Rīgas un Pierīgas slimnīcu noslodzes dēļ pacientus mēdz vest uz reģioniem

Pacienti, kurai bija nepieciešama mediķu palīdzība, no Ogres aizved līdz pat Daugavpilij. Tas ir tikai viens stāsts, kas atspoguļo situāciju, ar kuru saskaras pacienti, jo Rīgas un Pierīgas slimnīcas ir pārpildītas. Līdz ar to Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) slimniekus mēdz vest uz tuvākajām reģionālajām slimnīcām.

Rīgas un Pierīgas slimnīcu noslodzes dēļ pacientus mēdz vest uz reģioniemLinda Zalāne

“Vienu sievieti sakarā ar to, ka Ogres rajona slimnīcā nebija vietas, aizveda uz Jēkabpili. Pēc tam viņa tika no Jēkabpils izrakstīta un pārvesta uz Aizkraukli, kur viņai konstatēja Covid-19, un tad viņa tika pārvesta uz Daugavpili. Tā mūsdienās diemžēl ir. Izceļo pa visu valsti,” par šo pieredzes stāstu zināja stāstīt Ogres rajona slimnīcas vadītājs Dainis Širovs. Viņš to uzklausīja no Ogres sociālā dienesta vadītājas.

Širovs skaidroja, ka šāda situācija rodas, jo Rīgas slimnīcās trūkst vietu. Pēc tam pa ķēdīti nāk Pierīgas slimnīcas, kas ātri piepildās ar pacientiem, kas atvesti ar NMPD, un pēc tam pacienti tiek vesti uz reģioniem.

“Iepriekšējos gados Rīgā likvidētas visas lokālās slimnīcas - 1. slimnīca, tad arī lokālā slimnīca Pierīgā, Siguldas slimnīca. Līdz ar to rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji izjūt šo slimnīcu deficītu. Pie mums arī bieži cilvēki vēršas no tuvākiem apvidiem, jo Rīgā palikušas tikai lielās universitātes klīnikas. Tā ir lielākā problēma,” skaidroja Širovs.

Faktu, ka pacienti no Pierīgas slimnīcām vietu trūkuma dēļ tiek vesti tālāk uz reģioniem, apliecināja arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku Rīgas reģiona arodorganizācijas vadītājs Genādijs Rusanovs.

Pacientu nogādāšanas shēma esot šāda – ja Rīgas slimnīcas pilnas, tad rīdziniekus ved uz Jūrmalu. Ja tur nav vietu, tad uz Tukumu. Ja arī Tukuma slimnīca ir pilna, tad tālāk ceļš ved uz Jelgavu.

Pēc Rusonova vārdiem, situācija, ka šādas braukšanas dēļ kādam netiek sniegta savlaicīga palīdzība, nav, jo šādos gadījumos talkā nāk citas brigādes.

“Negatīvas sekas pacientiem nevar būt, jo gadījumā, ja pacienta stāvoklis ir kritiski smags vai smags, tad mēs hospitalizēsim uz Rīgu, uz augstāka profila slimnīcu.

Cik man zināms, tas ir saistīts ar to, ka mūsu lielās slimnīcas, tādas kā “stradiņi” un “Gaiļezers”, pieņem tos pacientus, kas ir smagākā stāvoklī. Bet tie, kuriem ir vieglāks veselības stāvoklis, bet ir nepieciešama hospitalizācija, tad viņi tiek pārvesti uz reģionālām, zemāka profila slimnīcām,” pastāstīja Rusanovs.

Genādijs Rusanovs uzsvēra, ka

pirms Covid-19 pandēmijas šāda situācija Rīgā un Pierīgā neesot bijusi, jo tad slimnīcas nebija tik noslogotas.

Turklāt, jo tālāk no Rīgas, jo situācija slimnīcās ar brīvo vietu skaitu labāka. Vidzemes slimnīcā situācija ir stabila un ir noslogotas apmēram 75% gultu. Tiek turētas arī brīvās gultasvietas 15% apmērā, un pacientu uzņemšana slimnīcā nav apgrūtināta.

Bet vai kādreiz pārslodzes dēļ kādu pacientu, kas atvests ar NMPD, tomēr var neuzņemt? Stāsta Vidzemes slimnīcas ārstnieciskā direktore Inga Ozoliņa: “Tādas situācijas pie mums nav bijušas. Lai arī ir bijušas tādas reizes, kad slimnīcā vietas ir mazāk, mēs tik un tā vietu atrodam. Tāda situācija, ka pacientu vestu pāri visai Latvijai uz citu slimnīcu, – neatceros, ka tāds gadījums būtu bijis.”

Arī Liepājas reģionālajā slimnīcā noslodze ir samērīga un durvis pacientiem vismaz līdz šim vienmēr ir atvērtas. “Patiesībā jau galvenais rādītājs ir tas, cik slimnīcā ir Covid-19 slimniekiem atvēlētās gultas un cik ir to skaits. Vidēji slimnīcā mums ir bijuši līdz 15 Covid-19 pacienti, līdz ar to mūsu nodaļa spēj pilnībā apkalpot Covid-19 pacientus. Un arī šis 15% noslogojums mums nav apgrūtinājums. Patoloģiju pacienti tiek uzņemti un apkalpoti pilnā apmēra,” sacīja slimnīcas pārstāve Indra Grase.

Līdz šim Liepājas reģionālajā slimnīcā nav bijusi situācija, kad pacientus, kuri atvesti ar neatpaliekamo medicīnisko palīdzību vai kuri ir paši vērsušies slimnīcā, nevarētu uzņemt. Vietu skaits ir pietiekošs.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.

Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība 6. novembrī nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembriml, tās laikā noteikti jauni stingrāki ierobežojumi

Made with Flourish

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt