VNĪ pirmos līgumus Latvijas austrumu robežas izbūvei plāno noslēgt februāra beigās

Valsts AS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pirmos līgumus par Latvijas austrumu robežas izbūvi ar būvniekiem plāno noslēgt 2022. gada februāra beigās. To Latvijas Radio intervijā sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Patlaban VNĪ ir iepazinušies ar iepriekšējo būvprojektu un secinājuši, ka tajā bijušas nepilnības, tādēļ to pilnībā izmantot nevarēs. Šobrīd jau sākta austrumu robežas padziļinātāka izpēte, lai būvprojektu uzlabotu. Tāpat drīz plānotas sarunas ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Valsts vides dienestu, lai noskaidrotu prasības saistībā ar aizsargājamām dabas teritorijām, pastāstīja Griškevičs.

VNĪ plāno decembra otrajā pusē uzsākt pretendentu atlasi robežas izbūves darbiem, bet februāra beigās plānots noslēgt pirmos jaunos līgumus ar būvniekiem. Pirms konkursa izsludināšanas decembra otrajā pusē būs arī skaidrība par projekta izmaksām, norādīja Griškevičs.

Tāpat VNĪ vadītājs atzīmēja, ka būvnieku piesaistē iecerēts izmantot “projektē un būvē” principu, kur katrs būvnieks atsevišķi projektē un būvē noteikto robežas posmu, lai izbūves darbi ritētu pēc iespējas ātrāk. 

Vaicāts, vai būvnieku izvēles process norit pietiekami ātri, ņemot vērā saspringto situāciju uz Baltkrievijas robežas, Griškevičs atbildēja, ka šis jau ir paātrināts process, jo parasti līdz līgumu noslēgšanai tas aizņem vismaz pusgadu. 

Vienlaikus patlaban grūti prognozēt robežas izbūves darbu gala termiņu, sacīja VNĪ vadītājs. 

KONTEKSTS:

Ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi nodrošinās valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ). Plānots, ka VNĪ vadīs, īstenos un uzraudzīs visus ārējās robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus; veiks ārējās robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos iepirkumus, slēgs iepirkuma līgumus. Savukārt atbildība par atmežošanu plānota valsts AS "Latvijas valsts meži" sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru.

Latvijas ārējās robežas garums ir kopumā 456,6 kilometri (km), no tiem ar Krievijas Federāciju – 283,6 km un ar Baltkrieviju – 173 km. Ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvē uz Latvijas–Baltkrievijas robežas ir tapuši atsevišķi objekti. Uz Latvijas–Krievijas Federācijas robežas atsevišķos posmos nepieciešamās infrastruktūras izbūve nav pabeigta.

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.

Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt