Sadaļas Sadaļas

«Re:Baltica» pēta – biežākās inficēšanās vietas, brīvprātīgā vakcinācija, senlietu glabāšana

Cik precīzi var noteikt, kurās vietās cilvēki visbiežāk inficējas ar Covid-19? Vai ticēt baumām, ka vakcinācija varētu notikt piespiedu kārtā, bet tie, kas nepiekritīs, saskarsies ar dažādām sankcijām? Un kāpēc portāls NRA izplata maldinošu informāciju, ka turpmāk varēs sodīt katru, kam mājās atrodas kāda sena lieta? To skaidroja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā "Re:Check".

«Re:Baltica» pēta – biežākās inficēšanās vietas, brīvprātīgā vakcinācija, senlietu glabāšanaSabīne Bērziņa

Inficēšanās vietas

Vairākas nedēļas valdībā ministri strīdas par to, mīkstināt vai – gluži pretēji – pastiprināt ierobežojumus. Tie, kas aizstāv tā saukto ekonomikas atvēršanu, pārmet epidemiologiem informācijas trūkumu. Neesot zināms, kur tieši cilvēki inficējas un kuri ierobežojumi strādā.

"Pandēmijas novērotājiem ir jābūt precīzākiem un jāskatās, ka – jā, nevis Rīgā pandēmija ir pieaugusi, bet nākusi no šī antikvariāta, no šīs konditorejas, no šī veikala, skolas. Un tad zinām, ko aizslēgt," tā februāra beigās sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!"). Taču – vai to vispār ir iespējams noteikt?

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) valdību regulāri iepazīstina ar biežākajām inficēšanās vietām. Taču tās zināmas mazāk nekā pusē visu atklāto gadījumu.

SPKC pārstāve Ilze Arāja norādīja, ka inficēšanās var būt notikusi līdz pat divām nedēļām pirms simptomu parādīšanās, tāpēc bieži vien grūti noteikt precīzu vietu un laiku.

"Šis laiks ir pietiekoši garš, tas ir viens, kas jāņem vērā. Otrs ir, ka šobrīd jau mēs nedzīvojam nulles risku sabiedrībā un tie riski mums visiem sastapties ar vīrusu ir paaugstināti," skaidroja Arāja.

Cilvēki nevar pastāstīt un, kā Arāja atzīst, reizēm arī negrib stāstīt, kur bijuši.

"Ir jau kaut kādi gadījumi, kur epidemiologs redz, – varbūt neiet slimnieka stāstā kaut kādas lietas kopā pret to, kad ir parādījušies simptomi, ko ir darījis, kaut kādas lietas jau redz caur šo sarunu, kas tiek veikta," klāstīja SPKC pārstāve.

Tā nav Latvijas epidemiologu neizdarība. Novembra beigās medijs "The Wall Street Journal" apkopoja, ka Vācijā, Austrijā, Itālijā un Francijā nav zināms par inficēšanās vietu līdz pat 80% gadījumu. No zināmajiem gadījumiem Latvijā vairāk nekā puse ir mājas. Tam seko darbs. Būtiski mazāk inficējušies izglītības un ārstniecības iestādēs, pansionātos.

Vistuvāk atbildei uz jautājumu, kur ir lielākais risks inficēties ārpus mājas, iespējams, izdevies nonākt Stenfordas Universitātes pētniekiem. Viņi analizēja teju 100 miljonu cilvēku tālruņa atrašanās vietas datus – kur viņi dodas, cik ilgi tur uzturas un cik pārpildīta ir attiecīgā vieta. To izmantoja, lai modelētu, kā vīruss izplatās desmit lielās ASV pilsētās.  Secināts, ka visriskantākais ir ilgstošs kontakts slēgtās telpās – restorānos ar apkalpošanu pie galdiņa, sporta centros, kafejnīcās.

Tikmēr Latvijas valdībā izskan, ka trūkst arī informācijas par ierobežojumu efektivitāti. To uzsvēra, piemēram, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).

"Mēs neesam saņēmuši no ekspertiem izvērtējumu par konkrētiem piedāvājumiem, kā šis konkrētais lēmuma projekts ietekmēs Covid situāciju uz vienu vai uz otru pusi," paziņoja Linkaits.

Arī to prognozēt ir grūti. Novembra vidū akadēmiskajā žurnāla "Nature" publicēts pētījums, kur analizēta daudzu valstu ieviesto pasākumu efektivitāte.

Par iedarbīgākajiem atzīti liegumi pulcēties mazās grupās, izglītības iestāžu slēgšana, robežšķērsošanas un pārvietošanās ierobežojumi. Savukārt vismazāko ietekmi uz izplatību atstāja virsmu dezinficēšana, arī veselības pārbaudes lidostās.

Baumas, ka vakcinēšana notiek piespiedu kārtā

Sociālajos medijos ik pa laikam izplatās aicinājumi nepieļaut piespiedu vakcinēšanu. Tas nemainās, pat neraugoties uz veselības ministra un arī premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") publiskajiem paziņojumiem. "Vakcinācija, es gribu vēlreiz atgādināt, tā būs pilnīgi brīvprātīga, un arī tā būs bezmaksas," teica Kariņš.

Tomēr nerimst bažas, ka vakcinēšanos vienalga varētu uzspiest, piemēram, darba devējs. "Re:Check" skaidroja, kas zināms par šādiem gadījumiem.

Tiesībsarga birojs saņēmis vairāk nekā 20 sūdzību. Visvairāk – no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) darbiniekiem. Tajos tiešām plānota obligāta vakcinācija.

Aizsardzības ministrs Pabriks to stāstīja, piemēram, TV3 raidījumā "900 sekundes". "Profesionāļiem, es domāju, tā, kas ir profesionālā brigāde, vajadzētu būt vairāk vai mazāk obligātai. Protams vienmēr var būt kaut kādas situācijas, kāpēc var atteikties vai kaut kādas veselības izziņas, bet, ja tu esi profesionālis, tāpat kā daudzas citas vakcīnas, nu, man personīgi šķiet, te vajadzētu būt obligātai."

Tiesībsarga birojā norāda, ka Aizsardzības ministrija tam skaidrojusi – nekādu sankciju par nevakcinēšanos tomēr nebūs. Arī "Re:Check" no ministrijas saņema tādu pašu atbildi. Taču NBS komandieris Leonīds Kalniņš tik skaidru solījumu nesniedza. Nevakcinētie karavīri nevarēšot iesaistīties kolektīvajās mācībās, doties komandējumos vai piedalīties misijās.

"Nevēlos atbildēt tādā gultnē, ka būs kaut kāda veida sankcijas vai nebūs sankcijas. Es esmu pārliecināts, ka visi karavīri saņems pilnā apjomā šo informāciju un viņi arī izpildīs to pavēli, kas ir obligāta jebkuram karavīram izpildīt. [..] Tā pavēle radās [tāpēc], ka karavīram jābūt pilnā apjomā apbruņotam. Un vakcīna – tas ir viņa apbruņojums, tas ir viņa ierocis," teica Kalniņš.

Tiesībsarga birojs saņēmis sūdzības arī no veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem. Netiek draudēts ar atlaišanu, bet ar piemaksu vai citu bonusu zaudēšanu. Darba devēju atklāt bijis gatavs tikai viena iesnieguma autors, un šajā gadījumā pārbaude vēl notiek, skaidroja biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.

"Protams, kaut kādās situācijās varētu būt gadījumi, kad darbinieki, kas ir vakcinējušies, tiek iesaistīti darbos, kur ir Covid-19  inficēšanās risks un varbūt tas prasa papildu piemaksas par darbu īpaša riska apstākļos. Tos, kas nav vakcinējušies, varbūt liek tālāk no šiem epidemioloģiski nedrošajiem darbiem," teica Tiesībsarga biroja pārstāve.

Tādos gadījumos atšķirīgas piemaksas varētu būt attaisnojamas, norādīja Rezevska.

Viņa aicināja cilvēkus, kam ir bažas par darba devēja rīcību, vērsties Tiesībsarga birojā vai Valsts darba inspekcijā.

Vai cilvēkiem, kam mājās glabājas senas lietas, draud kriminālatbildība?

Portāls NRA.lv nesen ziņoja, ka jaunie Krimināllikuma grozījumi “ļauj piespriest divu gadu cietumsodu ikvienam, kuram mājās, automašīnā vai mēteļa kabatā atrodas kāda kultūras vērtība vai senlieta – glezna, servīze, grāmata, ierocis, monēta, marka”. Publikācijas virsrakstā pausts, ka senu lietu glabāšana un tirgošana kļuvusi bīstama. Maldinošā vēsts ātri izplatījās sabiedrībā.

Fragments no kāda "Facebook" izplatīta video: "Jūs vispār redzējāt jaunākās ziņas, ka var konfiscēt jebko, kas jums pieder? Kas ir vecāks par simt gadiem? Pilnīgi visu!"

Ko patiesībā paredz portāla NRA aprakstītie grozījumi? Tie precizē likuma pantus par atbildību, kas jau pirms trim gadiem tika noteikta par nelikumīgu lietu iegūšanu arheoloģiskās senvietās, to glabāšanu un pārdošanu. Valstij saskaņā ar likumu pieder šādās vietās iegūtas senlietas ar datējumu līdz 17. gadsimta beigām. Izņēmums ir tās, ko persona noteiktā laikā un kārtībā ir deklarējusi un pierādījusi to likumīgu izcelsmi.

Tas nekādā ziņā nav saistīts ar tādiem objektiem, kas ir likumīgā īpašumā, vienalga, vai tās ir senas gleznas, mēbeles, trauki, monētas vai daudz kas cits,"

skaidroja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras priekšmetu aprites daļas vadītājs Jānis Asaris.

Asaris arī atgādināja, ka kriminālatbildība par nelikumīgu rīcību ar senlietām nav jaunums. "Pēc būtības tas viss jau bija Krimināllikumā arī līdz šim. Kas attiecas uz šīm arheoloģiskām senlietām un kas nāk no kādām, iespējams, nelikumīgām darbībām kultūras pieminekļos, – to es vēlreiz gribu uzsvērt."

Attiecīgās normas likumā iekļāva pirms trim gadiem – pēc tam, kad mantrači masveidā nodarīja postījumus Latgalē.

LTV raidījums "Panorāma" 2015. gada sākumā par vienu no šādiem noziegumiem vēstīja: "Viļakas novadā apgānītas vairāk nekā 200 latgaļu senkapu vietas. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija kopā ar Valsts policiju konstatēja, ka nedēļas laikā Daņilovkas pirmajos un otrajos senkapos izraktas un izlaupītas kapu vietas."

Lai uzlabotu starptautisko sadarbību, šogad Krimināllikums papildināts ar atbildību par senlietu nelikumīgu ievešanu no citām valstīm.

"Lielākā problēma pasaulē un Eiropā jau ir ar tām vietām, kur notiek kādas karadarbības un tā tālāk. Un mēs zinām, ka diezgan daudz tiek muzeji, arhīvi izlaupīti, iespējams, tajā pašā Piedņestrā, nerunājot par Sīriju un kādām tālākām valstīm," sacīja Asaris no Kultūras mantojuma pārvaldes.

Tātad runa ir par nelikumīgi iegūtām arheoloģiskām vērtībām, nevis par, piemēram, mantotiem vai citādi iegūtiem priekšmetiem.

"Re:Check" jautāja portāla NRA raksta autoram Ritumam Rozenbergam, kāpēc viņš izplata maldinošu informāciju. Rozenbergs atbildēja, ka juridiska skaidrojuma viņam nav, bet esot lasījis likumu un klausījies, ko saka speciālisti. Jāpiebilst, ka neviens speciālists maldinošajā rakstā nebija intervēts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Medijpratība
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt