Izskanot Ukrainas himnai, Rīgā Uzvaras parkā atklāta izstāde, kas lielizmēra fotogrāfijās atspoguļo kara Ukrainā skaudro ikdienu. Izstāde ir veidota, atsaucoties pilsoņu iniciatīvai “Izveidot fotoizstādi Uzvaras parkā par Krievijas veiktā kara postījumiem Ukrainā” platformā “ManaBalss.lv”.
Izstādē līdz 15. maijam fotogrāfijās varēs redzēt Ukrainā notiekošā kara skaudro ikdienu. Uzvaras laukumā izvietoti 16 četru plakņu stendi ar lielformāta fotogrāfijām un informāciju par karu Ukrainā. Izstādītās fotogrāfijas iegādātas no starptautiskām ziņu aģentūrām Eiropā.
Izstādi organizē Rīgas pašvaldība, un tās kurators ir fotogrāfs Ilmārs Znotiņš. “Raķetes, bumbas nešķiro tautības. Ja kāds domā, ka šeit ienāks viņu lielie tautieši un viņus kāds pasargās no bumbām un raķetēm, tad tā nebūs. Tāpēc cīnāmies un palīdzam Ukrainai, kā mēs varam,” sacīja Znotiņš.
“Izstāde ir ļoti laba. Fotogrāfijas ir veiksmīgi izvēlētas. Un šajā vietā tā vēl vairāk parāda to, ka tas okupācijas piemineklis ir jānojauc,” sacīja izstādes apmeklētāja Ināra.
“Tas ir šausmīgi – skatīties, ko Krievija dara. Krievu tauta pie tā nav vainīga. Vainīgi valdošie, bet cieš vienkāršie cilvēki, un vēl ilgas, ilgas desmitgades turpināsies naids. Protams, ukraiņu tauta uzvarēs, visa pasaule ir viņu pusē. Bet tās ciešanas, tas ir šausmīgi,” sacīja izstādes apmeklētājs Viktors.
“Tas ir ļoti skumji, bet tas ir jāredz visiem, lai saprastu, kas tur notiek, un palīdzētu, kā varam. Tādēļ ļoti svarīgi, lai pēc iespējas vairāk cilvēku redzētu šos attēlus. Mums, somiem, arī bijušas pašiem savas cīņas pret Krieviju, tādēļ mēs ļoti labi saprotam, ko tas nozīmē, un mēs ļoti atbalstām ukraiņu tautu,” sacīja tūrists no Somijas, izstādes apmeklētājs Markuss.
Rīgas mērs gan apgalvo, ka izstāde nav tapusi ar mērķi īpaši uzrunāt kādu sabiedrības daļu, bet vietas un laika izvēle tomēr liecina par mēģinājumu sasniegt tieši tos, kuriem priekšstatu par pasaules notikumiem vairāk veidojusi Kremļa propaganda.
"Ir tik svarīgi, lai mēs skatāmies acīs šiem notikumiem. Lai mēs tos redzam un lai tie mums atgādina, ka mūsdienās nekur, nekādos apstākļos vairs nedrīkst notikt karš. Tas, ka tas šodien notiek Ukrainā, ir nepieņemami, un mēs kā sabiedrība nekad to neakceptēsim, nekad ar to nesamierināsimies. Un man šķiet ļoti atbilstoši, ka šie atgādinājumi ir šeit – tieši Uzvaras parkā,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.
Komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns uzteic izstādi kā mēģinājumu provocēt cilvēkus aizdomāties: “Kādu daļu tas varētu sasniegt, jo tiem jau ir atvērtas ausis un acis un viņi seko līdzi, kas notiek Ukrainā. Bet tiem, kam ir klapes, es šaubos vai tas pievērsīs uzmanību. Bet šis mēģinājums jebkurā gadījumā ir pietiekami drosmīgs. (..) Šī drīzāk man šķiet – ir tāda konstruktīva provokācija, kas veicina domāšanu par kara sekām, par kara upuriem, bet nemēģina kādam Latvijā uzvelt tiešu vainu par to, ka viņi nesaprot, kas šajā karā notiek.”
Arvien vairāk balsu sabiedrībā un politiskajās aprindās runā par pieminekļa nojaukšanu. Taču Kaprāna ieskatā tas būtu nevis jānojauc, bet gan jāmaina tā nozīme.
KONTEKSTS:
Pēc tam, Krievijas februāra beigās iebruka un izvērsa karu Ukrainā, Latvijā ar jaunu sparu uzvirmoja diskusijas par Uzvaras parkā esošā pieminekļa turpmāko likteni. Pieminekli nojaukt neļauj Krievijas un Latvijas noslēgtā vienošanās par Krievijas militāro pensionāru sociālo aizsardzību. Saeimas komisijā sākusi izvērtēt Latvijas un Krievijas divpusējos līgumus, lai lemtu par katra konkrēta līguma iespējamo darbības apturēšanu vai denonsēšanu.
Saeimas komisijām vēl būs jāvērtē Tieslietu ministrijas sagatavotie priekšlikumi iespējām pārveidot vai demontēt pieminekli Uzvaras parkā. Tikmēr Rīgas domes Pieminekļu padome jau konceptuāli vienojās, ka piemineklis Uzvaras parkā ir jāpārdēvē.
Netiek izslēgta iespēja rīkot referendumu par pieminekļa nojaukšanu.
Piemineklis Uzvaras parkā ik gadu 9. maijā ir daļas sabiedrības pulcēšanās vieta. Taču šogad ar mērķi liegt 9. maija svinības Saeima ierobežoja pasākumus pie Padomju armijas pieminekļiem.
