Par spīti ļoti atšķirīgām profesijām, interesēm un pieredzei, Latvijas Radio aptaujātās personības arī bez savstarpējas vienošanās un shēmām par Valsts prezidenta izvēles kritērijiem ir vienisprātis: deputātiem jābalso ar tīru sirdsapziņu jeb, kā saka izrādes „Visi mani prezidenti” režisors Valters Sīlis, „jābeidz spēlēt aizmiglotas spēlītes”: „Man liekas, ka tā ir brīnišķīga iespēja uzņemties atbildību. Domāju, ka tā ir pati galvenā lieta.”
Turklāt šoreiz deputātiem ir bijis gana daudz laika izvērtēt kandidātus, viņu labās un sliktās puses, atgādina sabiedriskās iniciatīvas platformas „manabalss.lv” vadītāja Madara Peipiņa: „Un deputātiem ir bijusi iespēja iepazīties arī ar sabiedrības viedokli dažādās diskusijās, debatēs un balsojumos, tai skaitā „mansprezidents.lv”, kur vairāk nekā 14 tūkstoši cilvēku ir izteikuši viedokli, turklāt viņi to ir darījuši atklāti atšķirībā no deputātiem, kuri joprojām to darīs slepeni. Tāpēc mans vēlējums deputātiem būtu ņemt vērā visus šos par un pret, izvērtēt, kurš būtu labākais kandidāts, nevis izdevīgākais vai ērtākais. Bet tiešām – kurš būtu labākais prezidents Latvijai.”
Jo vairāk tāpēc, ka prezidenta pilnvaras arī parlamentārā republikā ir gana lielas, lai ietekmētu valstī notiekošo gan pozitīvi, gan negatīvi. „Es domāju, ka prezidents ir amats, kurā cilvēkam nevajadzētu nokļūt nejauši,” pārliecināts Uldis Leiterts, datu vizualizācijas „start-up” uzņēmuma „Infogr.am” dibinātājs un balvas „Laiks Ziedonim” saņēmējs par ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. Viņaprāt, dialogs ar sabiedrību šoreiz veidojas labāks nekā iepriekšējo prezidentu vēlēšanās, tomēr deputātu kritērijiem būtu jābūt daudz augstākiem nekā „vai viņš prot angļu valodu”: „Prezidentam ir jābūt personībai, kurai ir gan nacionāla, gan starptautiska līmeņa skanējums un kura var pārstāvēt Latvijas balsi pasaulē.”
Leiterts atturas komentēt, vai starp pašreizējiem kandidātiem tādu redz, taču uzsver – prezidentam ir jāstāv virs politikas. Tomēr nākas secināt, ka vairums deputātu šādai izvēlei īsti nav gatavi.
Par to, ka prezidenta izvēle jābalsta uz profesionāliem, nevis izdevīguma kritērijiem, nešaubās arī vēsturnieks un Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. Viņš uzskaita savus kritērijus, kurus iesaka likt aiz auss arī deputātiem: „Manuprāt, tā ir ārējā valsts reprezentēšana. Viņam ir jābūt spēcīgam oratoram, īsi un koncentrēti jāspēj izteikt savu domu. (..) Protams, ja skatāmies uz āru, viņam jāspēj brīvi, bez tulka komunicēt vismaz angļu un krievu valodā, jo ģeopolitiskā realitāte rāda, ka tās ir tās valodas, kas visvairāk ir pielietojamas. Un, lai visu manis nosaukto varētu izdarīt, protams, ir jābūt dziļām zināšanām un spējai orientēties ģeopolitiskajā situācijā.”
Krūmiņš atzīst, ka slēgtā balsojuma pieļautā shēmošana rada bažas, vai tiešām tiks ievēlēts labākais iespējamais kandidāts. Līdzīgi domā arī uzņēmējs Uldis Leiterts: „Man būtu lielāka uzticība, ja galarezultāts iepriekšējās pāris reizēs būtu sanācis caurspīdīgāks un iedvesmojošāks mums visiem, tā, ka mēs zinām, ka esam ievēlējuši šo parlamentu un tas atrod labāko variantu mums visiem kopīgi, nevis velk deķi katrs uz savu pusi, un tad mēs iegūstam tādu vidējo, kas visiem ir ok.”
Par to, ka Valsts prezidents nākotnē jāvēl atklāti, stingri pārliecināts ir teātra režisors Valters Sīlis. Viņš aicina jau šajā reizē deputātus nebaidīties no atklātības un godīgi pateikt, par ko nobalsots. Sīlis gan pieļauj, ka vairums tautas kalpu uz to nebūs gatavi: „Mēs it kā esam darba devēji viņiem, un tad kāpēc viņiem būtu jāspēlē spēlītes? Tas būtu ļoti dīvaini, ka, piemēram, priekšniekam aiz muguras kaut kas tiek izdarīts, un tad visi saka – nē, mēs neviens nezinām, kāpēc šis cilvēks arī ir darbā. Neviens neuzņemas atbildību. Tas liekas neiedomājami jebkurā citā jomā! Kā tas būtu iespējams, ka es esmu režisors un aktieri paņēmuši vēl kādu aktieri galvenajai lomai (..) un beigās vēl iestudē citu izrādi?!”
Jāatgādina, ka Saeimas deputāti trešdien lūkos ievēlēt piekto Valsts prezidentu kopš neatkarības atjaunošanas. Pašlaik izvirzītie kandidāti ir Egils Levits, Mārtiņš Bondars (LRA), Raimonds Vējonis (ZZS) un Sergejs Dolgopolovs („Saskaņa”).
