Covid-19 saslimšanas gadījumu analīze ir pierādījusi, ka cilvēkiem ar hroniskām slimībām, īpaši onkoloģisko slimību pacientiem, cilvēkiem ar sirds asinsvadu sistēmas slimībām, tai skaitā hipertonisko slimību, pacientiem ar cukura diabētu, smagām elpošanas ceļu slimībām, nieru slimībām, aptaukošanos un dažādu cēloņu izsauktiem imūndeficītiem ir augsts vai ļoti augsts risks iegūt smagus Covid-19 izraisītus veselības traucējumus. Savukārt vakcinācija pret Covid-19 novērš Covid-19 izraisītus smagus un vidēji smagus veselības traucējumus un nāves gadījumus.
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska uzsvēra, ka vakcinācijai pret Covid-19 ir jāņem vērā tādi paši principi kā citu vakcīnu gadījumā, piemēram, vakcinācijas pret gripas gadījumā. "Tai skaitā cilvēkiem ar imūndeficītu, piemēram, cilvēkiem ar HIV, AIDS, transplantāciju pacientiem, pacientiem ar autoimūnām slimībām, kuri saņem imūno sistēmu ietekmējošus medikamentus u.tml., neapšaubāmi tiek rekomendēts vakcinēties pret Covid-19.
Kaut arī ārsti aicina ņemt vērā to, ka šiem cilvēkiem pēc vakcinācijas var būt nepilnīga aizsardzība, tādēļ arī pēc vakcinācijas ir jāievēro piesardzības pasākumi.
Tomēr vakcinācija šiem cilvēkiem dod ievērojamu papildu drošību, nekā tas būtu nevakcinējoties," stāstīja Zavadska.
Pašlaik ir publicēti "AstraZeneca" vakcīnas pirmsreģistrācijas pētījuma rezultāti no ASV, kas pierāda papildu faktus par "AstraZeneca" izstrādātās vakcīnas iedarbīgumu, apstiprinot, ka vakcinācija 100% gadījumu novērš smagus veselības traucējumus un hospitalizāciju.
Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane informēja, ka pēc vakcinācijas ir iespējamas sagaidāmas vakcīnas izraisītas reakcijas, piemēram, apsārtums un sāpes vakcinācijas vietā, paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvassāpes un tamlīdzīgi. Viņa uzsvēra, ka tās ir īslaicīgas reakcijas un parāda, ka organisms reaģē uz vakcīnu, radot aizsardzību.
"Nav pamata uzskatīt, ka vakcinācija varētu saasināt hroniskās slimības izpausmes, tomēr, ja ir kādas bažas, nepieciešams izrunāties ar savu ģimenes ārstu vai konkrēto ārstējošo ārstu, lai saņemtu ieteikumus vakcinācijas plānošanai," norādīja Feldmane.
Medikamentu lietošanai nav ietekmes uz Covid-19 vakcināciju. Tomēr atsevišķos retos gadījumos zāles var samazināt vakcīnas efektivitāti, šādos gadījumos ārsts rekomendēs, kad pareizi plānot vakcināciju.
"Cilvēkiem ar alerģiskām reakcijām pret pārtiku, kukaiņiem, putekšņiem utml., arī tiem, kam ir alerģiski dermatīti vai rinīti utml., nav pamata nevakcinēties, bet dodoties uz vakcināciju, cilvēkam par to ir jāinformē vakcinācijas veicējs. Ja cilvēkam ir bijusi alerģija uz noteiktiem medikamentiem, arī tad nav pamata atcelt vakcināciju, bet par to ir jāinformē vakcinācijas veicējs, lai pēc vakcinācijas šos cilvēkus ilgāk novērotu vakcinācijas vietā," paskaidroja Zavadska.
KONTEKSTS:
Latvijā no 23. marta sāk vakcinēt cilvēkus ar hroniskām slimībām smagā formā. Šajā prioritārā grupā ietilpst iedzīvotāji ar šādām saslimšanām: ļaundabīgi audzēji, hroniskas elpošanas ceļu slimības, hroniskas sirds asinsvadu sistēmas slimības, hroniskas nieru slimības, hroniskas aknu slimības, hroniskas nervu sistēmas slimības, cukura diabēts, imūnsupresija, smagas psihiskas slimības, aptaukošanās. Par riskantu tiek uzskatīts ķermeņa masas indekss virs 30. Vienkāršoti runājot – vīrietim svars tuvojas 100 kilogramiem, sievietei – 90 kilogramiem.
Ja pacientam nav skaidrs, vai viņa slimība ir hroniska, to iespējams uzzināt sava ģimenes ārsta praksē.
