Šīs nedēļas sākumā ziņojām par VDD aizturēto prokremlisko blogeri Edgaru Bleideru, kurš savos video slavināja Krieviju un Baltkrieviju, Latviju lamāja par neonacistisku valsti un mudināja uz vardarbību.
"Ir arī tādi kā es, kuri gatavi pacelt rokas augšā. Molotova kokteiļus mest iekšā. Tas iepriekšējais video, kur čalis meta Molotova kokteiļus baznīcā. Visu cieņu viņam par drosmi! Bet to cieņu izbojā tas, ka viņš sajauca baznīcu ar Latvijas Saeimu, jo...no kūti! Vajadzēja, vot, Saeimā mest kokteili!" proponēja Bleiders.
Neskatoties uz izmeklētāju savāktajiem pierādījumiem un lūgumu piemērot viņam drošības līdzekli apcietinājumu, tiesa paredzēja iespēju šo personu atbrīvot pret simbolisku 3500 eiro drošības naudu. Tā tika iemaksāta jau nākamajā dienā, un Bleiders atgriezās uz brīvām kājām.
Līdzīgi pret drošības naudu nesen atbrīvoti arī citi dezinformatori un Krievijas agresijas attaisnotāji, piemēram Ruslans Pankratovs, Vladimirs Lindermans un Aivis Vasiļevskis.
Savukārt pret Aleksandru Dubjago, kurš 10 maijā pie Pārdaugavas pieminekļa vicināja Krievijas karogu, kriminālprocess izbeigts vispār, jo prokurori notikušajā nesaskatīja nozieguma sastāvu.
Līdzīgs, bet nedaudz senāks gadījums – 2015. gadā par aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu tika tiesāts bēdīgi slavenais Beness Aijo. Arī viņam tika noteikts ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, kura laikā viņš aizbēga no Latvijas un kopš tā laika mūsu valsts varas drošības iestādēm nav bijis sasniedzams.
Vairāki LTV aptaujātie politiķi atturējās komentēt šos spriedumus, atsaucoties uz tiesas neatkarību, taču kādreizējais NBS komandieris un bijušais politiķis Juris Dalbiņš, kurš politiķa karjeras laikā strādājis ar aizsardzības un iekšlietu jautājumiem, norāda –
tik maiga apiešanās pret šiem pārkāpējiem rada virkni risku.
Pirmkārt, atrodoties uz brīvām kājām, šie cilvēki var traucēt izmeklēšanu vai izvairīties no soda, kā Beness. Otrkārt – viņi var turpināt savu pretvalstisko darbību. Un treškārt – tas grauj uzticību valsts varai un iedrošina citus pretvalstiskos aktīvistus.
"Sabiedrība redz, ka vara tā īsti nespēj nodrošināt attiecīgo stabilitāti dažādo sociālo un etnisko grupu vidū," skaidro Dalbiņš. "Cilvēki, kas spēj atbalstīt tādas rīcības, kas notiek Ukrainā, kas notiek Krievijā, viņi saprot tikai stingru varu, likuma varu. Mums tas jāņem vērā un attiecīgi jārīkojas."
Līdzīgus riskus saskata arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība). Viņš pieļauj, ka Saeimai kā likumdevējam jāveic grozījumi Kriminālprocesa likumā.
"Iespējams, ir kaut kādi atsevišķi gadījumi, kad drošības nauda nebūtu piemērojama kā drošības līdzeklis. Iespējams, ka būtu jāparedz tad pilnīgi citas summas atkarībā no nodarījuma smaguma. Ir atšķirība, vai personai kā drošības nauda jāiemaksā divi tūkstoši vai divi miljoni," uzskata Dombrava.
Tiesu prakses apkopojumu un analīzi veic Augstākā tiesa. Vērienīgāka analīze par naida runu un vārda brīvību veikta 2018. gadā, bet kopš kara sākuma šāda analīze Augstākajā tiesā nav veikta.
