Ar nelielu bezatbildību, jaunības trakumu un ģimenes atstāšanu Ilūkstē Gunārs Strods, viens no kādreizējā kolhoza "Zemgale" darbiniekiem, 1991. gadā pašaizliedzīgi devās sargāt Zaķusalu no brīvības pretiniekiem, no militāriem uzbrukumiem, no omoniešiem.
Preiļos šogad barikāžu atceres dienai veltītā akcijā vienojas jaunākā paaudze. Visas šīs nedēļas garumā skolu pagalmos kurināti ugunskuri, skanēja dziesmas un atmiņu stāsti. Vēstures un lietišķās mākslas muzejs barikāžu piemiņas pasākumus šaipus organizē visus 33 gadus un ikreiz par tā laika liecībām vēsta tieši bērniem un jauniešiem.
Barikādes ir mūsu un visas Latvijas brīvības cena – uzsver 1991. gada barikāžu dalībnieki no Preiļu novada. Preiļu 2. vidusskolas pagalmā viņi simboliski iededz ugunskuru un dalās atmiņās. Skolēniem lielākais pārsteigums – latviešu valodas un literatūras skolotājas Žannas Ļebedevičas pieredze. Tolaik viņa bija 5. kursa studente, kas atbalstīja televīzijas torņa Zaķusalā aizsargus:
Ar plašu pasākumu programmu šonedēļ Latvijā atcerējās Barikāžu laiku, kas piedzīvots pirms 33 gadiem. Sestdien šo nedēļu noslēdza koru sadziedāšanās Doma laukumā un koncerts "Iet un nākt" Rīgas Doma baznīcā. Dienas gaitā varēja sekot līdzi arī ugunskura aizdedzināšanai, amatpersonu uzrunām un ziedu nolikšanai Bastejkalnā un pie Brīvības pieminekļa.
Janvāra barikādes pirms 33 gadiem notika ne tikai Rīgā, bet arī Kuldīgā un Liepājā. Liepājā bāzējās iespaidīgs padomju armijas karaspēks, kas situāciju padarīja daudz bīstamāku. Liepājā un tās apkārtnē bija dislocētas vairāk nekā 300 karaspēka daļas, visvairāk Karostā un Ziemas ostā. Liepājā pilsētnieki un apkārtnes iedzīvotāji sargāja pilsētas valdi, pastu, laikrakstu redakcijas un televīzijas torni.
Svētdien aprit 31 gads, kopš barikāžu laikā dzīvību zaudēja autovadītājs Roberts Mūrnieks. Viņš krita no OMON kaujinieku lodēm, kas bija tēmētas uz cilvēkiem.
No 13. janvāra līdz 25. janvārim Doma laukumā un Brīvības laukumā ir skatāmas divas izstādes, kas aicina atcerēties 1991. gada janvāra notikumus Latvijā. Tās ir vairāk nekā 200 fotogrāfijas, kurās redzama barikāžu dalībnieku ikdiena un atmosfēra, kā arī hronoloģisks to dienu atainojums.
Lietuvas tiesā četru 1991. gada 13. janvārī Viļņā bojāgājušo lietuviešu vārdā ir iesniegta civilprasība par kādreizējā Padomju Savienības līdera Mihaila Gorbačova saukšanu pie atbildības.
Ikgadējo Lietuvas 1991. gada 13. janvāra notikumu upuru piemiņas pasākumu pie Seima ceturtdien aizēnoja protestētāju, galvenokārt vakcinācijas un Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu pretinieku, uzvedība – skaļi svilpieni, izkliedzieni un trokšņošana, ar ko prāva daļa sanākušo centās traucēt valsts vadītāju uzrunas.
Caur fotoobjektīva aci vēsturiski notikumi tiek atspoguļoti it kā bezkaislīgi, bet vienlaikus stindzinoši patiesi. Lai arī par barikāžu laiku daudzi joprojām glabā personīgas atmiņas, dokumentāli kadri šīs dienas ir šķietami iesaldējuši un saglabājuši mūžībai. Piedāvājam ielūkoties unikālā Talsu fotogrāfa, dokumentālista Daiņa Kārkluvalka fotoreportāžā no 31 gadu senajiem janvāra notikumiem. Dokumentālajos kadros fiksēti gan laikmetu precīzi raksturojoši mirkļi, kam daudzi tolaik, iespējams, nepievērsa uzmanību, gan cilvēki – mazāk zināmi, plašāk pazīstami, arī tādi, kas jau devušies aizsaulē.
