Latvijā viens no zināmākajiem ir Jānis Pļaviņš. Viņš, piemēram, pārdod ūdeni, kam nepamatoti piedēvē maģiskas spējas. Sazvērestības teorijas izplata festivālā, uz kuru biļetes cena ir 20 eiro. Pļaviņš piedalās arī seminārā, kur divu dienu dalība maksā 90 eiro. Tajā sola stāstīt par sejas maskām un atklāt, vai šobrīd ir epidēmija. Par šīm tēmām Pļaviņš internetā regulāri izplata melus.
Abos pasākumos runātāja ir arī Kristīna Duņeca, kas veido pret vakcināciju vērstu "Facebook" lapu. Šogad lapas saturu papildināja nepatiesa informācija par Covid-19 un auditorija krietni auga. Paralēli tam Duņeca cenšas nopelnīt, tirgojot telefona maciņus, kas pasargāšot no radiācijas.
Fragments no kāda viņas ieraksta "Facebook": "Kad pirmoreiz iegāju savā jaunajā īres dzīvoklī, sajutos kā gāzes kamerā. Tikai tā nebija gāze, kas smacēja, bet augstfrekvences starojums." Par īpašo maciņu, kas no starojuma pasargāšot, tirgotāja prasa 25 eiro.
Pasaules Veselības organizācija gan norāda – nav pierādījumu, ka starojums no elektroierīcēm radītu veselības problēmas. Arī Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš stāsta – ja maciņš tiešām spētu bloķēt starojumu, telefons nedarbotos: "Radio vilni jau mēs arī varam izolēt, bet tad nedzirdam radio."
Taču kā ir kaimiņos? Tur dezinformācijas bizness attīstās straujāk.
Dezinformācija Igaunijā
Igaunijā populārākajai dezinformācijas lapai seko 70 tūkstoši cilvēku. Salīdzinājumam – lielākais laikraksts "Postimees" piesaista 160 tūkstošus. Dezinformācijas lapā iepriekš kāds harismātisks igauņu pāris publicēja dzīvesstila un pašārstēšanās padomus. Šogad parādījās dezinformācija par Covid-19 un auditorija pieauga. Viņi izdod arī koronavīrusam veltītu žurnālu. Tajā apgalvo, ka Covid-19 esot lielākā krāpšana vēsturē.
Žurnāls tiešām populārs, tā stāsta igauņu portāla "Delfi" faktu pārbaudītāja Helīsa Nemsicveridze. "Žurnālu izplatīja visos kioskos un lielākajos veikalos. Tas nav kaut kas margināls kaut kur internetā. Žurnāls bija acu priekšā katru reizi, kad ieej lielveikalā," pastāstīja Nemsicveridze.
Aktīva Igaunijā ir arī kopiena, kas protestē pret mobilo sakaru tīklu 5G. "Facebook" lietotāji grupās tirgo dārgus piekariņus un ierīces, kas it kā sargā no elektroierīču starojuma. To cena var būt pat tūkstoš eiro. Var nopirkt pat burvju nūjiņu, kura cilvēkam it kā varot nosūtīt pozitīvu enerģiju un dziedināt kaites. Par to jāmaksā līdz pat pieciem tūkstošiem eiro.
Kā ir Lietuvā?
Lietuvā viens no galvenajiem viltus ziņu izplatītājiem video blogos stāsta, kāpēc neesot jānēsā maskas un kāpēc Covid-19 testi esot kaitīgi. Izplatot melus, viņš mēģina arī nopelnīt.
"Savās lapās viņš runā par homeopātiju, ka vakcīnas nav vajadzīgas, ka imūnsistēmu var stiprināt, ēdot riekstus, sēklas un citas lietas, ko viņš pats tirgo," pastāstīja Lietuvas "Delfi" faktu pārbaudītāja Aiste Meidute.
Tātad visās trīs Baltijas valstīs tiem, kas audzē auditoriju ar meliem un kūdīšanu, ir arī savtīgas intereses.
To vērts zināt, sociālajos medijos redzot kārtējo aicinājumu neievērot drošības pasākumus, jo Covid-19 neesot bīstams.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība 6. novembrī nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim un kuras laikā būs jauni stingrāki ierobežojumi.
