Dienas notikumu apskats

Cīņā ar čaulas firmām zem banku lupas – ar Krieviju saistītie uzņēmumi

Dienas notikumu apskats

Labklājības ministrija DI projektā plāno vairāk iesaistīt NVO: "Rūpju bērna" piemērs

Priekšlikumi OIK maksājumu atcelšanai valdībā jāiesniedz līdz septembrim

Priekšlikumi OIK maksājumu atcelšanai valdībā jāiesniedz līdz septembrim

Valdība otrdien, 17. aprīlī, apstiprināja darba grupas izveidi elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. Darba grupu vadīs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”), darba grupā iekļauti pārstāvji gan no enerģētikas nozares organizācijām, gan lielākajām uzņēmēju organizācijām, gan augstskolām un valsts institūcijām.

ĪSUMĀ: 

  • Darba grupā būs 24 dalībnieki – ministriju, sociālo partneru, nozares pārstāvji.
  • Darba grupa priekšlikumus gatavos līdz augustam, EM līdz septembrim jāsniedz risinājums valdībā.
  • Darba grupai jāaizdomā, kā tikt vaļā no 1,5 miljardu eiro saistībām, kas spēkā līdz 2034.gadam.
  • Ašeradens: Jāatrod vieds, kā iziet no situācijas ar pēc iespējās mazākām sekām valstij un sabiedrībai.
  • Darba grupai paredz smagas sarunas un kompromisu meklēšanu.
  • Opozīcija kritizē darba grupas veidošanu kā laika novilcināšanu līdz vēlēšanām.

 

Plānots, ka darba grupas pirmā sēde notiks nākamās nedēļas laikā, informēja Ekonomikas ministrija. Līdz ar darba grupas izveidošanu, Ekonomikas ministrija pārtraukusi 400 000 eiro vērto iepirkumu par OIK sistēmas izvērtēšanu.

“OIK tādā izpildījumā, kā tas ir šodien, ir fundamentāla, nacionāla un makroekonomiska kļūda, kas ir jālabo,” uzsvēra Ašeradens.  

Darba grupai līdz šā gada 1. augustam uzdots sagatavot:

  • obligātās iepirkumu komponentes (OIK)  un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu;
  • priekšlikumus OIK kā maksājuma mehānisma atcelšanai;
  • priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbībai pēc OIK maksājumu atcelšanas.

 

Obligātā iepirkuma komponente (OIK)

Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.

Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.

Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.

OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.  

Ekonomikas ministrijai līdz 1. septembrim - mēnesi pirms nākamās Saeimas vēlēšanām - uzdots iesniegt valdībā priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par elektroenerģijas OIK maksājumu sistēmas atcelšanu, ņemot vērā darba grupas priekšlikumus.
 

Ašeradens norādīja, ka OIK kā iedzīvotāju un uzņēmēju maksājums ir jālikvidē, vietā izveidojot tādu atjaunojamās enerģijas ražošanas mehānismu, kas atbilst sabiedrības interesēm gan šodien, gan nākotnē.  

Darba grupas vadītāja vietnieks būs Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, darba grupā iekļauti 24 dalībnieki – atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītāji un eksperti, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes un citu valdības sociālo partneru vadītāji, kā arī atjaunojamo energoresursu nozares asociāciju pārstāvji.

Darba grupas vadītājs, ja nepieciešams, dalībai darba grupā varēs pieaicināt arī citus speciālistus un ekspertus, kā arī pieprasīt no citām institūcijām darbam nepieciešamo informāciju. Darba grupas sekretariāta funkcijas nodrošinās Ekonomikas ministrija.

 “Tas, kas man bija ļoti svarīgi, ka ir šobrīd pilnīgi skaidrs koalīcijas politisks atbalsts un apņemšanās virzīties šajā jautājumā uz priekšu,” uzsvēra Ašeradens.

Ašeradens stāstīja, ka valsts uzņemtās saistības pret zaļās enerģijas ražotājiem un koģenerācijas stacijām līdz 2034. gadam sasniedz 1,5 miljardu eiro. Mērķis ir atrast veidu, kā no šīm saistībām tikt vaļā.

Rīkojuma projektā par darba grupas izveidi teikts, ka tā meklēs risinājumu OIK kā patērētāja maksājuma atcelšanai. Jautāts, vai tas nozīmē, ka OIK slogu arī turpmāk varētu segt sabiedrība, taču citā formā, Ašeradens atbildēja, ka tas nebūtu ilgtermiņa risinājums.

“Tas nebūtu sevišķi sarežģīti izdarāms, bet tas nav galējs risinājums, viennozīmīgi. Mums ir jādiskutē, [..] kādā veidā mēs varam iziet no šīs situācijas ārā ar pēc iespējas mazākām tiesiskajām sekām Latvijas valsts budžetam, Latvijas iedzīvotājam,” sacīja ministrs.

Viņš atzina, ka sarunas darba grupā būs smagas. Viens no darba grupas dalībniekiem, Ministru prezidenta pārziņā esošā Pārresoru koordinācijas centra konsultants Edvīns Karnītis stāstīja, ka darba grupas lielums padarīs lēnāku lēmumu pieņemšanu, tomēr tad, kad kompromiss būs atrasts, tas ar visiem jau būšot izrunāts.

“Ja izdosies panākt kaut kādu kompromisu (šeit par konsensu runāt nevarētu), viņš būs tāds, kas varētu arī īstenoties. Cik mēs sekmīgi būsim, redzēsim, centīsimies…” sacīja Karnītis.

Tikmēr kritisks par darba grupas veidošanu ir „Saskaņas” Saeimas deputāts Ivars Zariņš. Viņš uzskata, ka OIK slogu būtiski varētu samazināt, ja Ekonomikas ministrija pārbaudītu visas atbalstu saņēmušās stacijas un izslēgtu no OIK saņēmēju loka dažādu nosacījumu pārkāpējus.

“Mums pusgadu ir stāstīts, ka Ekonomikas ministrija braši cīnās un mēģina risināt OIK problēmu, un pēc pusgada viss, ko Ekonomikas ministrija var piedāvāt, ka taisīs darba grupu, kura vēl pusgadu gatavos kādus priekšlikumus, ko tad īsti darīt ar OIK,” komentēja Zariņš.

“Manuprāt, tas ir vienkārši, lai novilktu laiku līdz vēlēšanām, un šo problēmu nevajadzētu risināt,” uzskata opozīcijas deputāts.

KONTEKSTS:

Par nepieciešamību mainīt OIK sāka runāt pēc tam,  kad žurnālisti atklāja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Pēc tam Ekonomikas ministrija solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu, un vairākiem uzņēmumiem atļaujas anulētas. Daži uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.

Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums, ko izraisīja OIK sistēmas maiņa, tagad liekot elektrības patērētājiem maksāt “zaļās enerģijas” komponenti par uzstādītajām jaudām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti