Tērvetes novadā labāk grib pagarināt mācību gadu, nekā mācīties attālināti

Lai gan interneta pieslēgums nav pieejams tikai četriem Tērvetes novada skolu audzēkņiem, pedagogi un abu skolu direktori uzskata, ka labāk būtu mācību gadu pagarināt, nevis mācīties attālināti. Viņuprāt, īpaši mazākajās klasēs varētu krietni ciest mācību kvalitāte. Turklāt, mācoties attālināti, skolēniem nāktos pārāk ilgi raudzīties datora ekrānā.

Skolēniem ir pavasara brīvlaiks, bet skolotāji gatavojas grūtam darba cēlienam – attālinātajām mācībām. Augstkalnes vidusskolas informātikas skolotājs rāda dažādas iespējas, kas ļauj bērniem attālināti mācīt gan valodas, gan matemātiku. Pieejami arī  videoeksperimenti. Videoapmaiņa varētu notikt "Whatsapp" grupā, bet galvenokārt tikšot izmantota "e-klase", "soma.lv" un "uzdevumi.lv".

"Dabaszinību skolotāji ir solīti priekšā un ir sagatavojuši daudz dažādu materiālu, un tam ir gatavi. Pārējiem priekšmetiem... Tas droši vien atkarīgs no paša skolotāja. Ņemot vērā visā Latvijas izglītības sistēmā to skolotāju vecuma sadalījumu, tad kaut kur var būt problēmas," stāstīja informātikas un fizikas skolotājs Jānis Izaks.

Aptaujā noskaidrots, ka Augstkalnes bērniem internets nav pieejams divās ģimenēs jeb četriem skolēniem. Tomēr, visticamāk, mācīties tiešsaistē nevarēs arī pārējie, jo direktore zinot tikai divus audzēkņus, kam ir neierobežota pieeja internetam, un visbiežāk ģimenē ir tikai viens dators.

"Mēs varam palīdzēt tik, cik mēs varam palīdzēt caur šo e-klasi, bet kvalitāte būs atbilstoša katra bērna spējām un katras ģimenes spējām, cik daudz var iesaistīties," pastāstīja Augstkalnes vidusskolas direktore Ieva Krūmiņa. Viņa uzskata, ka labāk būtu mācību gadu pagarināt.

Arī otrā Tērvetes novada skolā nākamo nedēļu gaida ar diezgan lielām bažām. Rakstnieces Annas Brigaderes vārdā nosauktās skolas audzēkņiem visiem esot pieeja internetam, bet, kā veiksies apmācība bez skolotāja, īpaši sākumskolas posmā, esot grūti iedomāties.

"Ja kaut dienu bērni būtu bijuši skolā, viņi būtu sagatavoti, jo citam ir pazudusi parole, citam kaut kas aizmirsies. Mēs sagatavotu viņus šādai situācijai, tagad mēs nonācām fakta priekšā, ka viss ar rītdienu vairs nav, un skolēni ir mājās," sacīja A. Brigaderes pamatskolas direktors Aldis Tisenkopfs.

Novada skolu direktori  aprēķinājuši, ka, lai īstenotu vienas dienas mācību stundas, pie datora būtu jāpavada sešas stundas. Tomēr tas gan netikšot darīts.

"Manis nosauktās divas stundas, visdrīzāk attiecas uz pašiem vecākajiem, jo jaunākajiem jau tas laiks ir ierobežots. Apspriežam arī iespējas tos uzdevumus uzdot tādus, lai darbs būtu saistīts ar kaut ko citu, nevis tiešu sēdēšanu pie datora," norādīja Tisenkopfs.

Gala lēmums, kā vadīt mācību stundas šajā krīzes laikā, tiks pieņemts piektdien, kad arī būs saņemts Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojums.

KONTEKSTS:

Ministru kabinets ārkārtas sēdē ceturtdien, 12. martā, nolēma līdz 14. aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju. Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, Latvijā no 13. marta slēgtas mācību iestādes, kā arī aizliegti lielie masu pasākumi. Valdība vienojās par papildu ierobežojumiem, tostarp pārtraukt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostu un ostu robežšķērsošanas vietām no 17.marta.

Covid-19 koronavīrusa
izplatība Latvijā
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti