Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

V.Plūdoņa muzejā atjaunota klēts un ratnīca

Latgalē plūdi izpostījuši saimniecības un ceļus

Ziemeļlatgalē ar lietavu sekām cīnīsies ilgi; Dūklavs sola kompensācijas zemniekiem

Diennakti ilgušās lietavas visplašāk skārušas Latvijas austrumu un ziemeļu daļu, piektdien lietus rimies, taču vietējo iedzīvotāju cīņa ar postījumu sekām vēl tikai priekšā. Ziemeļlatgalē pilnībā applūdušas plašas lauku teritorijas un bloķēta satiksme vairākos vietējas un reģiona nozīmes ceļos.

Lielākie finansiālie zaudējumi skars tieši lauksaimniekus, jo nupat sākta ražas novākšana un ziemāju sēja. Piektdien Ziemeļlatgales pašvaldības apmeklē Zemkopības ministrijas pārstāvji, lai kopīgi lemtu par turpmāko rīcības plānu.  

Uz izskalotā ceļa Kārsava – Rēzekne piektdien notiek remontdarbi un plānots satiksmi pa abām joslām atjaunot līdz vakaram.   Ūdens līmenis daudzviet vēl joprojām nekrīt, un vairāki ceļi arī piektdienas vakarā ir applūdināti.

Pēc lietavām daudzviet ceļi pārvērtušies par upēm, bet labības un zālāju lauki – par ezeriem, tā mazliet ironizējot, bet ar lielām bažām uzlūko situāciju lauksaimnieki un vietējie iedzīvotāji Ziemeļlatgalē. Vietējie iedzīvotāji un arī sociālo tīklu lietotāji arī devuši vārdu ainai, kas pavērās uz Rēzeknes-Kārsavas ceļa pēc lietavām, nodēvējot to par Kārsavas rumbu.

Lietavas ilga teju diennakti, bet postījumu sekas būs jānovērš pat vairāku nedēļu garumā.  

Pilnībā apjaust lietus nodarīto postu varēs vien tad, kad ūdens līmenis kritīsies, atzīst zemnieki Kārsavas novadā, no kuriem daudzi šobrīd izskaloto ceļu dēļ ar grūtībām rod piekļuvi applūdušajiem laukiem. Novadā nolijusi ceturtdaļa visa gada nokrišņu normas.

Dienas gaitā plūdu dēļ slēgto vietējas nozīmes un valsts autoceļu skaits visu laiku auga, pievakarē jau pārsniedzot pirmo desmitu.

Saskaņā ar Kārsavas pašvaldības aplēsēm kādā posmā cietuši 60% visa pašvaldības ceļa.

Juris Pokāns un Aivars Trons saimnieko jau vairākus desmitus gadu un tādi plūdi pašā ražās novākšanas un ziemāju sēšanas laikā ir pirmo reizi.

Pirms aptuveni 10 gadiem ir bijis spēcīgs lietus, bet tas nebija “tik straujš, bet dienas 10 lija, un tas ūdens paspēja vienkārši noiet pa to laiku,

bet te – vienas diennakts laikā, nezinu, Latgali par jūru uztaisīja,” sacīja saimniecības “Signija” saimnieks no Kārsavas novada Juris Poikāns.

“Kārsavas pusē mums ir aptuveni 700 hektāru sējumu. Un mums paveicās novākt varbūt to daļu, kas ir applūdusi. Bet nepaveicās viņu apsēt, mēs viņu apsējām, ielikām naudu, tie ir kaut kur 350 eiro uz hektāru. Un pašreiz viss tas ir zem ūdens,” stāstīja saimniecības “Ezerlīči” īpašnieks Kārsavas un Ciblas novados Aivars Trons.

“Neskatoties uz to, ka pēc mūsu uzstājīgajiem lūgumiem valsts bija iztīrījusi tai piederošos valsts grāvjus, valsts ūdensnoteces, bet tā kā tas nebija izdarīts pilnā apmērā un vajadzīgā garumā, tagad stāvot uz valsts ūdensnoteces Ičas, mēs redzam, ka tā nespēj tikt galā ar tās pienākumiem,” sacīja Trons.

Kopumā Ziemeļlatgalē applūdušo teritoriju platība mērāma jau vairākos tūkstošos hektāru. Ja līdz šim lauksaimnieki paredzēja salīdzinoši kvalitatīvu ražu, tad tagad ir raizes par milzīgiem finansiāliem zaudējumiem. Piemēram, zemnieku saimniecībā “Signija” no viena hektāra gūti ieņēmumi līdz pat 7000 eiro, kas pēc plūdiem vairs nav atgūstams.

“Mēs līdz šodienai novācām jau 25% no 600 hektāriem, bet pārējais viss ir zem ūdens. Raža šogad ir ļoti laba Latgalei, bet kā būs tālāk – viss ir Dieva rokās,” atzina Juris Poikāns.

“Mums sējumi nav apdrošināti, es domāju, te reti, kuram zemniekam ir apdrošināti. Prasīsim palīdzību no Zemkopības ministrijas,” sacīja Poikāns.

“Ja mums daudzdzīvokļu mājā kaimiņš appludina apakšējo stāvu, tad mēs varam piedzīt naudu no kaimiņa. Pašreiz tas viss ir noticis. Valsts nav veikusi savus pienākumus,” uzskata Aivars Trons.

Lielākos postījumus plūdi nodarījuši lauksaimniekiem. Applūdušas četras piektdaļas Kārsavas novada lauksaimniecības teritoriju, zemnieki pa laukiem brauc ar laivām un pat ūdensmočiem. Teju nekur raža vēl nav novākta.

Piektdien izbraukuma vizītē kritisko situāciju vērtēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība), ar ko sazināmies telefonintervijā.

Dūklavs LTV atzina, ka pašreiz “mēs prasīsim, lai varētu kompensēt ne jau visus, bet vismaz daļu no zaudējumiem tādiem, kādi zemniekiem būs”.

“Kopumā, ja mēs paskatāmies, uz situāciju, tā ir tiešām dramatiska graudaugu novākšanai, ziemāju sējai un arī tie lauki, kas ir iesēti – ziemāji zem ūdens. Attiecībā par ceļiem te ir teiksim vienā novadā 8 ceļi, 8 caurtekas izskalotas, un praktiski cilvēki, lai apbrauktu 10 kilometrus, brauc līkumu kādus 60 kilometrus,” norādīja Dūklavs.

Ceturtdien iebrucis arī viens no svarīgākajiem tranzītceļiem – A 13, kas savieno Rēzeknes pilsētu ar Kārsavu. Piektdien satiksme vienā joslā atjaunota, taču joprojām, nobrukums ir stāvs, ūdens plūsma nerimstas un remontdarbi turpinās.

Lietavas ietekmēja arī piemājas saimniecību īpašniekus. Jauniete Santa Krilovska Malnavā audzē arbūzus un no aptuveni 1000 izaudzēto stādu – 80% vēl nav nogatavojušies, un tagad tiem draud sapūšana.

“Reāli arbūzi peldēja pa ūdens virsmu. Tas nozīmē, ka viņi reāli būs jau sākuši pelēt. Un mums nāksies novākt visu ražu: vai viņa ir gatava, vai nav gatava. Īstenībā, ja būtu normāli bijuši klimatiskie apstākļi šovasar, tad jau raža mums būtu novākta,” sacīja Krilovska.

Piektdien vakarā vietējie iedzīvotāji un pašvaldību vadītāji tiekas ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem, lai sagatavotu ziņojumu otrdien – 29. augustā – gaidāmajai valdības sēdei. Tās laikā spriedīs par kompensāciju piešķiršanu plūdu skartajām saimniecībām un to, vai reģionā izsludināt ārkārtas stāvokli.

Premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) sola palīdzēt plūdos cietušajiem Latgales reģioniem. Uz valdības kompensācijām varēšot pretendēt gan pašvaldības, gan iedzīvotāji, gan zemnieki, kam lietavas sabojājušas labības ražu.

“Šobrīd latgalieši var būt droši, ka valdība noteikti palīdzēs. [..] Latgales pašvaldībām būtu kopā ar zemniekiem, kopā ar cietušajiem jāsaprot situācija. Mēs pirmdien vienosimies par veidiem, kā un cik ilgā laikā palīdzēsim,” solīja premjers.

“Kas attiecas uz zemniekiem, tad, protams, Latgalē labība nebija novākta pietiekamā apjomā, lai kāds varētu neraizēties. Visi ir uztraukti, un palīdzība būs visiem, kam tā būs nepieciešama,” pauda premjers.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti