Ar nelielu bezatbildību, jaunības trakumu un ģimenes atstāšanu Ilūkstē Gunārs Strods, viens no kādreizējā kolhoza "Zemgale" darbiniekiem, 1991. gadā pašaizliedzīgi devās sargāt Zaķusalu no brīvības pretiniekiem, no militāriem uzbrukumiem, no omoniešiem.
Preiļos šogad barikāžu atceres dienai veltītā akcijā vienojas jaunākā paaudze. Visas šīs nedēļas garumā skolu pagalmos kurināti ugunskuri, skanēja dziesmas un atmiņu stāsti. Vēstures un lietišķās mākslas muzejs barikāžu piemiņas pasākumus šaipus organizē visus 33 gadus un ikreiz par tā laika liecībām vēsta tieši bērniem un jauniešiem.
Barikādes ir mūsu un visas Latvijas brīvības cena – uzsver 1991. gada barikāžu dalībnieki no Preiļu novada. Preiļu 2. vidusskolas pagalmā viņi simboliski iededz ugunskuru un dalās atmiņās. Skolēniem lielākais pārsteigums – latviešu valodas un literatūras skolotājas Žannas Ļebedevičas pieredze. Tolaik viņa bija 5. kursa studente, kas atbalstīja televīzijas torņa Zaķusalā aizsargus:
Barikādes ir mūsu un visas Latvijas brīvības cena – uzsver 1991. gada barikāžu dalībnieki no Preiļu novada. Preiļu 2. vidusskolas pagalmā viņi simboliski iededz ugunskuru un dalās atmiņās. Skolēniem lielākais pārsteigums – latviešu valodas un literatūras skolotājas Žannas Ļebedevičas pieredze. Tolaik viņa bija 5. kursa studente, kas atbalstīja televīzijas torņa Zaķusalā aizsargus:
Ar plašu pasākumu programmu šonedēļ Latvijā atcerējās Barikāžu laiku, kas piedzīvots pirms 33 gadiem. Sestdien šo nedēļu noslēdza koru sadziedāšanās Doma laukumā un koncerts "Iet un nākt" Rīgas Doma baznīcā. Dienas gaitā varēja sekot līdzi arī ugunskura aizdedzināšanai, amatpersonu uzrunām un ziedu nolikšanai Bastejkalnā un pie Brīvības pieminekļa.
Janvāra barikādes pirms 33 gadiem notika ne tikai Rīgā, bet arī Kuldīgā un Liepājā. Liepājā bāzējās iespaidīgs padomju armijas karaspēks, kas situāciju padarīja daudz bīstamāku. Liepājā un tās apkārtnē bija dislocētas vairāk nekā 300 karaspēka daļas, visvairāk Karostā un Ziemas ostā. Liepājā pilsētnieki un apkārtnes iedzīvotāji sargāja pilsētas valdi, pastu, laikrakstu redakcijas un televīzijas torni.
Rīgas Domā pirmo reizi tapusi piemiņas zīme neatkarīgajai Latvijai – tā ir barikāžu laikam veltītā vitrāža „Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas uzstādīta Marijas kapelā ar skatu uz Doma laukumu. Kriša Zilgalvja un viņa komandas mākslas darbs tapis piecus garus gadus par tautas ziedojumiem, un to oficiāli atklās nākamā gada sākumā.
"Jebkurai netaisnībai un apspiestībai reiz pienāk gals. Par jebkuru verdzību stiprāks ir brīvības gars. Jebkurus melus agrāk vai vēlāk izgaismo patiesība. Saņemsim vēl ciešāk otra plaukstas un ieskatīsimies viens otram acīs!" Tas ir fragments no vēsturiskās Daiņa Īvāna radio uzrunas, ko cilvēki klausījās Baltijas ceļa laikā 1989. gada 23. augustā. Runas oriģinālais ieraksts nav saglabājies, un tā ierakstīta vēlreiz šogad. Arī citi mūsu valstij tik svarīgās 20.gadsimta nogales notikumi radio un arī citos arhīvos bieži vien saglabāti fragmentāri vai it kā bijuši, bet kaut kur pazuduši.
Trafalgāra laukumā Londonā, kur šodien pulcējās vairāk nekā simttūkstoš cilvēku potestā pret Donaldu Trampu, 1991. gadā notika cita veida akcijas. Kad Rīgā bija barikādes, emigrācijas latvieši centās pievērst pasaules uzmanību notikumiem šeit. Latvieši Londonā kopā ar citiem baltiešiem rīkoja demonstrāciju Trafalgāra laukumā, piketus pie Padomju Savienības vēstniecības un arī aktīvi darbojās, informējot britu medijus.