Partijas “KPV LV” Saeimas deputāts Ēriks Pucens pirmdien, 23. decembrī, Levitam sniedza vairāk nekā 40 deputātu kopīgi parakstītas vēstules, kurās aicinās prezidentu apturēt likumu izsludināšanu, kas ļautu Rīgas domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz vairāk nekā 5 gadiem. Pēc viņa iniciatīvas savākti deputātu paraksti, lai aicinātu valsts prezidentu Egilu Levitu izmantot savas tiesības un apturēt likumu “Par pašvaldībām” un “Par Republikas pilsētas un domes vēlēšanu” publicēšanu uz diviem mēnešiem.
Deputāts norādīja, ka “pēc pieņemšanas gaitas un tā steidzamības var secināt, ka tas tiek darīts mērķtiecīgi nodrošinot Rīgas domes atlaišanu, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas un jaunievēlētās Rīgas domes pilnvaru termiņa pagarināšanu līdz sešiem gadiem”.
Pamatojoties uz Satversmes 72. pantu un ievērojot 23. decembrī iesniegto 41 Saeimas deputāta prasību, Levits ir pieņēmis lēmumu apturēt grozījumu likumā "Par pašvaldībām" publicēšanu uz diviem mēnešiem.
Tāpat, pamatojoties uz Satversmes 72. pantu un ievērojot 19. decembrī iesniegto 35 Saeimas deputātu prasību un 23. decembrī iesniegto 41 Saeimas deputāta prasību, Levits ir pieņēmis lēmumu apturēt arī grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā publicēšanu uz diviem mēnešiem.
Valsts prezidenta paziņojums par abu likumu publicēšanas apturēšanu uz diviem mēnešiem pirmdien ir parakstīts un iesniegts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kur šodien to arī publicēs.
Saskaņā ar Satversmes 72. pantu šādā kārtībā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad likums tiek publicēts.
Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps skaidroja, ka pie prezidenta šajā gadījumā vērsās Saeimas mazākums, un “tā ir Saeimas mazākuma konstitucionāla tiesība noteiktos gadījumos, kad viņi uzskata par vajadzīgu, prasīt kāda likuma publicēšanas apturēšanu un nodošanu parakstu vākšanai, lai būtu iespēja tautas nobalsošanai”.
Valsts prezidents respektē šīs Satversmē noteiktās parlamentārā mazākuma tiesības, un apturēja likumu publicēšanu. Šobrīd Latvijas pilsoņiem būs iespēja izsludinātajos termiņos vākt parakstus, lai notiktu tautas nobalsošana par pieņemto likumu atcelšanu, skaidroja Pleps.
Paralēli parlamentā aizvien tiek skatīs likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šis likumprojekts varētu netikt skatīts tik ilgi, kamēr spēkā nestāsies grozījumi likumā "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.
Koalīcijas partijas līdz šim gan bijušas izvairīgas, atbildot uz jautājumiem, vai minētie grozījumi virzīti tāpēc, lai nodrošinātu iespēju Rīgas domi tās atlaišanas gadījumā ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Sākotnēji ticis paredzēts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas varētu notikt 29. februārī vai marta sākumā, taču vēlāk Latvijas Televīzija ziņojusi, ka politiķu vidū tiekot apsvērta iespēja vēlēšanas rīkot vēlāk - maija sākumā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šāds datums koalīcijā izskatīts, apzinoties iespēju uz laiku atlikt likumprojektu par pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtību stāšanos spēkā.
KONTEKSTS:
Saeima 19. decembrī, otrajā un galīgajā lasījumā pēc garākām diskusijām pieņēma grozījumus likumā "Par pašvaldībām" un grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredz iespēju pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu, kā arī pārskatīt pagaidu pašvaldības administrācijas darbības termiņu pašvaldības domes atlaišanas gadījumā.
Saskaņā ar likumu gadījumos, kad dome ir atlaista, jaunās vēlēšanās domi ievēl:
- uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši;
- uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru un vēl uz četriem gadiem, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no 9 līdz 24 mēnešiem;
Tādējādi vietvaras, kuras ārkārtas vēlēšanās ievēlētas mazāk nekā divus gadus pirms kārtējām vēlēšanām, izlaidīs nākamās kārtējās vēlēšanas un varēs strādāt vairāk nekā regulāru termiņu.
Savukārt, ja dome tiek atlaista mazāk nekā 9 mēnešus pirms kārtējām vēlēšanām, nevis 15 kā šobrīd, ārkārtas vēlēšanas nenotiks un darbosies pagaidu administrācija.
Tāpat Saeimas vairākums pēc garām diskusijām 19. decembrī pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, ar kuru tiek atlaista Rīgas dome un galvaspilsētā sarīkojamas ārkārtas vēlēšanas.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Padome lika pagaidām turpināt līgumu ar līdzšinējiem atkritumu izvedējiem, bet valdība akceptēja par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā, kuru decembrī pagarināja vēlreiz – līdz marta vidum. Decembrī VARAM secināja, ka dome ilgstoši netiek galā ar saviem pienākumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, tāpēc ir pamats pašvaldības atlaišanai.
Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" ) pārkāpumus noliedz un uzskata, ka ministrs ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.
