Rīta rutīna Covid-19 nodaļā. Aizsargtērpos ģērbti ārstu palīgi un māsas ienes pacientiem brokastis. Tūlīt sāksies vizītes. Taču virsārsta balsī ir prieks.
"Mēs jūtam, ka pacientu skaits samazinās, un tas mūs priecē. Un ir nostrādājuši ierobežojumi, kas 2–4 nedēļas jau ir darbojušies. Tā tendence ir pozitīva," atzina Rācenis.
Lielākoties visi šeit ievietotie pacienti ir ar vidēji smagu un smagu slimības gaitu. Izteiktākā pazīme – abpusējs plaušu karsonis.
Taču pacientu vidū gandrīz vairs nav mediķu un pansionātu iemītnieku. Un tas ir saistīts ar vakcināciju.
"Mūsu slimnīcā tas skaits izteikti samazinājies, pēdējās dienās neviens darbinieks nav slims. Un, ja ir, tad 1–2 gadījumi, ļoti pozitīva tendence. Visi jau būs imunizēti. Un, runājot par sociālās aprūpes centriem, tur arī izteikti samazinājies [slimo skaits]. Daudzi ir izslimojuši un ir vakcinētie. Līdzīgi kā Izraēlā. Savakcinēja senioru grupu, un 95% vairs nenokļūst slimnīcā ar šo infekciju," klāstīja ārsts.
Dakteris Rācenis uzskata, ka ir jāsaņemas un jāiztur. Un arī uz kaimiņiem igauņiem jāskatās nevis ar skaudību, bet ar skepsi.
Lai gan arī viņu pašu ierobežojumi nomāc un gribas, lai to nav.
"(..) Mēs redzam, ka Igaunijā ir pretēji. Kur ierobežojumu nebija, tur strauji [saslimstība ar Covid-19] iet uz augšu. Mums ir pretēji. Kur ir ierobežojumi, iet uz leju. Samazinās hospitalizēto pacientu skaits. Ja mēs vēl paturētu tos ierobežojumus, mēs varētu arī [sasniegt vidēji] tos 200 saslimušos uz 100 000 iedzīvotāju. Ja varam, mums visiem jāsaspiežas un jāiztur šis grūtais laiks," teica Rācenis.
Ārsts pats ļoti gaida laiku, kad pasaule atkal būs vaļā. "Es gribētu kaut kur aizbraukt. Paceļot! Darīt savas lietas. Es gribētu satikties ar draugiem, atpūsties. Un... man drīz vajadzēs pie friziera! Nu, no 1. marta! Bet tur rindas lielas."
