Tāpat kā Latvijā arī Slovēnijā dzīvo aptuveni divi miljoni cilvēku. Tomēr Covid-19 izplatība ir tik strauja, ka Slovēnijas varas iestādes pirms pāris nedēļām paziņoja, ka apturējušas mēģinājumus izsekot to cilvēku kontaktus, kuriem konstatēta inficēšanās. Saslimušo skaits tik liels, ka kontaktus vairs nav iespējams izsekot.
Piemēram, šonedēļ Latvijā un Slovēnijā ik dienu veikto testu daudzums bijis aptuveni līdzīgs. Latvijā vidēji 5600 testu dienā, Slovēnijā – 6700. Taču Latvijā šonedēļ darbadienās ik dienu vidēji atklāti 227 jauni gadījumi, bet Slovēnijā – 2039. Tas ir deviņreiz vairāk, un pozitīvo testu īpatsvars ir 30%.
Piemēram, trešdien, kad Latvijā bija 251 jauns inficēšanās gadījums, Slovēnija reģistrēja rekordu – 2490 gadījumus.
Oktobrī Latvijā miruši 37, bet Slovēnijā – 186 ar Covid-19 saslimušie.
Slovēnijā arī slimnīcām nopietna pārslodze.
Uz svētdienu, 1. novembri, hospitalizēti trīsarpus reizes vairāk ar Covid-19 saslimušo nekā Latvijā. Plānveida medicīnisko pakalpojumu sniegšana ierobežota.
Slovēnijā pēdējās divās nedēļas vīrusa izplatība ir ceturtā straujākā Eiropas Savienībā aiz Beļģijas, Čehijas un Luksemburgas. Tie ir vairāk nekā tūkstotis saslimušo uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
Lai gan Slovēnija trīsreiz mazāka nekā Latvija, iedzīvotāju skaits līdzīgs. Kāpēc ar mums salīdzināmā valstī sliktāki rādītāji?
Slovēņu epidemiologi uzliesmojumu skaidro ar socializēšanos, tostarp svinībās, jubilejās un kāzās.
Jau ieviesta nakts komandantstunda.
Latvietis Kristaps Vanags, kurš ir students Slovēnijas Mūzikas akadēmijā, uzliesmojumu skaidro arī ar mentalitātes atšķirībām un neticību valdībai. “Burtiski šodien saņēmu ziņas no draugiem, ka ir atrasti cilvēki, kas ir zinājuši, ka viņiem ir Covid-19 slimība, bet viņi atrodas veikalos bez maskām. (..) Tā ir arī mentalitāte savā ziņā, tā kā tā ir Itālijas kaimiņvalsts.
Līdz nebija aizvērtas kafejnīcas un tādas lietas, tur gluži vienkārši dzīve kūsāja.
Arī komandantstundas viens no iemesliem ir tas, ka cilvēki atrodas ārā, parkos un savā starpā vienalga uzturas. Tā varbūt nav ļoti liela problēma Latvijas kontekstā, jo mēs tā nepulcējamies dažādās vietās,” pastāstīja Kristaps.
Patlaban Kristaps atgriezies Latvijā un uzturas mājās, ievērojot pašizolācijas prasības. Viņš stāsta, ka pavasarī Slovēnijā saslima ar Covid-19. Bija ļoti augsta temperatūra, bet pēc izveseļošanās oža joprojām nav pilnībā atgriezusies.
“Es teiktu, ka šis būtu tas gadījums, kad būtu jāmācās no citu kļūdām.
Nevajadzētu te aiziet tik tālu, ka mums būtu no pašiem savām kļūdām jāmācās. Es, protams, zinu attiecīgus politiķus, kuri iestājas kategoriski pret to visu. Es varu tikai pateikt, ka es ceru, ka jums nebūs jāsaskaras ar šo slimību, kā tas bija man. Es pats esmu fiziski aktīvs, jauns, esmu Zemessardzē, un vienalga slimība bija diezgan smaga,” sacīja Kristaps.
Lai iegrožotu vīrusu, Slovēnija arī aizliegusi pārvietošanos starp pašvaldībām; izņemot darba un neatliekamās darīšanās, pulcēties liegts vairāk nekā sešiem cilvēkiem. Mazāko klašu skolēniem rudens brīvdienas pagarinātas arī uz nākamo nedēļu, bet vecākās klases atsāks mācības attālinātā režīmā.
KONTEKSTS:
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) pērnā gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu.
