«To vēlētos Ita Kozakēviča». Poļi Rīgas barikādēs
«To vēlētos Ita Kozakēviča». Poļi Rīgas barikādēs
Pirms mēneša lietuvieši un latvieši atzīmēja kārtējo, lai gan ne apaļo, barikāžu gadadienu — nozīmīgu notikumu, kas noveda pie Baltijas republiku pilnīgas neatkarības atgūšanas. 1991. gada janvārī gan Lietuva, gan Latvija jau formāli bija pasludinājušas savu neatkarību, kas tomēr netika starptautiski atzīta. Maskavas valdība joprojām cerēja sagraut neatkarības kustību pie Baltijas jūras. 1991. gada ziema Viļņā un Rīgā nebija bez cilvēku upuriem. Laba ziņa ir tikai tāda, ka tie upuri nebija velti — 1991. gada septembrī Baltijas valstis iestājās Apvienoto Nāciju Organizācijā, kā arī tās atzina jau gandrīz sabrukusī Padomju Savienība.
Vēstures un kuģniecības muzejā atminas 1991. gada janvāra barikāžu laiku
Vēstures un kuģniecības muzejā atminas 1991. gada janvāra barikāžu laiku
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs 1991. gada barikādēs pildīja svarīgu lomu – tas ļāva barikāžu dalībniekiem sasildīties, tāpat muzeja telpās notika arī slavenā maizīšu smērēšana. Lai pārrunātu pirms 32 gadiem notikušo, muzeja esošie un bijušie darbinieki svētdien, 29. janvārī, tikās uz sarunu.
Patvaļīgi barikāžu dalībniekiem atvēra Doma baznīcu. Maijas Stefanes atmiņu stāsts
Patvaļīgi barikāžu dalībniekiem atvēra Doma baznīcu. Maijas Stefanes atmiņu stāsts
Barikāžu laiks Maijai Stefanei saistās ar notikumiem Doma baznīcā, jo viņa kopā ar savu kolēģi Māru Zilgalvi, spītējot aizliegumiem, atvēra vaļā baznīcas durvis, lai cilvēki varētu sasildīties, iestiprināties un vajadzības gadījumā arī paglābties. Tā bija vieta, kur sastapās un stiprinājās tūkstošiem barikāžu dalībnieku.
Te bija gandrīz kā ierakumos! Māra Eglīte stāsta par darbu radio barikāžu laikā
Te bija gandrīz kā ierakumos! Māra Eglīte stāsta par darbu radio barikāžu laikā
Diktore Māra Eglīte Latvijas Radio sāka strādāt 11 gadus pirms barikādēm. Ikdienas režīmā diktora obligātais aksesuārs tolaik bija zīmulis ar dzēšgumiju, lai pirms ziņām rūpīgi atzīmētu teikumu loģiskos uzsvarus un precīzi zinātu, kā iepriekš cenzētās ziņas skanēs ēterā. Par to, ka diktors pats ko varētu pierakstīt klāt, nebija ne runas. Barikāžu laikā tas strauji mainījās.
PIRMIZRĀDE: Rekonstruē barikāžu sajūtas ar grupu «Pērkons»!
PIRMIZRĀDE: Rekonstruē barikāžu sajūtas ar grupu «Pērkons»!
Trešdienas, 20. janvāra, vakarā LTV 1 barikāžu laikus piedāvā atcerēties koncertuzvedumā «1991. gada barikāžu sajūtu rekonstrukcija». Muzicēs grupa «Pērkons», bet atmiņās un sajūtās skatītājus vadīs aktieri Esmeralda Ermale un Jēkabs Reinis. Koncertuzveduma pirmizrādi no pulksten 21.10 varēs redzēt arī LSM.lv.
Jaunieši meklē barikāžu liecības projektā «Dzīvā fotogrāfija»
Jaunieši meklē barikāžu liecības projektā «Dzīvā fotogrāfija»
Barikādes notika laikā, kad šodienas jauniešu vecāki paši baudīja jaunības gadus. Par to laiku palikuši stāsti un fotogrāfijas. Vēl nesen trīs jaunieši, kas mācās vidusskolā, meklēja vietas, kur uzņemtas vēsturiskas bildes no barikāžu laikiem.  
Tukumnieki barikādēs – ar retu spēkratu
Tukumnieki barikādēs – ar retu spēkratu
Tāda auto, kāds bija viņiem, nebija nevienam citam. Tukuma seno spēkratu stacijas vīri uz Rīgas barikādēm devās ar 70. gados ražotu čehu militāro auto. Tādi bija redzami arī kadros no militārā konflikta Afganistānā. Viena no barikāžu laika četrotnes vairs nav mūsu vidū. Taču tieši viņa – profesionāla fotogrāfa Gunta Jēkabsona – melnbaltajās bildēs turpina dzīvot to dienu mirkļi.