Ar pieteikumu par OIK neatbilstību pamatlikumam 19.aprīlī tiesā vērsās ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" viņš atklāja, ka atteikumu ierosināt lietu saņēmis pirms divām dienām.
Kā stāstīja Kalnmeiers, tiesa lēmusi, ka pieteikumā trūkstot juridiskā pamatojuma tam, ka apstrīdētās likuma normas varētu neatbilst Satversmei.
Ģenerālprokurors gan raidījumā teica, ka, jau iesniedzot pieteikumu, zinājis - iespēja, ka lietu ierosinās, ir 50%. Viņš gan uzsvēra, ka punkts šai lietai vēl nav pielikts.
"Mēs paši pašreiz iekšienē prokuratūrā veiksim analīzi, vai šis juridiskais pamatojums, kādu mēs sniedzām, ir bijis pietiekami kvalitatīvs, vai mēs varam tur kaut ko vēl mainīt. Es īsti neesmu pārliecināts, vai mēs par to pašu tēmu varam vēlreiz vērsties Satversmes tiesā, bet
varbūt var kāds cits sadarbībā ar mums vērsties tiesā.
Mēs pētīsim šo situāciju. Katrā ziņā vēl punkts nav pielikts šim jautājumam, jo es vēl aizvien uzskatu, ka šī sistēma un likumiskais regulējums neatbilst Satversmei un tas nav sabiedrības interesēs," teica Kalnmeiers.
KONTEKSTS:
Pieteikumu par Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto pienākumu - publiskā tirgotāja izmaksas segt visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem - atzīt par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam un 105.panta otrajam teikumam ģenerālprokurors Satversmes tiesā iesniedza aprīļa vidū.
91.pants paredz, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Savukārt 105.panta otrais teikums nosaka - īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.
Valdība 17.aprīlī jau izveidoja darba grupu elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai.
Par nepieciešamību mainīt OIK sāka runāt pēc tam, kad žurnālisti atklāja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā - uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Pēc tam Ekonomikas ministrija solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu, un vairākiem uzņēmumiem atļaujas anulētas. Daži uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.
Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums, ko izraisīja OIK sistēmas maiņa, liekot elektrības patērētājiem maksāt "zaļās enerģijas" komponenti par uzstādītajām jaudām.
