Dienas notikumu apskats

Austrumgutā piegādātas humānās palīdzības kravas

Dienas notikumu apskats

Britu ministrs: Ja aiz krievu spiega noindēšanas stāv cita valsts, sekos «stingra» atbilde

«Rīgas enerģija» sola tiesāties par OIK atļauju un prognozē «daudzmiljonu prāvu»

«Rīgas enerģija» sola tiesāties par OIK atļauju un prognozē «daudzmiljonu prāvu»

Uzņēmums “Rīgas enerģija” sola tiesā pārsūdzēt Ekonomikas ministrijas (EM) lēmumu atcelt tiesības koģenerācijas stacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un prognozē, ka “Latvijas valsti sagaida kārtējā daudzmiljonu prāva, pēc kuras nodokļu maksātāji būs spiesti savilkt grožus ierēdņu neprofesionālo lēmumu dēļ”, teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

ĪSUMĀ: 

  • “Rīgas enerģija” vērsīsies tiesā par atņemto OIK atļauju.
  • EM atļauju anulēja, jo iekārtas nebija gatavas ekspluatācijai un nav sākta ražošana.
  • “Rīgas enerģija” skaidro: iekārtas vispirms jānotestē, pēc tam nodod ekspluatācijā.
  • “Rīgas enerģija” uzskata: EM virza jaunas prasības, ka ekspluatācijā jānodod pirms  pārbaudes.  
  • EM par vēršanos tiesā nebrīnās un gatava savu pozīciju aizstāvēt. 
  • Ministrs saka: “Rīgas enerģija” var ražot un pārdot elektrību arī bez OIK atbalsta.
  • Tiesājas arī citas OIK zaudējušās stacijas.

Tikmēr ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) ir pārliecināts, ka ministrija lēmumu par atļaujas atņemšanu „Rīgas enerģijai” pieņēmusi profesionāli.  

Ekonomikas ministrija konstatēja, ka „Rīgas enerģijas” stacija noteiktajā termiņā nav sākusi ražošanu, un iekārtas nebija gatavas ekspluatācijai.

“Rīgas enerģijas” valdes priekšsēdētājs Pēteris Dzirkals uzsvēra, ka “nav pieņemams, ka Ekonomikas ministrija maina noteikumus projekta īstenošanas laikā”.

Uzņēmums, kas daļēji pieder Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā aizdomās turētā uzņēmēja Māra Martinsona ģimenei, paziņojumā medijiem norādīja, ka projektā ieguldīti vairāk nekā 17 miljoni eiro, koģenerācijas stacijas siltuma jauda ir 20 megavati (MW) un elektriskā jauda 4 MW.

Saskaņā ar ministrijas prasībām uzņēmumam bija līdz 2017. gada 5. oktobrim jāiesniedz dokumenti, kas apliecina elektrostacijas derīgumu paralēlam darbam ar sistēmu pēc 72 stundu testa. Uzņēmums norādīja, ka tas bija izdarīts, līdz ar to AS “Sadales tīkls” elektrostacijai izsniedza atļauju paralēlam darbam ar sistēmu.  

“Pēc 72 stundu testa iziešanas “Rīgas enerģija” turpināja visu koģenerācijas stacijā uzstādīto tehnoloģiju un iekārtu ieregulēšanu, kā to noteica normatīvie akti. Tikai pēc tam, kad tehnoloģiski sarežģītajā objektā visas pārbaudes bija notikušas, Rīgas būvvalde bija tiesīga objektu pieņemt ekspluatācijā. Tas tika izdarīts aizvadītā gada decembra beigās un pēc objekta nodošanas ekspluatācijā komersants varēja uzsākt elektroenerģijas un siltuma tirdzniecību, ko arī “Rīgas enerģija” ir stingri ievērojusi,” paziņojumā skaidroja uzņēmums.

Uzņēmums norādīja, ka šobrīd Ekonomikas ministrija izvirzījusi jaunus nosacījumus attiecībā uz būves nodošanu ekspluatācijā, argumentējot, ka ekspluatācijā būve bija jānodod jau pirms tehnoloģiju un iekārtu darbības pārbaudes.  

“Nav skaidrs, ar kādiem juridiskajiem argumentiem “ekonomikas iznīcināšanas ministrija” gatavojas pamatot savus lēmumus, “Rīgas enerģijai” piemērojot prasības ar atpakaļejošu datumu un uzsākot savā paspārnē esošas sistēmas reformas jau aktīviem projektiem!” uzsvēra Dzirkalis.

Šobrīd “Rīgas enerģija” konsultējas ar juristiem par Ekonomikas ministrijas lēmuma apstrīdēšanu un tālākajiem soļiem, bet Dzirkals Latvijas Radio pauda pārliecību, ka uzņēmums vērsīsies tiesā.

 “Protams, ka vērsīsimies, 100%. Te būs tāds ļoti nopietns juridisks cīniņš par normatīvo aktu interpretāciju, jo, mūsuprāt, ministrija šobrīd vēlas mainīt normatīvos aktus atpakaļ,” sacīja Dzirkals.

Ekonomikas ministrijā gan uzsvēra – vērtēts ne tikai iekārtu testa brīdis, bet tas, vai stacija kopumā gatava sākt darbu. To apliecina tās nodošana ekspluatācijā, kas “Rīgas enerģijas” gadījumā notikusi tikai decembra beigās, kamēr termiņš ražošanas sākšanai bija oktobra sākumā.

Ekonomikas ministrija jau 18 elektrostacijām atcēlusi atļauju pārdot elektrību obligātā iepirkuma (OIK) ietvaros. Ministrija atzina, ka ir gatava arī tiesvedībām, ja kāda no stacijām ministrijas lēmumu par atļaujas atcelšanu apstrīdēs. 

“Skaidrs, ka Ekonomikas ministrija ieslīgs pamatīgās tiesvedībās. Par to nav šaubu,” atzina ministrs.

Ašeradenu uzņēmuma vēršanās tiesā nepārsteidz. Viņš ir pārliecināts, ka ministrija savu darbu ir veikusi profesionāli un atļaujas atņemšanu tiesā aizstāvēs. Ašeradens arī uzsver – „Rīgas enerģija” var ražot enerģiju, arī nepiedaloties valsts obligātajā iepirkumā.

“Šī atļauja ir par tiesībām saņemt valsts atbalstu, šo OIK maksājumu. Bet neviens netraucē šai stacijai deklarēties kā jebkurai citai elektrību ražojošai stacijai, tirgot elektrību “Nord Pool” sistēmā kā TEC-1, TEC-2 vai Rīgas HES un pelnīt ar šo. Es šeit nekādu krīzi neredzu. Vienīgais noteiktajā laikā šī stacija nekvalificējās un OIK atļauja tika atcelta,” norādīja ministrs.

Taču atļauju zaudējušo elektrostaciju sarakstā ir vēl septiņpadsmit citas, un “Rīgas enerģija” nebūt nav vienīgā, kas apsver tiesāšanos. Piemēram,  SIA “Energo fortis” pieteikums tiesā jau pieņemts. Arī SIA “Baltekogen”, kurai atļauju zaudējušas trīs stacijas Raunas, Kārsavas un Ludzas novadā, turpmākā rīcība esot skaidra.

“Viss likuma ietvaros ir darīts, un vienā brīdī visu atņem nepamatoti. Protams, jā, vērsīsimies tiesā,” LTV sacīja SIA "Baltekogen" Ģirts Vīgants.

Ašeradens stāstīja, ka pēc divām nedēļām valdības komiteja varētu skatīt jaunos noteikumus elektrostaciju uzraudzībai, ar kuriem ministrija cer izskaust OIK atļauju izkrāpējus. Vēl ministrija izsludinājusi iepirkumu pētījumam par OIK sistēmas atbilstību sabiedrības interesēm. Pētījuma cenu ministrija lēš 400 000 eiro apmērā.

Ministrija uzsver, ka atļaujas anulējot, desmit gadu laikā aiztaupīts OIK izmaksu pieaugums par aptuveni 300 miljoniem eiro. Taču pārbaudes vēl turpinās. To starpā neatkarīgu pārbaudi būs jāiztur pašas ministrijas lēmumiem.

KONTEKSTS:

TV3 raidījumā "Nekā personīga" vēstīja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos 10 gados. Pagaidām gan neviens no uzņēmumiem naudu vēl nesaņēma.

Pēc tam EM solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu. Savukārt Valsts policija ierosinājusi kriminālprocesu par iespējamu krāpniecību objektā SIA "Rīgas enerģija". Tikmēr "Rīgas enerģija" ar iesniegumu vērsusies Ģenerālprokuratūrā un policijā, lūdzot pārbaudīt “nelikumīgo un melīgo vēršanos pret “Rīgas enerģiju””.

Pēc skandāla ar OIK atļaujām no amata atkāpās AS "Sadales tīkls" valdes loceklis Rolands Lūsvers. "Sadales tīkls" līdz šim izbeidzis darba attiecības vēl ar vienu darbinieku, bet ar trim sākts darba tiesisko attiecību izbeigšanas process. Pieņemti lēmumi par dažādu disciplinārsodu piemērošanu darbiniekiem, kuri bija iesaistīti elektrostaciju pieņemšanas komisijās.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti