„Klausāmies dažādas Polijas radiostacijas, un tās visas, līdzīgi kā Latvijā, ziņas velta tikai Ukrainai un vēsta par pēdējiem notikumiem frontē, par to, kādas ir sankcijas [pret Krieviju] un kā reaģē tieši Polija," stāsta Klimovičs. "Saskaņā ar jaunākajām ziņām robežpunktā, pie kura mēs nonāksim, cilvēki gaida aptuveni divas diennaktis, lai izbrauktu no Ukrainas. Tātad varam iedomāties, ka rindas ir ļoti garas."

"Naktī, braucot cauri Lietuvai un Polijai, redzējām trīs amerikāņu bruņutehnikas kolonnas. Divas bija Lietuvā, tās devās Latvijas virzienā. Vienu kolonnu redzējām Polijā. Uz kurieni tās devās, mēs, protams, nezinām. Tas savā ziņā apliecina, ka reģions kļūst „karstāks”,” uzskata Klimovičs.

„Nesen sazinājos ar ukraiņu korespondenti, kura jau divus mēnešus sadarbojas ar „Latvijas Avīzes” pielikumu „Zemessargs”. Viņa kopā ar savām divām meitiņām atrodas Kijevas piepilsētā. Viņa teica, ka tur esot relatīvi mierīgi. Naktī viņa ir dzirdējusi, ka netālu pārvietojas tanki, bet tie esot bijuši ukraiņu tanki, kuri esot devušies uzbrukumā iebrucēju tankiem. Pirmkārt, mums ir jāšķērso robeža, jāapskatās, kas tur notiek un jāaprunājas ar bēgļiem. Pēc tam mēs virzīsimies tālāk. Vispirms uz Rietumukrainu, bet tālāk uz austrumiem,” stāsta žurnālists.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu Ukrainai, kas sīvi pretojas iebrucējiem. Starptautiskā sabiedrība asi nosoda Krievijas rīcību, pret Putina režīmu tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.