Otrdien valdība lēma, ka no šodienas pēc ieceļošanas Latvijā no vairuma Eiropas valstu vairs nav jādodas 14 dienu pašizolācijā. Tās būs valstis, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 15. Šis mērījums tiek attiecināts uz valsti kopumā, proti, neņemot vērā, ka saslimstība var krasi atšķirties vienas valsts dažādos reģionos.
Pēc Briģa paustā, no tā izriet, ka epidemiologiem priekšā būs atbildīgs un sarežģīts uzdevums, jo ceļotāji var potenciāli nākt no reģioniem, kur saslimstība ir relatīvi augstāka nekā valstī kopumā.
Tajā pašā laikā, profesors atzīmēja, ceļošanas ierobežojumu mazināšana ir pakārtota ekonomikas un sociālo procesu atdzīvināšanai, kas ir gana būtisks iemesls.
Attiecībā uz epidemioloģisko situāciju Latvijā Briģis norādīja, ka tā joprojām ir stabila un pēdējās dienās novērotā svārstība starp nevienu un ļoti mazu gadījumu skaitu "ļauj būt optimistiskiem un vērties vaļā". "Tomēr vīruss joprojām nekur nav pazudis," uzsvēra profesors.
Jautāts par redzējumu attiecībā uz sociālās aprūpes centriem, profesors pauda pārliecību, ka pašreizējā pieeja, proti, papildu testēšana un drošības pasākumu ieviešana, ir gana efektīva, lai nākotnē mazinātu jaunu uzliesmojumu parādīšanās iespēju. "Tiek darīts maksimāli viss attiecībā uz sociālās aprūpes centriem," par pašreizējo pieeju Covid-19 izplatības novēršanai sociālās aprūpes centros izteicās Briģis.
Kā ziņots, uz 29.maiju 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedza 15 gadījumu slieksni Luksemburgā, Nīderlandē, Itālijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Francijā, Somijā, Vācijā, Čehijā, Igaunijā, Austrijā, Bulgārijā, Lietuvā, Ungārijā, Norvēģijā, Šveicē, Kiprā, Grieķijā, Islandē, Slovākijā, Horvātijā, Slovēnijā un Lihtenšteinā.
Savukārt kumulatīvā Covid-19 saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju lielāka par 15 bija Zviedrijā, Lielbritānijā, Portugālē, Beļģijā, Maltā, Īrijā un Spānijā, attiecīgi, iebraucot Latvijā no šīm valstīm, joprojām būs jāievēro divu nedēļu pašizolācija.
