Iepriekš šādu lēmumu aicināja pieņemt arī Krīzes vadības padome, kā arī Latgales pašvaldības un zemnieki.
Ārkārtas situācija ir izsludināta no otrdienas, 29. augusta, 27 novados un ilgs līdz novembra beigām. Ārkārtas situācija ir izsludināta Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu un Krustpils novados.
Ārkārtas situācija lauksaimniecības sektorā izsludināta ar mērķi atvieglot plūdos cietušo zemnieku sarunas ar kreditoriem, kā arī Eiropas Savienības fondiem.
"Gandrīz visiem ir kādas līgumsaistības ar Lauku atbalsta dienestu, īstenoti projekti, projektiem ir uzraudzības termiņi un visur, ja kaut kas netiek izpildīts, ir paredzētas ievērojamas soda sankcijas (..) Ir saimniecības, kas ir sēklas ražotāji, kam ir līgumi par sēklas piegādi citām saimniecībām, tai skaitā ārpus Latvijas teritorijas, tur ļoti būtiski ir "force majore" apstākļi, kas ir līgumā ierakstīti," ārkārtas situācijas ieviešanu pamatoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība).
Krīzes vadība ir uzticēta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam (Nacionālā apvienība). Dūklavs teica, ka patlaban nav zināmas, kādas summas būs jāmaksā kompensācijās plūdos cietušajiem. Tāpat precīzi nav zināmi kritēriji pēc kuriem kompensācijas maksās. Tomēr to aprēķinās uz ieguldījumiem hektārā, nevis neiegūto peļņu.
Ministrs gan arī pauda, ka zemnieki ir gatavi glābt, ko vēl ir iespējams izglābt.
Atzīmēt plūdu skartās teritorijas lauksaimnieki varēs elektroniskā sistēmā, kas līdz šim izmantota, lai pieteiktos platību maksājumiem.
Tomēr zemkopības ministrs brīdina – valsts kompensācijas neatsvērs neiegūto peļņu no šogad prognozētās īpaši labās ražas.
"Var iet runa par kompensāciju par ieguldījumiem uz konkrētu hektāru, nevis par zaudējumiem, kur ierēķināta peļņa un viss pārējais. Mēs nekādā veidā neplānojam apmaksāt biznesu," uzsver Dūklavs.
Dūklavs gan brīdina, ka plūdu radītās sekas lauksaimnieki jutīs vēl ilgi.
"Tie, kas nedaudz vairāk par lauksaimniecību interesējas, zina, ka ir zaļināšanas pasākumi, ir augu sekas pasākumi, kuri visi ir reglamentēti ar attiecīgām regulām, kuras ir jāpilda lauksaimniekiem, lai varētu saņemt tiešmaksājumus. Viņi noteikti visi to nevarēs nākošgad izpildīt, jo viņi šogad nevarēs iesēt. Noteikti attieksies arī uz nākamā gada ražu, jo ziemā ir ražīgākā kultūra. Saprotiet, iespaids būs tālāk arī," pauž Dūklavs.
Kompensāciju apjoms pagaidām nav zināms, bet atsevišķas pašvaldības jau sākušas apkopot zemnieku pieteiktos zaudējumus un jau skaidrs, ka tie būs mērāmi vairākos miljonos eiro. Uz daļēju kompensāciju var cerēt ne vien lauksaimnieki, bet arī nelielās mājsaimniecības, kurām zem ūdens gājis bojā viss ziemai audzētais, kā arī sabojāts pats mājoklis. "Šodienas lēmumprojekts paredzēs 50% kompensāciju mazajām mājsaimniecībām postījumu gadījumā, kur pašvaldības vispirms iegulda savus līdzekļus un valsts pēc tam to kompensē," komentē premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Tā kā ārkārtas situācija attiecas vienīgi uz lauksaimniecības nozari, valsts atbalstu ceļu un citu infrastruktūras objektu labošanai koordinēs īpaši izveidota padome, kurā darbosies arī trīs plūdos cietušo novadu vadītāji.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ziņo, ka plūdu skartajos reģionos Latvijas austrumos nenovāktas ir vairāk nekā 100 000 hektāru lielas graudaugu un dārzeņu platības. No tiem apdrošināti ir mazāk par 5% sējumu platību. Arī šie izdevumi pašvaldībām tiks kompensēti un šobrīd tiek lēsti vairāk nekā viena miljona eiro apmērā. Krīzes vadības padomē gan arī atzīts, ka iespaids uz infrastruktūru plūdos cietušajos reģionos būs ilgs. Ministrijām līdz 15. septembrim ir jāaplēš, cik daudz līdzekļu būs nepieciešams infrastruktūras sakārtošanai.
"Pašvaldībām no neparedzētiem līdzekļiem pēc visas apsekošanas tiks kompensēti zaudējumi," skaidro Kučinskis. "Tai skaitā šodienas lēmumprojekts paredzēs 50% kompensāciju mazajām mājsaimniecībām postījumu gadījumā, kur pašvaldības vispirms iedot savus līdzekļus, un valsts to kompensē," norāda premjers.
Piemēram, Līvānu novadā lēš, ka plūdi lauksaimniekiem nodarījuši vairāk nekā 300 000 eiro lielus zaudējumus, Baltinavā – 800 000, savukārt Daugavpils novadā šis skaitlis sasniedz pat pusotru miljonu, bet Balvos – vairāk nekā trīs miljonus eiro.
Jau ziņots, ka augustā Latgalē piedzīvotas ilgstošas un stipras lietavas, kas bijušas stiprākās valsts austrumos kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma. Daudzviet arī applūduši lauki un māju pagrabi. Savukārt upēs ūdens līmenis kāpis par diviem metriem, mazajās upēs gan ūdens kāpums ir beidzies.
Diennakti ilgušās lietavas visplašāk skārušas Latvijas austrumu un ziemeļu daļu. Ziemeļlatgalē pilnībā applūdušas plašas lauku teritorijas un bloķēta satiksme vairākos vietējas un reģiona nozīmes ceļos.
Plūdu radītie zaudējumi lauksaimniekiem varētu sasniegt vairākus miljonus eiro, arī lietavu postīto ceļu sakārtošanai vajadzēs vienu miljonu eiro.
Piedzīvoto plašo plūdu dēļ plāno izsludināta ārkārtas situācija, taču tā attieksies tikai uz lauksaimniecības nozari.
