Desmit iemeslu, kāpēc Covid-19 nav «vienkārši gripa»

Kopš sākās pandēmija, kas apgriezusi visu kājām gaisā, pagājuši vairāk nekā deviņi mēneši. Tomēr arī šodien, kad ar Covid-19 inficējušies 42 miljoni cilvēku, bet 1,1 miljons cilvēku miruši, ir daudz tādu, kuri vai nu vispār noliedz šīs slimības pastāvēšanu, vai arī apgalvo, ka tā nav briesmīgāka par gripu. Tomēr tā tas nav.

ĪSUMĀ

1. Covid-19 ir jauna un salīdzinājumā ar gripu daudz mazāk izpētīta slimība.  Gripa tiek pētīta jau gandrīz 90 gadu. Covid-19 ir pazīstams nedaudz vairāk kā deviņus mēnešus. Ar Covid-19 cilvēce sastapās mazāk nekā pirms gada. ► Sīkāk
2. Pret Covid-19, atšķirībā no gripas, nav zāļu. Gripas gadījumā ārsts var noteikt lietot preparātus, kuru efektivitāte pārbaudīta daudzu gadu praksē. Neviens apgalvojums, ka “zāles pret Covid-19 ir atklātas”, pagaidām nav apstiprinājies. ► Sīkāk
3. Pret Covid-19, atšķirībā no gripas, pagaidām nav vakcīnas, kas būtu izturējusi visas nepieciešamās drošības un iedarbīguma pārbaudes. Gandrīz simt gadu laikā zinātniekiem izdevies radīt iedarbīgas vakcīnas pret gripu, kas nerada blaknes, atrisinot arī vienu no galvenajām problēmām, kas ir saistīta ar to, ka gripas vīruss bieži un būtiski mutē. Tikpat pārbaudītu vakcīnu pret Covid-19 nav. Krievija un Ķīna ir sākušas potēšanas kampaņas, izmantojot pašu mājās izstrādātas vakcīnas, tomēr Rietumos vakcīnas parādīsies labākajā gadījumā ziemā, bet iedzīvotājus tās sasniegs vēl vēlāk. ► Sīkāk

4. Covid-19 bezsimptomu izplatīšanās dēļ ir viltīgāka un bīstamāka par gripu. Gripas un Covid-19 simptomi ir līdzīgi, tomēr gripai tie parādās ne vēlāk kā dažu dienu laikā, savukārt Covid-19 gadījumā periods, kad cilvēks ir inficēts, bet pats neko nejūt, ir līdz divām nedēļām. Gadījumi, kad notikusi inficēšanos no vīrusa nēsātājiem, kuriem nav simptomu, aprakstīti zinātniskās publikācijās. ► Sīkāk

5. Atšķirībā no Covid-19, gripas epidēmija neizraisa veselības aprūpes sistēmu sabrukumu un nav jāievieš stingri vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi valsts mērogā. Covid-19 izplatās neticami ātri. Vienlaicīga daudzu cilvēku inficēšanās rada nebijušu slodzi medicīnas iestādēm. ► Sīkāk

6. Salīdzinot ar gripu, ar Covid-19 cilvēki mirst daudz biežāk. Gripa katru gadu pasaulē laupa dzīvību apmēram 650 tūkstošiem cilvēku. Covid-19 desmit mēnešu laikā kļuvis par vairāk kā 1,1 miljona cilvēku nāves cēloni. ► Sīkāk
7. Spēcīgai imunitātei Covid-19 gadījumā var būt negatīvas sekas. Dažu cilvēku imūnsistēma uz jauno koronavīrusu reaģē pārlieku spēcīgi, un tas izraisa stipru iekaisumu un plaušu, nieru, aknu un citu orgānu bojājumus. ► Sīkāk

8. Sarežģījumi Covid-19 gadījumā var būt smagāki un ilgstošāki. No tiem cieš ne tikai pacienti no klasiskajām riska grupām. Kādā pētījumā tika konstatēts, ka 70 procentiem pacientu grupā, kurā vidējais vecums bija 44 gadi, viena vai vairāku dzīvībai svarīgu orgānu funkcijas bija traucētas arī četrus mēnešus pēc Covid-19 simptomu parādīšanās. ► Sīkāk

9. Atšķirībā no gripas, Covid-19 nav sezonāla rakstura. Gripas sеzona parasti sākas vēlā rudenī un beidzas pavasarī. Covid-19 izplatībā vasarā nedaudz palēninājās, bet neapstājās. ►Sīkāk
10. Atšķirībā no Covid-19, nav tikpat kā neviena, kas noliegtu gripas pastāvēšanu. Sīkāk

1. Covid-19 ir jauna un salīdzinājumā ar gripu daudz mazāk izpētīta slimība

Cilvēka gripas vīrusu 1933. gadā atklāja britu virusologi Vilsons Smits, Kristofers Endrjūss un Patriks Leidlovs. Tādējādi gripa kā atsevišķa slimība tiek pētīta jau gandrīz 90 gadu, un šajā laikā zinātniekiem izdevies izstrādāt efektīvas ārstēšanas un profilakses metodes.

Covid-19 oficiāli ir tikai nedaudz vairāk par deviņiem mēnešiem. Saslimšanu izraisa jaunais koronavīruss SARS-CoV-2, kurš iepriekš nebija konstatēts. Tieši ar to, ka šis vīruss ir jauns, skaidrojami atšķirīgie dati par daudzām svarīgām Covid-19 īpatnībām, tostarp izplatīšanās un pārneses mehānismu.

Zinātniekiem pagaidām bijis ļoti maz laika izpētīt jauno un bīstamo slimību. Iegūstot jaunu informāciju, priekšstati par Covid-19 droši vien mainīsies, un tas radīs izmaiņas ārstēšanas metožu un pretepidemioloģisko pasākumu izstrādāšanā.

Atgriezties uz sākumu

2. Pret Covid-19, atšķirībā no gripas, nav zāļu

Gripas gadījumā ārsts var noteikt lietot recepšu antivīrusa preparātus (oseltamivīru, amantadīnu un citus), kuru iedarbīgums pierādīts kontrolētos izmēģinājumos. Uz jautājumu “Vai Covid-19 iespējams ārstēt?” Pasaules Veselības organizācija (PVO) sniedz “psihoterapeitisku” atbildi: “Zinātnieki visā pasaulē strādā, lai atrastu un radītu Covid-19 ārstēšanas metodes.” Dažādās valstīs ārsti izmēģina dažādus eksperimentālos protokolus, bet pašlaik universālu efektīvu zāļu pret šo slimību nav.

Kā atbalsta terapija smagi slimajiem tiek dots skābeklis, pacientus kritiskā stāvoklī elpina ar plaušu mākslīgās ventilācijas aparātiem. Tiek pētītas tradicionālās ķīniešu medicīnas metodes, kuras demonstrējušas zināmu iedarbīgumu epidēmijas sākotnējā uzliesmojumā Ķīnā. Tāpat tiek pētīta terapija, izmantojot antivielas, kas ņemtas no Covid-19 izslimojušo asinīm.

Kopš gada sākuma regulāri tika saņemtas ziņas, ka tās vai citas zāles, kas bijušas iedarbīgas pret citām slimībām, šķitušas daudzsološas arī Covid-19 ārstēšanā. Piemēram, zināmas cerības tika saistītas ar pretmalārijas preparātu hlorohīnu, zālēm pret Ebolas vīrusslimību remdesivīru, beta interferonu (pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību) un pat zālēm pret grēmām famotidīnu.

Vietnē “MedRxiv”, kurā tiek ievietoti zinātniskie darbi, pirms tos izskatījuši recenzenti,  publicēti provizoriskie rezultāti pasaulē lielākajam pētījumam par to, cik efektīva ir četru medikamentu izmantošana Covid-19 ārstēšanā, un šie rezultāti nav iepriecinoši. Projektā “Solidarity”  piedalījās 400 slimnīcu un 11 tūkstoši pacientu no dažādām valstīm, tika pētīta remdesivīra, beta interferona, hidroksihlorohīna, kā arī ritonavīra apvienojumā ar lopinavīru (šis medikamentu savienojums tiek lietots HIV ārstēšanā) izmantošana.  Pētījuma gaitā neviens no šiem preparātiem nespēja būtiski samazināt mirstību starp Covid-19 pacientiem, konstatē zinātniskais žurnāls “Science”. Tā nu “tabletes pret Covid-19” mums vēl nav.

Atgriezties uz sākumu

3. Pret Covid-19, atšķirībā no gripas, pagaidām nav vakcīnas, kas būtu izturējusi visas nepieciešamās drošības un iedarbīguma pārbaudes

Vakcīnas pret gripu sāka izstrādāt pagājušā gadsimta 30. gados, gandrīz tūlīt pēc šīs slimības vīrusa atklāšanas. Gandrīz simt gados zinātniekiem izdevies radīt iedarbīgas un drošās vakcīnas, kā arī atrisināt vienu no galvenajām problēmām, kas saistītas ar to, ka gripas vīruss bieži un būtiski mutē. Vakcīnas sastāvs jaunajai sezonai tiek noteikts, pamatojoties uz visbiežāk sastopamajiem celmiem, kas noskaidroti iepriekšējā sezonā PVO īstenotās nepārtrauktās novērošanas gaitā. Pašlaik zinātnieku prioritārais uzdevums ir radīt universālu vakcīnu, kas aizsargā pret visiem gripas vīrusa celmiem.

Patlaban izstrādes stadijā ir vairāk nekā 250 potenciālo vakcīnu pret Covid-19. Vienu no vakcīnām, kurai veikti izmēģinājumi ar cilvēkiem, Krievijā izstrādāto “Sputņik V”, 11. augustā atļāva izmantot Krievijas regulators. Šo vakcīnu kopīgi izstrādājuši Krievijas Veselības ministrijas Nikolaja Gamalejas epidemioloģijas un mikrobioloģijas nacionālais zinātniski pētnieciskais centrs un Krievijas Aizsardzības ministrijas mikrobioloģijas zinātniski pētnieciskais institūts, kas pazīstams arī kā 48. centrālais zinātniski pētnieciskais institūts.  Oktobra vidū tika reģistrēta otrā Krievijas vakcīna pret Covid-19 “EpiVakKorona”, kuru izstrādājis Krievijas federālā patērētāju tiesību un cilvēku labklājības uzraudzības dienesta “Rospotrebnadzor” virusoloģijas un biotehnoloģijas zinātniskais centrs “Vektor” Novosibirskā.  Savukārt Ķīnas kompānija “Sinovac” izstrādājusi vakcīnu “CoronaVac”, kas Ķīnā apstiprināta izmantošanai ārkārtējām vajadzībām īpaša riska grupām. Tomēr Rietumu  speciālisti un uzraudzības institūcijas pauž skeptisku attieksmi par Krievijas un Ķīnas vakcīnām, un to izmantošana Rietumos pagaidām nav paredzēta.

ASV farmācijas kompānija “Johnson & Johnson” šomēnes paziņoja, ka aptur savas eksperimentālās vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumus, jo vienam no cilvēkiem, kas piedalījās izmēģinājumos, radusies nevēlama blakne. Arī Zviedrijas un Lielbritānijas kompānija “Astra Zeneca” septembra sākumā īslaicīgi pārtrauca vakcīnas pret Covid-19 klīnisko izmēģinājumu trešo posmu, jo vienam no izmēģinājumu dalībniekiem parādījās neizskaidrojami neiroloģiskie simptomi.

Vakcīnām jābūt iedarbīgām un drošām, to izstrādāšanai dažkārt vajadzīgi gadu desmiti. Ņemot vērā, ka situācija saistībā ar Covid-19 ir ārkārtēja, zinātnieki vēl pandēmijas pašā sākumā kā visoptimistiskāko termiņu minēja 12–18 mēnešus. Tādējādi, pat ja notikumu gaita būs ļoti labvēlīga, pirmā vakcīna Rietumos varētu tikt sertificēta ne agrāk kā ap gadumiju.

Tomēr šī vakcīna ne tikai jārada, bet arī jāsaražo milzīgā daudzumā un ātri jāizplata, bet, lai to izdarītu, būs jārisina īpaši sarežģīti liela mēroga ražošanas un loģistikas uzdevumi.

Pašlaik apmēram trīs miljardi cilvēku no 7,8 miljardiem pasaules iedzīvotāju mīt valstīs ar nepietiekami attīstītu piegāžu infrastruktūru, kas piemērota stingram temperatūras režīmam, kāds vajadzīgs vakcīnu glabāšanai (dažiem prototipiem nepieciešama temperatūra, zemāka par mīnus 40 grādiem). Šādos apstākļos vakcinēšanas kampaņas pret Covid-19 šajās valstīs praktiski nav īstenojamas.

Atgriezties uz sākumu

4. Covid-19 bezsimptomu izplatīšanās dēļ ir viltīgāka un bīstamāka par gripu

Gripas un Covid-19 simptomi ir līdzīgi – paaugstināta temperatūra, klepus, apgrūtināta elpošana, aizlikts deguns, kakla un muskuļu sāpes, galvassāpes, nelabums. Pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu bieži vērojams garšas un ožas zudums.

Tomēr gripas simptomi parādās, vēlākais, četras dienas pēc inficēšanās. Covid-19 gadījumā šis laiks ir līdz 14 dienām. Tātad vīrusa nēsātājs divas nedēļas var nezināt par to, ka ir inficējies, un visu laiku inficēt apkārtējos. Simptomi var neparādīties vispār, un cilvēks izslimos, to pat nepamanījis.

Par jaunā koronavīrusa bezsimptomu izplatīšanās mehānismu un mērogu vēl joprojām nav īstas skaidrības. Pētījumiem ir pretrunīgi rezultāti. Pat vērtējums, cik lielam īpatsvaram vīrusa nēsātāju nav izteiktu simptomu, pandēmijas deviņos mēnešos ir mainījies.

Martā PVO sniedza šādus datus (.pdf): līdz 80% inficēšanās ar Covid-19 gadījumu norit vieglā vai bezsimptomu formā. Nesen veikts plašs britu pētījums parādīja, ka no aprīļa beigām līdz jūnija beigām 86% cilvēku, kam bija pozitīvas Covid-19 analīzes, brīdī, kad tika ņemti paraugi analīzēm, nebija simptomu (tas nenozīmē, ka saslimšanas pazīmes neizpaudās dažas dienas pēc paraugu nodošanas).

Masveida testēšana Islandē parādīja, ka martā 50% Covid-19 gadījumu valstī bija bez simptomiem. Jūnijā ASV pētniecības centra “Scripps Research” speciālisti aplēsa, ka apmēram 40-45% cilvēku, kas inficējušies ar jauno koronavīrusu, visticamāk, simptomu nebūs. Tomēr jauns Bernes Universitātes zinātnieku pētījums, kura rezultāti tika publicēti septembra beigās, liecināja, ka bezsimptomu gadījumu īpatsvars nepārsniedz 20%. (Arī Latvijas rādītājs nepārsniedz 20%.)

Gadījumi, kad koronavīrusu nodod bezsimptomu nēsātāji, tika fiksēti pētījumos Ķīnā. Pēc PVO datiem par jūniju, vīrusa nodošana no bezsimptomu nēsātāja ir mazāk iespējama nekā no tāda nēsātāja, kam ir simptomi. Turklāt PVO atzīst, ka bezsimptomu nodošanu ir sarežģīti izsekot un novērtēt gadījumu skaita ziņā, un aicina turpināt pētījumus.

Atgriezties uz sākumu

5. Atšķirībā no Covid-19, gripas epidēmija neizraisa veselības aprūpes sistēmu sabrukumu un nav jāievieš stingri vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi valsts mērogā.

Neskaitot “spāņu gripas” pandēmiju, kas sākās 1918. gadā, neviens gripas vilnis vēl nav izraisījis būtiskus traucējumus veselības aprūpes sistēmās daudzās pasaules valstīs.

Covid-19 izplatās neticami ātri – jaunatklāto gadījumu skaita pieaugums diennaktī, piemēram, Austrālijā, sasniedza 20%, bet ASV – gandrīz 50%. Liela skaita cilvēku vienlaicīga inficēšanās rada nebijušu slodzi medicīnas iestādēm. Epidēmijas maksimumā pavasarī slimnīcu gultu, personāla un aprīkojuma trūka arī turīgākajās un attīstītākajās Rietumvalstīs.

Pēc PVO sākotnējām aplēsēm (.pdf),līdz 15% Covid-19 gadījumu norit smagi un saslimušajiem vajadzīga hospitalizācija, bet 5% nepieciešama intensīvā terapija un plaušu ventilācija.

No epidēmijas īpaši smagi cietušajā Itālijā marta sākumā tika publicētas ētikas rekomendācijas (.pdf) krīzes situācijai. Faktiski ārstiem tika ierosināts medicīniski šķirot slimniekus (tā ir viena no katastrofu medicīnas doktrīnām) gadījumos, kad nav iespējas sniegt palīdzību visiem, glābjot vispirms gados jaunākus un spēcīgākus pacientus, kuriem ir labākas iespējas izdzīvot. (Analoģiskas rekomendācijas pieņemtas arī Latvijā.)

Tā kā koronavīruss izplatās ātri un mirstība ar Covid-19 ir relatīvi augsta, tika ieviesti stingri vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, tostarp daudzas valstis slēdza robežas un noteica komandantstundu. Pat 2009. gadā, kad plosījās “cūku gripas” pandēmija, kas, pēc dažādām aplēsēm, prasīja no 150 līdz 570 tūkstošu cilvēku dzīvību, netika īstenoti tik stingri pasākumi.

Atgriezties uz sākumu

6. Salīdzinot ar gripu, ar Covid-19 cilvēki mirst daudz biežāk

Pēc PVO datiem, ik gadu līdz 650 tūkstoši cilvēku mirst ar elpošanas ceļu slimībām, kas saistītas ar sezonālo gripu.

2020. gads vēl nav beidzies, bet Covid-19 jau laupījis dzīvību vairāk nekā 1,1 miljonam cilvēku.

Kā liecina jauni dati par mirstību ASV, no 2020. gada 1. marta līdz 1. augustam par 20% pārsniegts  prognozējamo nāves gadījumu skaits (Ņujorkas štatā pieaugums bija 65%). 67% “neplānoto” nāves gadījumu cēlonis bija Covid-19.

Atgriezties uz sākumu

7. Spēcīgai imunitātei Covid-19 gadījumā var būt negatīvas sekas

Pieņemts uzskatīt, un tam piekrīt arī ārsti, ka spēcīga imūnsistēma palīdz cīnīties ar infekcijām, tostarp ar gripu.

Pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu imūnreakcija dažādiem cilvēkiem var būt dažāda, un tā ir atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp no vecuma. Dažu cilvēku imūnsistēma reaģē uz vīrusu pārmērīgi spēcīgi, izraisot spēcīgu iekaisumu un šķidruma uzkrāšanos, un tas var bloķēt elpošanas ceļus un radīt bojājumus nierēm, aknām un citiem orgāniem. Tāda ekstrēma organisma reakcija var novest pie letāla iznākuma, tāpēc ārsti nepieciešamības gadījumā to mēģina pavājināt, tostarp nosakot pacientam lietot imūnsupresorus – medikamentus, kas nomāc imūnsistēmu.

Atgriezties uz sākumu

8. Sarežģījumi Covid-19 gadījumā var būt smagāki un ilgstošāki

Gripas un Covid-19 izraisīto komplikāciju saraksts ir līdzīgs: smagas slimības gaitas gadījumā, īpaši pacientiem no riska grupām (vecums, hroniskas saslimšanas), var attīstīties pneimonija, akūts respiratorā distresa sindroms (strauji attīstās elpošanas nepietiekamība, kuru izraisa plaušu iekaisums), sepse, insults un infarkts, nieru nepietiekamība, otrreizējās bakteriālās infekcijas.

Smagos Covid-19 gadījumos sarežģījumi var būt daudzu orgānu bojājumi, un sekas var būt nopietnas un ilgstošās, tostarp – rētaudu veidošanās plaušās, nieru mazspēja, sirds muskuļa iekaisums, asinsvadu aizsērēšana, aritmija, aknu bojājumi, kognitīvie traucējumi, ilgstoši ožas kropļojumi, psihozes, centrālās nervu sistēmas patoloģija.

Vēl satraucošāk ir tas, ka patoloģiskās izmaiņas organismā var notikt arī gados jaunākiem pacientiem, kuri netiek uzskatīti par piederīgiem riska grupām. Novērojot grupu Covid-19  slimnieku, kuru vidējais vecums bija 44 gadi, tika konstatēts (.pdf), ka četrus mēnešus pēc pirmo simptomu parādīšanās 70% šo pacientu bija viena vai vairāku dzīvībai svarīgu orgānu funkciju traucējumi.

Atgriezties uz sākumu

9. Atšķirībā no gripas  Covid-19 nav sezonāla rakstura

Gripas sezona parasti sākas vēlā rudenī, beidzas pavasarī, un gripas izplatīšanās tiek rūpīgi novērota.

Pavasarī veikts pētījums liecina, ka auksta vide var būt papildu riska faktors, kas veicina jaunā koronavīrusa izplatīšanos. Tomēr cerības, ka vasaras saulē Covid-19 izzudīs, nepiepildījās – pandēmija nebeidzās un turpinājās visā pasaulē arī siltajos mēnešos.

Atgriezties uz sākumu

10. Atšķirībā no Covid-19, nav tikpat kā neviena, kas noliegtu gripas pastāvēšanu

Ap gripu nav sazvērestības teoriju, gripas epidēmijas netiek skaidrotas ar Bila Geitsa un Džordža Sorosa “tīkojumiem”, “slepeno varu”, “globālo valdību” vai reptiloīdiem. Un droši vien neviena slimība pasaules vēsturē nav bijusi tik politizēta kā Covid-19.

Atgriezties uz sākumu

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt