Putins arī norādīja, ka spers nepieciešamos soļus, lai okupētajās teritorijās Ukrainas austrumos tiktu nodrošināta šonedēļ plānoto pseidoreferendumu rīkošana. ASV un Lielbritānija uzskata, ka paziņojums par daļēju mobilizāciju liecina par Krievijas neveiksmēm Ukrainā.
Kremlis cer uz 300 000 rezervistu
"Uzskatu par nepieciešamu atbalstīt Krievijas Aizsardzības ministrijas un ģenerālštāba piedāvājumu par daļējas mobilizācijas izsludināšanu Krievijas Federācijā.
Runa ir par daļēju mobilizāciju un tiks mobilizēti tie, kuri pašlaik ir bruņoto spēku rezervē, un pirmām kārtām tie, kuri dienējuši bruņotajos spēkos, kuriem ir konkrētas militārās specialitātes un atbilstoša pieredze," uzrunā paziņoja Putins.
"Iesauktie pirms nosūtīšanas uz vienību obligātā kārtā izies papildu militāro sagatavošanu. Pavēle par daļēju mobilizāciju ir parakstīta. Mobilizācijas pasākumi sāksies šodien, 21.septembrī."
Mobilizācija skars 300 000 rezervistu, pavēstīja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Daļēja mobilizācija esot nepieciešama, lai kontrolētu okupētās teritorijas un 1000 kilometru garu kontaktlīniju.
Krievijai esot milzīgs mobilizācijas resurss – gandrīz 25 miljoni cilvēku. Daļējai mobilizācijai tiks pakļauts nedaudz vairāk kā 1%. Uz mobilizācijas atlikšanu varēs pretendēt militāri rūpnieciskā kompleksa organizācijās strādājošie.
Šoigu arī apgalvo, ka karā Ukrainā krituši tikai 5937 Krievijas karavīri. Ukraina vēsta, ka okupantu armija ir zaudējusi vairāk nekā 55 000 karavīru.
Analītiķi jau pirms Putina uzrunas prognozēja, ka Krievijā tiks izsludināta pilnīga vai daļēja mobilizācija, Krievijai saskaroties ar dzīvā spēka trūkumu kaujas operācijām Ukrainā.
Rezervisti būs arī jāaprīko ar ekipējumu, un saskaņā ar Putina teikto, aizsardzības rūpniecības uzņēmumu vadītāji ir tieši atbildīgi par ieroču un militārā aprīkojuma izlaides palielināšanas problēmu risināšanu un papildu ražošanas jaudu nodrošināšanu.
Putins draud pielietot kodolieročus
Ilgi gaidīto runu, kurai pēc Krievijas mediju vēstītā, bija jānotiek jau otrdienas vakarā, Putins sāka ar ierasto melīgo naratīvu par to, kā Rietumi apdraud Krieviju un nevēlas mierīgu risinājumu karam Ukrainā.
"Savā agresīvajā antikrieviskajā retorikā Rietumi ir pārkāpuši visas robežas. Mēs pastāvīgi dzirdam draudus mūsu tautas un valsts virzienā. Vašingtona, Londona un Brisele mudina Kijivu pārnest karadarbību uz mūsu teritoriju. Tiek īstenota arī kodolšantāža. No dažu NATO dalībvalstu puses izskan paziņojumi par iespējamību pielietot pret Krieviju kodolieročus," apgalvo Putins.
"Tiem, kas izsaka šādus paziņojumus, vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."
"Visiem, kuri mēģina mūs šādā veidā šantažēt, jāzina, ka vēju roze var pagriezties pret viņiem," Putinu citē BBC. Jāpiebilst, ka vēju roze ir diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā, un vēju roze jeb kompasa roze attēlota NATO karogā un emblēmā.
Pamato ar cīņu pret Rietumu "kara mašīnu"
"Mūsu dzimtenes un [teritoriālās] nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju," teica Putins.
Uzrunā tautai Krievijas prezidents šādu soli skaidroja ar to, ka Ukrainā Krievijas karaspēks cīnās ar "faktiski visu kolektīvo Rietumu kara mašīnu".
Putins pavēstīja, ka Rietumu mērķis esot vājināt un iznīcināt Krieviju.
"Viņi jau atklāti runā, ka 1991. gadā izdevās sašķelt Padomju Savienību, bet tagad pienākusi kārta arī pašai Krievijai, tai esot jāsadalās daudzos reģionos un apgabalos, kuru starpā valdītu nāvīgs naids," teica Putins.
Putins turpināja atkārtot melus par Ukrainas armijas it kā pastrādātajām zvērībām savas valsts teritorijā, apgalvojot, ka ukraiņi paši nogalina un spīdzina civiliedzīvotājus.
Pirmie vērtējumi
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts vērtēja, ka Krievijas bruņoto spēku apgādes sistēma netiek galā jau ar esošo karavīru apjomu. Tāpēc mobilizācijas rezultātā būšot vairāk slikti ekipētu un vāji motivētu Krievijas vienību Ukrainā.
Turklāt līdz šo mobilizēto vienību nonākšanai kaujas laukos būšot vēl ilgi jāgaida, jo nepieciešama apmācība.
Būs jāvēro uz cik lielu apjomu tas attieksies, bet kopumā Krievijas BS apgādes sistēma netiek galā jau ar esošo apjomu. Tāpēc rezultāts būs vairāk slikti ekipētu un vāji motivētu vienību Ukrainā. Līdz šo vienību nonākšnai kaujas laukos būs vēl ilgi jāgaida ( apmācība utt).
— Jānis Sārts (@janis_sarts) September 21, 2022
KONTEKSTS:
Putina uzruna tika gaidīta jau otrdien, 20. septembrī, vakarpusē, taču divas stundas vēlāk Kremļa mediji dzēsa ziņu par to. Tika pieļauts, ka Putins savā uzrunā gatavojas izsludināt daļēju vai pilnu mobilizāciju Krievijā.
Tāpat otrdien tika paziņots, ka pašpasludinātās "Luhanskas tautas republika" un "Doneckas tautas republika" 23.-27.septembrī rīkos referendumu par reģionu iekļaušanu Krievijas sastāvā.
Iepriekš arī izskanējis, ka Ukrainas spēku pretuzbrukumi šīm teritorijām pēc to pievienošanas Krievijai no Kremļa puses būtu uzskatāmi par tiešu uzbrukumu Krievijai, kas arī varētu tikt izmantots kā mobilizācijas iemesls vai iegansts kara pieteikumam.
Turklāt kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Putina pavēlēts uzbrukums Ukrainai tika sākts 2022. gada 24. februārī.
