, piemēram, galda virsmām. Tas būtu lēti, un pārklājumu vajadzētu mainīt tikai vienu reizi gadā.
Laikā, kad Covid-19 radītā pandēmija skārusi miljoniem cilvēku visā pasaulē un uz brīdi planētas rosība šķiet pieklususi, vēl nepieredzētā apjomā samazinājušās CO2 emisijas. Potsdamas Klimata ietekmes izpētes institūta (PIK) zinātnieki nākuši klajā ar publikāciju, kurā apgalvots, ka emisiju kritums ir lielāks nekā pēc 2008. gada finanšu krīzes un arī Otrā pasaules kara. Pētnieki noskaidrojuši, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos CO2 izmešu bijis par 8,8% mazāk kā šajā pašā laika periodā pērn, tādējādi samazinot emisijas par teju 1550 miljoniem tonnu.