"Melu detektors" skaidroja, uz ko tieši norādīja Kariņš, ņemot vērā to, ka Veselības ministrijas eksperti cēla trauksmi gan labu laiku pirms, gan uzreiz pēc iepriekšējā valdības lēmuma par "maigiem ierobežojumiem".
"Mērķis mājsēdei ir palīdzēt slimnīcām samazināt to šausmīgo pārslodzi. Palīdzēt nodrošināt, ka mūsu veselības aprūpes pakalpojumus vēl varētu sniegt… Mēs šo darām, lai atslogotu slimnīcas, jo situācija, kā izskatījās 11. oktobrī, izrādās, ka nedēļu vēlāk tomēr ir drūmāka, nekā eksperti paredzēja un varēja tajā laikā saskatīt."
Premjers Krišjānis Kariņš, preses konferencē 20. oktobrī. (50. sekundē).
Par ko tieši brīdināja eksperti
Par to, ka situācija pasliktināsies, Veselības ministrijas eksperti brīdināja jau vasarā – un pakāpeniski viņu retorika kļuva aizvien asāka.
Ekspertu grupa, kas sadarbojusies ar valdību, 1. oktobrī publiski cēla trauksmi par draudīgo situācijas attīstību. Ekspertu grupa aicināja īsā laikā sagatavot stingrus Covid-19 ierobežojumus un valdībai tos pieņemt pēc iespējas ātrāk oktobra pirmajā nedēļā.
Epidemiologs Ņikita Trojanskis 3. oktobrī publiski ierosināja ieviest "lokdaunu", publicējot tviterī vairāku ierakstu sēriju, ar kuru aktīvi dalījās vietnes lietotāji.
Vēl tad, kad stacionāros ārstējās 551 Covid-19 pacients, viņš prognozēja, ka 1000 stacionēto Covid-19 slimnieku stacionāros būs garantēti, un šī prognozē piepildījās pēc divām nedēļām, 17. oktobrī, kad stacionāros ārstējās jau 1037 ar Covid-19 sasirgušie.
Dienu vēlāk, 4. oktobrī, vēl divas profesionālās apvienības – Ārstu biedrība un Jauno ārstu asociācija – pieprasīja valdībai spert radikālus soļus un stingri kontrolēt to izpildi, brīdinot, ka pretējā gadījumā slimnīcu resursi drīz vien būs izsmelti.
Nākamajās dienās, 5. un 7. oktobrī, tika sasauktas Krīzes vadības padomes sēdes, kurās apspriestas trīs nedēļu stingro ierobežojumu iespējas. Taču valdība tos neieviesa, nolemjot ieviest maigāku režīmu, kas ierobežotu tikai personas, kuras nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to izslimojušas.
Drīz pēc tam ekspertu grupa paziņoja, ka pārtrauc sadarbību ar valdību.
"Lokdauns" – tā ir vienīgā iespēja novērst veselības aprūpes sistēmas krahu un nodrošināt iespēju sniegt medicīnisko palīdzību, ja ir citas veselības problēmas – tā intervijā Rus.LSM.lv 13.oktobrī pauda Trojanskis. "Tas nav pareizi, ka valdība ieviesa maigākus ierobežojumus, kuru vienīgais pluss ir tas, ka cilvēki sākuši vairāk vakcinēties. [..] Bet ar to nepietiek, lai lauztu epidemioloģisko līkni," pauda Trojanskis.
Ko gribēja pateikt Kariņš
Premjers nevienu nevaino, norādīja valdības vadītāja pārstāvis Sandris Sabajevs. Pēc viņa teiktā, eksperti nebija paredzējuši, ka, ieviešot kompromisa pasākumus, kas stājās spēkā 11. oktobrī, sociālo kontaktu skaits samazināsies pavisam nebūtiski – viņi prognozējuši lielāku samazinājumu.
"Realitātē šīs prognozes nepiepildījās, un pašu eksperti to atzina, un veselības ministrs arī konstatēja šo faktu. Tur nav nekādas vainīgo meklēšanas, viņš [premjers] nevaino ekspertus," sacīja Sabajevs.
Vai tā tas ir?
Epidemiologs Ņikita Trojanskis tam piekrīt daļēji un ar atrunām:
"Kad 7. oktobrī Krīzes vadības padomē mēs prezentējām mūsu modelēšanas rezultātus, tur bija divi scenāriji. Viens no tiem – stingro ierobežojumu variants, un tieši to atbalstīja visi eksperti, ieskaitot mani. Otrs, tā saucamais "zaļā režīma" ierobežojumu variants, maigāks. Valdība toreiz pieņēma kompromisa variantu – ne pašu maigāko, bet arī ne stingro. Eksperti jau toreiz pateica – kompromisa variants nenostrādās, nepieciešami stingrie ierobežojumi. Tāpēc, no vienas puses, viņi tagad nevar teikt, ka mūsu sākotnējā rekomendācija bija neprecīza, jo mēs tieši rekomendējām tos ierobežojumus, kuri galu galā tika ieviesti pēc nedēļas," pauda Trojanskis.
Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka sociālo kontaktu mazināšanas prognoze "zaļā režīma" modelī tiešām bija pārāk optimistiska, taču ar atrunu.
"Mūsu modelis paredzēja, ka maigo pasākumu rezultātā nevakcinēto kontaktēšanās samazināsies par 25%, bet vakcinēto – par 10%. (rezultātā pēc sākotnējiem datiem, izdevās samazināt kontaktus aptuveni par 5%–10% – aut.) Taču ir svarīga nianse – mēs teicām, ka tas būs atkarīgs tajā skaitā no ierobežojumu ievērošanas kontroles. Bet kontrole – tā ir valdības atbildība. Piemēram, nodrošināt, lai visi cilvēki sabiedriskajā transportā vilktu sejas maskas. Mums vajadzēja parādīt viņiem grafiku, kas būs, ja ierobežojumus neievēros. Tad viņi ieraudzītu to, kas tagad ir," pauda epidemiologs.
Sabajevs nevarēja komentēt Rus.LSM.lv epidemiologa pausto par ierobežojumu kontroli, norādot, ka tas ir Valsts policijas, nevis premjera jautājums.
Kas tālāk?
Trojanskis prognozē – ja pašreizējā "lokdauna" nosacījumus ievēros, stacionēto Covid-19 slimnieku skaits nepārsniegs 2400–2500.
Pirmdien, 25. oktobrī, slimnīcās kopumā ārstējās 1444 cilvēki, slimnīcās diennakts laikā nonākuši vēl 162 cilvēki.
"Tiesa, ir tāds sarežģījums, ka gadījumā, ja situācija turpinās pasliktināties, varētu mainīt stacionēšanas protokolus, un tad slimnīcās Covid-19 pacientu aizņemto gultu skaita pieaugums vairs neatbildīs reālajam smagi slimo cilvēku skaita pieaugumam," atzina epidemiologs.
