Dienas ziņas

RPP pastiprināti kontrolē Covid-19 ierobežojumu ievērošanu

Dienas ziņas

Vakcinētajiem senioriem izmaksās pabalstu

Eksperti pārtrauc sadarbību ar valdību

Covid-19 ierobežojumus vērtējošā ekspertu grupa aptur sadarbību ar valdību

Akadēmiskās vides ekspertu grupa, kas nāca talkā valdībai Covid-19 ierobežojumu izvērtēšanā, pārtrauc savu darbību uz nenoteiktu laiku, jo sadarbība ar Ministru kabinetu neesot attaisnojusi ieguldītās pūles. Vienlaikus ekspertu grupa kritizēja valdības pieņemtos Covid-19 ierobežojumus kā nepietiekamus un bažās par slimnīcu pārslodzi mudināja jau tagad lemt par potenciālo rīcību varbūtējā krīzes eskalācijas gadījumā.

ĪSUMĀ:

  • Akadēmiskās vides ekspertu grupa uz nenoteiktu laiku pārtraukusi sadarbību ar valdību.
  • Iemesls – grupas sadarbības modelis ar MK nav attaisnojis ieguldītās pūles.
  • Grupas pārstāvji: pēc būtības neviens skaidrs jautājums, ko eksperti varētu atbildēt, neesot noformulēts.
  • Premjers: jebkurš eksperts nāk ar saviem ieteikumiem, tomēr gala lēmumus pieņem valdība.

Ekspertu grupas dalībnieki:

  • Ģirts Briģis,
  • Elīna Dimiņa,
  • Anda Ķīvīte-Urtāne,
  • Ludmila Vīksna,
  • Ivars Austers,
  • Klāvs Sedlenieks,
  • Inta Mieriņa,
  • Inese Šūpule,
  • Ingūna Elere,
  • Zigurds Zaķis,
  • Andris Šuvajevs,
  • Baiba Bela,
  • Baiba Martinsone,
  • Feliciāna Rajevska,
  • Ņikita Bezborodovs,
  • Mārtiņš Āboliņš,
  • Gundars Bērziņš,
  • Kārlis Vilerts.

Tā ekspertu grupas vārdā paziņojumā medijiem informēja asociētais profesors Klāvs Sedlenieks.

Akadēmiskās vides ekspertu grupa tika izveidota pēc Pārresoru koordinācijas centra ieteikuma un tam sekojoša Ministru prezidenta biroja uzdevuma šā gada martā. Grupa darbojās uz brīvprātīgas un neatalgotas līdzdalības principa, un tās mērķis bija sniegt atbalstu Ministru kabinetam lēmumu pieņemšanas procesā, izvērtējot ar Covid-19 saistītos topošos lēmumus.

Ekspertu grupa vērtēja Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupas sagatavotos valdības rīcības scenārijus, tai skaitā novērtējot šo scenāriju ietekmi uz SARS-CoV-2 vīrusa izplatību, sabiedrības uzvedību, kā arī sekas sabiedrībai un tautsaimniecībai. Grupas uzdevumos neietilpa specifisku jaunu risinājumu ierosināšana.

Ekspertu grupas skatījumā sadarbības modelis ar Ministru kabinetu nav bijis optimāls.

Proti, sadarbība izvērsās tā, ka grupa nevis palīdz valdībai pieņemt informētu lēmumu, bet ekspertu paustie viedokļi paši kļūst par politiskā procesa sastāvdaļu.

“Nav bijusi vēlme no valdības pēc mūsu ekspertīzes, un mūsu loma bija oponēt valdībai tajos lēmumos, kurus viņi pieņem. Sadarbībai būtu jābalstās tādā modelī, kur valdība uzdod jautājumus, bet mēs sakām – tam būtu jābūt šādi,” LTV skaidroja Sedlenieks.

Tāpēc ekspertu grupa uzskata, ka pašlaik ir pamatoti tās darbību apturēt uz nenoteiktu laiku. Vienlaikus ekspertu grupa neizslēdz turpmākas sadarbības iespēju, uz savu zināšanu bāzes izvērtējot valdībai būtiskus jautājumus, ja tādi tiktu formulēti.

Ģirts BriģisLatvijas Radio

Diskusijas par lietderību tikties un pārrunāt epidemioloģijas lietas bijušas arī iepriekš, taču punktu pielika pagājušajā nedēļā valdības pieņemtie lēmumi. Tā Latvijas Radio atzina viens no darba grupas pārstāvjiem, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

Premjers: jāatrod līdzsvars

Komentējot ekspertu grupas lēmumu apturēt darbību, premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) pateicās ekspertiem par sadarbību. “Eksperti pieaicināti un sniedz savu viedokli. Un tad valdība ņem vērā pilnībā, daļēji vai nemaz.

Šajā gadījumā mūsu lēmums lielā mērā pamatā ir ekspertu izstrādātais, tikai varbūt ne katrā atsevišķā punktā.

Jo ir eksperti, kas saistās tieši ar saslimšanu, un tad ir citi eksperti, kas runā par socioloģiskiem procesiem valstī. Man kā valdības vadītājam jāatrod līdzsvars starp visām vajadzībām,” sacīja Kariņš.

Viņš arī sacīja, ka ekspertu ieteikumi būtu derīgāki un iedarbīgāki, ja tie būtu iestrādāti lēmumu sagatavošanas procesā, nevis tikai zināmi lēmumu pieņemšanas brīdī. 

Joprojām gan turpina darboties Valsts kancelejas direktora vadītā Operatīvās vadības grupa, kas risina ar Covid-19 ierobežošanu saistītus jautājumus.

Filips RajevskisLatvijas Radio

Tikmēr politologs, PR aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis komentēja, ka jebkuram ekspertam, kas metas tādā lietā kā politiķu konsultēšana, ir jāatceras, ka eksperti dod tikai padomus, bet lēmumus pieņem un par tiem atbildību uzņemas politiķi. Viņaprāt, ekspertu laiks nav iztērēts veltīgi, jo politiķi pieņēmuši politiskus lēmums.

Aicina gatavoties krīzes eskalācijai 

Vienlaikus eksperti paziņojumā norādīja uz pašreizējā Covid-19 krīzes posma nopietnību un darbībām, kuras varētu mazināt negatīvās sekas. Ekspertu grupa Ministru kabinetu jau jūnija beigās brīdināja, ka pie zemā vakcinēto iedzīvotāju īpatsvara un aktivitātēm iekštelpās ir iespējams būtisks un straujš Covid-19 izplatības pieaugums.

Pašlaik šis scenārijs piepildās pilnībā. Tādēļ, pieaugot Covid-19 slimnieku pieplūdumam slimnīcās, 1. oktobrī eksperti publiski cēla trauksmi par draudīgo situācijas attīstību. Ekspertu grupa aicināja īsā laikā sagatavot stingrus Covid-19 izplatību ierobežojumus un valdībai tos pieņemt pēc iespējas ātrāk oktobra pirmajā nedēļā.

Dokumenti

Akadēmiskās vides ekspertu grupas paziņojums par savas darbības apturēšanu.pdf

Lejuplādēt

82.31 KB

Dažas dienas vēlāk – 5. un 7. oktobrī – Krīzes vadības padomes sēdē informēja par sagatavoto ārkārtējās situācijas ieviešanas scenāriju, kas paredzēja stingrus ierobežojumus uz trijām nedēļām visiem valsts iedzīvotājiem, lai īstermiņā ierobežotu kontaktu biežumu un līdz ar to kontrolētu Covid-19 izplatīšanos, novērstu slimnīcu pārslodzi un nāves gadījumu skaita pieaugumu. Ekspertu grupa atbalstīja šo scenāriju ar nelieliem ieteikumiem.

Taču Ministru kabinets lēma par mazāk stingriem ierobežojumiem, vienlaikus būtiskus ierobežojumus nosakot tikai tiem iedzīvotājiem, kuri nav vakcinējušies pret Covid-19 vai nav to pārslimojuši.

Ekspertu grupa pauda nopietnas bažas par to, ka plānotā rīcība nenovērsīs slimnīcu pārslodzi. Tāpēc valdībai jau tagad būtu jālemj par potenciālo rīcību varbūtējā krīzes eskalācijas gadījumā

un jāinformē sabiedrība par šo lēmumu.

Savukārt premjers norādīja, ka valdība izeju no Covid-19 krīzes redz caur vakcināciju pret slimību. “Mēs visu laiku esam turējušies pie vienas galvenās stratēģijas, no kā mēs nenovirzīsimies: lai izietu no krīzes, mums visiem ir jāvakcinējas,” piebilda Kariņš.

KONTEKSTS:

Covid-19 slimnieku skaits, kas ārstējas slimnīcās, oktobra sākumā pārsniedzis pustūkstoti. Bet jaunu inficēšanās gadījumu skaits pēdējās dienās ir virs 1000.

Valsts operatīvā medicīniskā komisija 1. oktobrī veselības nozarē izsludināja paaugstinātas gatavības stāvokli. Tas skar gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), gan paredz, ka slimnīcas nepieciešamības gadījumā var pārplānot plānveida stacionāro un dienas stacionāra pakalpojumu sniegšanu.

Līdz šim Latvijā pret Covid-19 pilnībā vakcinēti ir 45% iedzīvotāju, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt